2016. gadā Dienvidāfrikas Republikas izlase 12 spēlēs piedzīvoja 8 zaudējumus - tā bija Springboks jeb gazeļu visu laiku sliktākā sezona. Trīs pārliecinošas uzvaras pret Franciju ļauj ar optimismu raudzīties sezonas atbildīgākā starta - "Rugby Championship" turnīra - virzienā.
Galvenajam trenerim Alistēram Koecī trīs spēļu sērija pret Franciju bija ārkārtīgi svarīga, jo vēl vienu fiasko viņam piedot neviens netaisījās. Papildinājis treneru korpusu ar pāris izmanīgiem pelēkajiem kardināliem, Koecī sāka veidot jauno DĀR izlases modeli. Tajā kapteiņa funkcijas pirmo reizi uzticētas Vorenam Vaitlijam, bet par spilgtiem līderiem izvirzījušies Sija Kolisi un Jans Serfonteins.
Kolisi pērn guva nopietnu savainojumu, bet šogad atgriezies jaunā kvalitātē. Kļuvis par tēvu un "Stormers" kapteini, viņš žurnālistiem paudis pārliecību, ka kļūšanai par tēvu ir vistiešākā saikne ar viņa spožo sniegumu laukumā. Sērijas otrajā spēlē pret Franciju Kolisi guva piezemējumu un vēl divus sakārtoja partneriem. Tikai retais zināja, ka dienu pirms spēles viņš un viņa istabas biedrs Ebens Etzebets cīnījās ar gripu. Trešās līnijas uzbrucējs Kolisi bija spilgtākais DĀR spēlētājs šajā sērijā, taču daudz no viņa neatpalika centrs Jans Serfonteins.
Serfonteins izlases apritē atgriezās pēc ilgākas pauzes. Savulaik plūcis laurus U20 pasaules čempionātā, pēdējās pāris sezonās 24 gadus vecais Serfonteins bija pieklusis. Lielu lomu viņu īslaicīgajā norietā spēlēja biežie savainojumi, taču arī konkurence viņa pozīcijā bija ārkārtīgi nopietna. Būvējot jauno izlases modeli, Serfonteinam tika dota vēl viena iespēja sevi pierādīt, un tajā viņš ieķērās ar abām rokām. Eksperti Serfonteinu iesaukuši par DĀR aizsardzības bosu - viņa individuālais sniegums un komunikācijas prasmes laukumā ielika pamatakmeni DĀR aizsardzības valnī.
Bez abiem spilgtajiem līderiem sērijā pret Franciju zvaigžņu stundu piedzīvoja arī hukers Malkolms Markss, otrās līnijas uzbrucējs Franko Mosterts (leģendārais Bakīss Bota viņu jau nodēvējis par labāko savā pozīcijā) un aizsargs Andress Koecī. Jaunais DĀR modelis izskatās daudzsološi un bijušais izlases galvenais treneris Niks Malets paudis pārliecību, ka drīz vien šī komanda varētu atgriezties 2. vietā pasaules reitingā. Anglijai šāda perspektīva, protams, šķiet pārlieku apņēmīga...
Anglijas izlases spēkošanās ar Argentīnas valstsvienību regbija dzimtenē tika gaidīta ar bažām. Pasaules ranga vicelīdere uz Argentīnu devās bez 16 Britu un īru lauvās iesauktajiem spēlētājiem. Tikmēr 2015. gada Pasaules kausa pusfināliste Argentīna pretī lika savus labākos spēkus. Pirmajā spēlē angļi izglābās vien priekšpēdējā minūtē, otrajā uzvara jau bija nedaudz pārliecinošāka. Anglijas panākumi nostiprinās viņu pozīcijas pasaules ranga otrajā vietā un raisīs vēl lielāku pietāti pretiniekos.
Savukārt Argentīnas izlase, lai arī palikusi uzticīga savam uzbrūkošajam spēles stilam, neizmantoja teicamu iespēju sarūgtināt pašpārliecināto smīnētāju Ediju Džounsu, kura vadībā Anglijas izlase divu gadu laikā piedzīvojusi tikai vienu zaudējumu. Jūnija ciklu Argentīna noslēdza ar nepārliecinoši uzvaru pār Gruziju (45:29). Pirms šīs uzvaras, Argentīna bija zaudējusi deviņās no iepriekšējām desmit spēlēm - emocionālajai komandai pozitīvu emociju lādiņš bija nepieciešams kā svaigs gaiss.
Viens no jūnija cikla skaļākajiem notikumiem bija Skotijas uzvara pār Austrāliju. Tas bija tikai trešais skotu panākums pār austrāliešiem viņu kontinentā, turklāt ar augstu emocionālo pievienoto vērtību. Skotiem kremta gan netaisnīgais zaudējums Pasaules kausa izcīņas ceturtdaļfinālā, gan pēdējās minūtēs no rokām izlaistais revanšs pērnā gada novembrī Edinburgā. Nu bija jāatriebjas reizi par visām reizēm, turklāt jāizdara tas bez lauvās iesauktajiem un pāris savainotajiem līderiem. Jaunā trenera Gregora Taunsenda vadībā tas lieliski izdevās. Dzimtenē sākās liela līksmība - abonementi uz rudens spēlēm Edinburgā tika izķerti 48 stundu laikā, biļešu tirdzniecība plauka un zēla, jau šķita, ka vispārējai eiforijai nebūs robežu, bet - kas tev deva! - jau nākamajā spēlē sāpīgs zaudējums Fidži... Rezultātā zaudēta 5. pozīcija pasaules rangā.
Ne to veiksmīgāko tūri aizvadīja Austrālijas izlase: pārliecinošo sākumu pret Fidži aizēnoja zaudējums skotiem un blāvā uzvara pār Itāliju. Komandas kapteinis Stīvens Mūrs iemeslus meklēja fiziskajā kondīcijā, citi jau kopš pērnā gada neveiksmēm ar šķību aci skatās uz komandas galveno treneri Maiklu Čeiku.
Ar sausu ādu jūniju pārdzīvoja Velsa un Īrija. Abu rindas bija ļoti paretinājušas lauvas, un līderu trūkums bija jūtams. It sevišķi Velsai, kas uzvaru pār Samoa izvilka vien spēles pēdējās minūtēs.
Skaidrs ir viens - Jaunzēlandes un Anglijas valstsvienības joprojām ir divas spēcīgākās pasaulē. To apliecina gan abu nemainīgā atrašanās pasaules ranga galvgalī, gan sniegums, ko abas izlases nodemonstrējušas jūnijā. Taču ieslīgt pašapmierinātība nedrīkst - Dienvidāfrikas izlase atmodusies no klīniskās nāves, Skotijas izlases jaunie vaibsti sola grūtus brīžus visiem (arī viņiem pašiem), par Francijas izlases varējumu objektīvāk varēs spriest rudenī, jo šī tūre bija noslēgums viņu mokoši smagajai desmit mēnešu sezonai.
Austrālija, Īrija, Velsa un Argentīna bija, ir un būs komandas, ar kurām jārēķinās ikvienam. Un pakausī jau atkal elpo Fidži, kas pie pareizā kāršu salikuma (optimālais sastāvs, pareizais noskaņojums un labs spēles sākums) ir spējīgi tikt galā ne tikai ar eiforijā esošajiem skotiem.
Divus gadus pirms 2019. gada Pasaules kausa Japānā, notiekošais regbija galmā jau liek nepacietībā knosīties...
