Diena pēc Gulbja uzvaras pār Federeru neliedz dzīvot eiforijā. Darbs Parīzē turpinās un 2.jūnija centrālais notikums ir Aļonas Ostapenko debija šajā turnīrā. Viņai ir bijis lielisks pavasaris – ITF sacensībās izcīnīti vairāki tituli (tāpat kā Ernests viņa finālos nav zaudējusi). Izloze “French Open” turnīrā gan nav bijusi sekmīga – jāspēlē pret meiteni, kura pieaugušo līmenī sasniegusi jau vairāk – tumšādaino kanādieti Abandu. Abām pretiniecēm piesķirts treniņu laiks deviņos no rīta, tomēr tik agrs kortu apmeklējums man neiznāk.
Ienākšana Roland Garros kompleksā gandrīz vienmēr ir pa identisku maršrutu – uz Charier kortu, kur preses telpā tiek paņemta svaigākā informācija par treniņu laikiem un tad vietas ieņemšana tribīnē, lai kādas spēles fonā saplānotu dienu. Šoreiz pirmais mačs ir starp vācieti Petkoviču un Nīderlandes pārstāvi Bertensu. Viņa turnīru sākusi no kvalifikācijas, bet pirmajā setā izskatās tik pārliecinoša. To ataino arī rezultāts uz tablo – 6:1. Esmu saņēmis e-pastu no Latvijas “raketlona tēva” Mareka Nemmes, kurš vēlas uzzināt treniņu grafiku. Izrādās arī viņš ar savu tēvu vairākas dienas jau ir Parīzē. Vienojamies, ka tiksiemies pie 12.korta, kurā treniņu aizvada Marejs.
No britu sportista treniņa redzu pēdējās minūtes, pēc tam nāk viņa šodienas pretinieks Verdasko. Latvieši atzīst, ka Verdasko treniņā servē sparīgāk un mačā varētu sagādāt galvassāpes Marejam. Aktīvi jau sākam par došanos 10.korta virzienā, kur maču aizvadīs Ostapenko. Tiekot līdz šim kortam, secinām, ka tomēr ieilgst pirmā spēle – būs jāapskata vēl kas cits. Piedāvāju doties uz 1.kortu, kur norit dāmu dubultspēle. Tajā piedalās mana WTA tūres favorīte, itāliete Flavija Penneta. Vienspēlēs viņu redzēt nesanāca, tāpēc jāizmanto radusies iespēja. Skatītāju nav daudz, preses ložā esmu vienīgais, bet tas man neliedz atbalstīt Flaviju un viņas pārinieci Kristinu Mladenoviču. Ehh, šie zaļie svārciņi (piedod, Agnese)... Pirmo setu Itālijas un Francijas duetam izdodas uzvarēt, bet es dodos atpakaļ 10.korta virzienā. Pa ceļam vēl ātrs acu skats uz Chatrier kortu – tur Andrea Petkoviča tomēr trijos setos nolauž Bertensu. Vai būs PetkoDance? Nē, arī šoreiz nav. Vēlāk lasu viņas preses konferenci, kurā ir jautājums – kur palikusi deja? Andrea norāda, ka viņa ir kļuvusi pieaugušāka un nevēlas, lai tenisa aprindās viņu atcerētos vien ar šo deju, nevis kā labu sportisti.
Tālāk 10.korts – abas pretinieces jau ir ieradušās kortā un sāk iesildīšanos. Satieku Andi Jušku, kurš vairākus mēnešus ir Aļonas sparingpartneris. Andis atklāj, ka junioriem šeit ir diezgan grūti ar transportu, tāpēc kanādiete šorīt pat laikā nav tikusi uz treniņu. Drīz atbalstīt Aļonu ierodas arī cita Latvijas jaunā tenisiste Anastasija Trubiča – bez aplausiem Aļona nepaliks. Savi līdzjutēji ir arī Abandai. Spēle izvēršas pietiekami sīva. Lielāko pirmā seta daļu priekšā ir kanādiete, tomēr Aļona prot atspēlēties un tikt līdz taibreikam. Tajā pārāka gan sāncense. Otrā seta sākums ir lielisks, taču seko atslābums un pieci zaudēti geimi. Izglābties neiznāk, taču parādītā spēle man patīk. Iepriekš Aļonu redzēju Federācijas kausa mačā Ungārijā un šoreiz sniegums likās pārliecinošāks. Jāsaka, ka abas tenisistes nekautrējās demonstrēt uzbrukuma tenisu, kas WTA tūrē nemaz tik bieži negadās.
Preses centrā esmu pieteicis sarunu ar Aļonu, tāpēc jādodas turp. Saņemu paziņojumu, ka būs jāgaida 40 minūtes. Interesanti, ka gandrīz tikpat ilgi kā Ostapenko un Abandas mačs ilga vīriešu turnīra astotdaļfināls starp Rafaelu Nadalu un serbu Dušanu Lajoviču. Pārsteigumu neviens negaidīja, bet līdzīgāku maču varbūt gan. Ostapenko ierodas ar ierasti kautrīgo smaidu uz sejas, nosakot, ka jūtās slikti. Esot apnicis zaudēt. Uzreiz gan piebilst, ka tikko sastapusi Ernestu, kurš norādījis, lai nepārdzīvo. Neesot šis ne pirmais, ne pēdējais zaudējums – būšor arī uzvaras. Jākoncentrējas, jābūt pacietīgākai – vārdi, kas caurvij visu mūsu sarunu. Aļonai pēc nedēļas paliks tikai 17. Padsmit minūšu sarunā Ostapenko garastāvoklis šķiet uzlabojies un viņa piedāvā doties uz Ernesta treniņu. Lai arī viņa šeit ir tikai divas dienas, tomēr jau zina taisnāko ceļu, lai nav jālaužas cauri skatītāju pūlim. Garām mums pasteidzas mājinieks Rišārs Gaskē, kuram turnīrs jau beidzies. Aļona vēl paspēj pārmīt pāris vārdus ar savu aģentu, bet Ernesta treniņam redzam pēdējās minūtes. Pēc tā aicinu uz pāris jautājumiem treneri Bresniku, kurš komentāru neatsaka.
Divi komentāri ir, nu tie jānodod tālāk Latvijai, tomēr pirms tam nākas izbaudīt karsto līniju. Jau no rīta saņēmu zvanu no Latvijas Radio, lūdzot sniegt komentāru par notiekošo Parīzē. Pēcpusdienā viņiem pievienojās arī LTV Sporta Studija, LTV sporta ziņas, arī rakstošā prese. Prieks, ka Gulbja starts Parīzē Latvijā ir radījis rezonansi. Kamēr es sniedzu savu komentāru, tikmēr arī Ernests dodas cauri preses telpai – viņam jāsniedz intervija kādai televīzijai. Nākot atpakaļ sasveicinamies, bet norādu, ka no viņam no manis šodien brīvdiena, jautājumu nebūs.
Pirms komentāru atreferēšanas nolemju apjautāties, vai beidzot nav atbrīvojusies kāda žurnālistu darba vieta pie galdiem. Par prieku man tā ir noticis – nu vairs nevajadzēs konkurēt ar francužiem par elektrības kontaktu vai mazo ķeblīti. Nu jau kā kungs varu iesēsties krēslā, uz priekšā esošā monitora uzslēgt to kortu, kuru vēlos un netraucēti atreferēt intervijas. Blakus sēž kāds spānis, bet lielāko troksni rada briti, kuri jūt līdzi Marejam. Tieši šo spēli (Marejs pret Verdasko) gribējās redzēt klātienē, bet nepaspēju – skots uzvar trīs setos. Tā vietā nolemju apmeklēt viņa preses konferenci – lai arī jāgaida ilgi, tomēr ķeksīti pie vēl viena TOP sportista varu ievilkt. Trūkst tikai Džokoviča. Pagaidām.
Korta ārpusē no bagāžas glabātuves izņemu savu čemodānu – esmu pēdējais, uz kuru darbinieks ir gaidījis. Jā, vakar atkal nācās nomainīt viesnīcu, bet ziniet – šogad to pat izbaudu. Un esmu gatavs to darīt kaut līdz svētdienai.
