Neskatoties uz pirmajās 16 minūtēs zaudētiem diviem vārtiem, Latvijas izlase cikla noslēdzošajā mačā cīnījās neizšķirti 2:2 (0:2) ar Slovākiju. Noslēdzošos vārtus jau kompensācijas laikā guva Renārs Rode.
«Veiksmīgi atspēlējāmies no divu vārtu deficīta. Ielaidām divus vienādus vārtus no stūra sitiena, kas pēdējās spēlēs mums gadās regulāri. Tas nav nopietni, tam noteikti jāpievērš uzmanība, jo, ja gribam kaut ko sasniegt, tik bieži ielaist vienādus vārtus no standartsituācijām nedrīkst,» skarbs bija Verpakovskis. «Tomēr prieks, ka komanda parādīja raksturu.»
«Ja godīgi, pat nevaru atcerēties, kad izlasei pēdējo reizi bijis tik labs otrais puslaiks. Pēc spēles gan īsti labi nekad nedomājas,» teica uzbrucējs, kurš tieši otrdien svinēja 34. dzimšanas dienu. «Pēdējos gados bijis tā, ka pēc vieniem vai diviem zaudētiem vārtiem seko arī nākamie, jo neprotam atkopties un lauzt spēles gaitu. Šoreiz sanāca, un tas mūs visus priecē.»
«Rezultāts pierāda, ka mums pietika spēka otrajā puslaikā veikt aktīvu presingu un meklēt savas iespējas, lai arī es neteiktu, ka viss otrais puslaiks bija mūsu presinga pilns,» stāstīja Verpakovskis, kurš laukumā izgāja 85.minūtē, kad nomainīja Eduardu Višņakovu. «Mēs laikam labāk spējām izmantot savas iespējas. Nevar teikt, ka iespiedām slovākus savā laukuma pusē, taču gājām uz priekšu un nebaidījāmies. Labāk tomēr ir zaudēt ar 1:3 vai 1:4, nevis spēlēt no aizsardzības un piekāpties ar to pašu 0:2. Šāds rezultāts galu galā dod pārliecību visai komandai.»
Šī Višņakovam bija tikai otrā spēle Latvijas izlasē, bet viņš jau to sāka pamatsastāvā. Šajā cīņā Latvijai bija jāiztiek bez Vācijas bundeslīgā spēlējošā uzbrucēja Artjoma Rudņeva. «Uzskatu, ka izlases jaunā uzbrucēju līnija ir diezgan laba. Komandā ir spēcīga konkurence, kas nozīmē, ka izlases galvenajam trenerim Marianam Paharam nākotnē nopietni būs jāpalauza galva, kuru tad sūtīt laukumā.»
Šī Verpakovskim bija 102. spēle valstsvienībā un šajā laikā viņš guvis 29 vārtus. Uzbrucējs atzina, ka vēl plāno piedalīties novembrī paredzētajā pārbaudes spēlē, bet pēc tam atstāt izlasi.
«Domāju, ka mans posms izlasē ir pienācis tā beigām un šis bija mans pēdējais cikls. Esmu par to pārliecināts,» Verpakovskis apstiprināja jau iepriekš izteiktos pieņēmumus. «Ar treneri vienojāmies visu līdz galam izrunāt novembrī, kad būs pārbaudes spēle, taču neuzskatu, ka manas domas pa šo laiku mainīsies.»
Pēc otrdienas mača Pahars izteicās, ka novembrī Latvijai noteikti būs pārbaudes mačs, tomēr pagaidām pretinieks vēl nav zināms.
«Izvēlē sava loma ir visiem faktoriem - motivācijai, spēkam un konkurencei izlasē. Visam tomēr ir savs laiks. Labāk ir aiziet pašam, nevis gaidīt, kad tev to kāds palūdz,» stāstīja liepājnieks. «Man tomēr tikko apritēja 34 gadi. Domāju, ka visu, ko izlasei esmu varējis dot, esmu tai jau atdevis. Ir pienācis laiks sevi pierādīt jaunajiem spēlētājiem. Viņiem jāsaka savs vārds.»
Šosezon Verpakovskis cīnās Grieķijas augstākās līgas komandā «Ergotelis».
«Redzēs, kā attīstīsies mana turpmākā karjera klubā. Ja to ļaus veselība un būs labi piedāvājumi, labprāt turpināšu spēlēt. Ja ne, varbūt mierīgi arī beigšu klubu karjeru,» teica uzbrucējs. «Man ir līgums līdz nākamajai vasarai. Redzēs, kā aizritēs šī sezona, un pēc tam arī domāšu.»
Par visu laiku rezultatīvāko Latvijas izlases futbolistu Verpakovskis oficiāli kļuva 2009. gadā pēc spēles ar Luksemburgu, kad guva savus 25. vārtus valstsvienībā.
