Ātrākais Latvijas maratonists bija Valērijs Žolnerovičs (2:17:05.8), kurš ieņēma septīto vietu, taču finišā nepilnas trīs minūtes zaudēja sev piederošajam Latvijas rekordam: "Jebkurš vienmēr grib personīgo rekordu, bet citreiz nesanāk. Šodien kaut kā neskrējās jau no sākuma. Laikam nedaudz vējš traucēja, likās, ka vienmēr tas bija pretī. Šī trase varbūt nav uz rezultātu, bet viss apkārt kļūst arvien foršāks."
"Gribētos, lai organizatori padomā arī par vietējiem skrējējiem, jo nebija zaķa. Vienam skriet ir grūti. Apmēram 42 kilometrus skrēju viens pats - pirmos 200 metrus ar visiem kopā, bet tālāk viens. Citur vienmēr par savējiem padomā, kaut piesaistīti arī ātri afrikāņi, tomēr, protams, paldies, ka notiek šādas sacensības, jo pirms 15 gadiem šis pasākums bija parodija par maratonu," Žolnerovičs turpināja.Tikmēr no Latvijas dāmām ātrākā bija Karīna Helmane-Soročenkova (2:55:13.4), kurai desmitā vieta: "Mērķis bija izskriet zem trim stundām, un liels prieks, ka izdevās to izdarīt ar uzviju Fantastiska sajūta, ka līdz ar to esmu ieguvusi arī Latvijas čempiones titulu. Viss trasē izdevās, liels prieks, ka bija tik daudz dzirdināšanas punktu, un katru no tiem arī izmantoju. Šobrīd negaidīju tik ātru rezultātu, un turēšanās priekšā pašas nospraustajam mērķim bija liela motivācija."Pirmās sacensības kopš Riodežaneiro olimpiskajām spēlēm un dzemdībām aizvadīja Jeļena Prokopčuka (1:19:41), kura pusmaratonā ierindojās ceturtajā vietā: "Bija grūti, bet esmu ļoti laimīga, jo skrēju Rīgā - atmosfēra bija brīnišķīga, trase ir ļoti skaista. Ar kājām viss bija kārtībā, pirmos 15 kilometrus bija diezgan labi, bet beigās pazemināju tempu, jo galvenais bija noskriet līdz finišam. Pagaidām par dalību šī gada Eiropas čempionātā tikai sapņoju un vēl nevaru atbildēt vai paspēšu sagatavoties.""Protams, ka jutu, ka trūkst sagatavošanās, pēc 15 kilometriem bija iekšēja sajūta, ka organisms nav gatavs skriet tik augstā tempā, bet kopumā esmu apmierināta, ka izdevās finišēt. Nekad skriešanas karjerā nebija bijusi tik nepatīkama sajūta kā šodien pēdējos kilometros. Arī šonakt neizdevās izgulēties, bieži pamodos, jo dēls bija nemierīgs, tomēr galvenais, ka noskrēju labā garastāvoklī," Prokopčuka turpināja. "Pirmais dēls bija ar tēti trasē, bet otrais ar vecmāmiņu mājās."
Trešo vietu ieguva Ilona Marhele (1:16:25.2): "Skrējās visnotaļ smagi, bet brīvi, bija vienmērīgs temps un beigās pat uzkāpināju. Gribēju noskriet stundā un 18 minūtēs, bet sanāca vēl ātrāk. Jaunā trase ir interesanta, un dažbrīd pat nezināju, kur jāskrien. Šogad skriešu Eiropas čempionātā."
Savukārt vīru konkurencē pusmaratonā otrais bija Jānis Višķers (1:06:12): "Šogad skrēju jau ceturto pusmaratonu, tāpēc necerēju, ka būs tik ātri. Klusībā, protams, vienmēr gribas personīgo rekordu, bet ne vienmēr viss sakrīt. Lai viens otru vilktu, jāskrien blakus, bet maratona vadošie skrējēji bija pārāk ātri, tāpēc nebija tā, ka viņi man palīdzēja sasniegt rezultātu. Lielāko daļu distances noskrējām kopā ar Dmitriju Serjoginu [kurš ieguva trešo vietu]. Man jau izpildīts Eiropas čempionāta normatīvs, tāpēc sezonas galvenais starts maratonā būs tur."
