Eiropas čempionāts beisbolā šogad norisinājās no 9. līdz 18. septembrim, Nīderlandē un tajā piedalījās 12 labākās Eiropas komandas. Kopumā tika izspēlēti 45 mači, kurus klātienē noraudzījās vairāk kā 30 tūkstoši skatītāju. Eiropas čempionāta finālturnīrā visas 12 komandas tika sadalītas pa divām grupām no kurām izslēgšanas spēlēm kvalificējās trīs labākās vienības, kas vēlāk izspēlēja vēl vienu grupu turnīru, pēc kura arī tika noteiktas finālistes
Grupu turnīru bez zaudējumiem noslēdza mājnieki, nīderlandieši un spāņi, bet izslēgšanas mačiem kvalificējās arī Vācija, Čehija, Itālija un Beļģija. Savukārt otrajā posmā visas spēles atkal vinnēja mājnieki, aiz sevis atstājot Spāniju, kas arī nozīmēja, ka viņiem būs savā starpā jāspēlē vēl, bet jau par turnīra galveno balvu.
Finālspēle izrādījās patiesi spraiga, jo, Spānija, kā rāda viņu rezultātu dinamika, pēdējos gados jau ir uzlabojusi savu spēli un ja pirmajā tikšanās reizē viņi zaudēja ar 0:1, tad finālā viņi, astotajā iningā, prata rezultātu izlīdzināt un panāca papildiningus. Tur gan Nīderlandes izlase vēlreiz apliecināja, ka viņi ir spēcīgākā Eiropas beisbola izlase gan uz papīra, gan “de facto”.
Jurendels Dekasters čempiona titulam pievienoja arī pāris labus individuālos sasniegumus, jo tieši viņš kļuva par turnīra labāko atsitēju, bet viņa komandas biedrs Kaljans Sams – par rezultātīvāko spēlētāju un labāko “Home run” veicēju. Savukārt starp metējiem visvairāk uzvaru ir Rineram Kruzam no Spānijas, bet visvairāk “straikautus” veica Deniss Leonovs no Krievijas.
| # | Komanda |
|---|---|
| 1. | Nīderlande |
| 2. | Spānija |
| 3. | Itālija |
| 4. | Vācija |
| 5. | Čehija |
| 6. | Beļģija |
| 7. | Francija |
| 8. | Zviedrija |
| 9. | Lielbritānija |
| 10. | Horvātija |
| 11. | Grieķija |
| 12. | Krievija |
Izmantotie resursi:Home | CEB
