"Pirmajā trešdaļā mazliet skraidījām ne tā, kā vajadzētu, bet kopumā pie mūsu vārtiem neļāvām veidot baigi bīstamos momentus. Bija uzmetieni, atlēcieni, tomēr viss mačs tika aizvadīts stabili," pēc uzvaras sacīja Kaspars Daugaviņš. "Sanāca tāds darba mačs. Viegli mūsu komandai nekas nenāk. Izpildījām galvenos uzdevumus un iemetām tad, kad vajadzēja."
Ja otrajā trešdaļā rīdzinieki izdarīja tikai divus metienus pa pretinieku vārtiem, tad noslēdzošajās 20 minūtēs izdevās spiediens. Tomēr Daugaviņš sacīja, ka šaubas par uzvaru nav radušās: "Centāmies viņiem neko nedot. Protams, komanda sāk spiest, kad zāģē. Kaut kādus pāris momentus viņi izspieda, bet lielākoties mēs kontrolējām notikumus laukumā."
Divas iepriekšējās sezonas Ņižņijnovgorodā bija arī Ģirts Ankipāns, kurš vasarā atgriezās Latvijā un kļuva par Rīgas "Dinamo" ģenerālmenedžeri, bet tagad ir arī galvenais treneris. "Viņam vēl nepieciešams laiks – nevar uzreiz vienu zīmējumu pārvest uz citu. Taču var just, ka visi cīnās, ka visiem liek strādāt vienlīdzīgi, ka jālien un jāsitās. Principā tās ir mūsu, "Torpedo" firmas zīmes," vērtēja Daugaviņš, kurš mačā izcēlās ar rezultatīvu piespēli.
Komandas tikās otro reizi piecu dienu laikā, un Daugaviņš atzina, ka pēc iepriekšējā mača nācies koriģēt skaitlisko vairākumu, jo rīdzinieki nav ļāvuši darīt neko. Ņižņijnovgorodas "Torpedo" no rīdziniekiem paņēma sešus punktus. "Man šķiet, ka lielākā problēma ne tikai Rīgā, bet vispār Latvijas hokejā ir tas, ka mums nav killera instinkta. Kad sākas problēmas, tad ielienam bedrē. Atceros, kad pats spēlēju "Dinamo". Zaudējām sezonas sākumā, un pēc tam arī aizgāja."
"Kad mēs zaudējam vienu spēli, komandā ir ārprāts, visiem ļoti sliktas sajūtas. Pat grūti pateikt, kas viņiem darās galvās," teica Daugaviņš. "Kad uzvari, tad viss sanāk. Kad zaudē, tad nonāc bedrē, tad sāk aizvērties ciet. Ir vienkārši jālauž."
Latvijas izlases kapteinis ir apmierināts ar savu sniegumu sezonas ievadā, tomēr trūkst punktu statistikas ailītēs. "Daudz spēlēju un paveicu daudz darba. Partneri, ar kuriem biju kopā visu vasaru, tagad ir traumēti. Protams, gribētos mest golus un vākt punktus, bet tas atnāks. Galvenais – turpināt strādāt, lai komanda uzvar, jo tad arī pašam būs vieglāk," pauda Daugaviņš.
Viņš arī pašlaik cīnās ar savainojumiem, tāpēc pat uzaicinājuma gadījumā atteiks Latvijas izlasei un nepiedalīsies pārbaudes turnīrā, kas notiks Francijā. "Neko neesmu saņēmis, bet arī gadījumā, ja saņemšu, atteikšos. Gandrīz katru maču spēlēju 20 minūtes, tāpēc būtu noderīgi atpūtināt ķermeni. Izlasei nekad neesmu īpaši atteicis, bet šogad būtu pirmā reize, kad nevarētu atbraukt, jo ir daudz mikrotraumu. Mazie muskuļi ir cieši kā akmeņi. Gribas pāris dienas atvilkt elpu, lai varētu visu savest kārtībā. Lai pēc sezonas varētu domāt par izlasi."
"Ceturto spēli pēc kārtas aizvadījām, kad pa vidu bijusi tikai viena brīva diena. Un pēc divām dienām mačs Minskā. Izbraukumi ir tieši tie, kas nogalina ķermeni, nevis pats hokejs. Ceļojam pa naktīm, bieži ielidojam vēlu, sanāk maz pagulēt. Arī morāli tas sit tevi nost un neesi atpūties," hokejista ikdienas skarbo ainu iezīmēja Daugaviņš.
