Vai Latvija izjauca mieru kamaniņu un bobsleja pasaulē?

Latvijas sportiskie rezultāti vērtējami teicami. Sarkanbaltsarkanie Sočos izcīnīja vairāk medaļu nekā deviņās iepriekšējās ziemas Olimpiskajās spēlēs kopā. Pirms brauciena uz Melnās jūras piekrasti Latvijas rēķinā bija Mārtiņa Rubeņa bronza Turīnā un divi sudrabi Vankūverā, savukārt desmitajā Olimpiskajā iznācienā izdevās izcīnīt četras godalgas.

Paveiktais izskatās vēl iespaidīgāks, atceroties, ka kopā uz Latviju ceļo 11 (!) medaļas. Kamaniņu sacensībās divniekiem pie godalgām tika brāļi Andris un Juris Šici, bet kamaniņu stafetē un četrinieku sacensībās bobslejā uz pjedestāla vienlaicīgi kāpa pa četriem sportistiem.

Brāļi Šici kļuva par visu laiku medaļām bagātākajiem ziemas olimpiešiem valstī, katram savu kolekciju papildinot līdz trīs godalgām (viens sudrabs un divas bronzas). Kamaniņu braucējs Mārtiņš Rubenis un skeletonists Martins Dukurs dubultoja savu medaļu ražu.

Pieci sportisti līdzšinējā karjerā vērtīgāko godalgas nopelnīja pirmo reizi. Kamaniņu braucēja Elīza Tīruma kļuva par pirmo Latvijas sportisti, kura izcīnījusi medaļu ziemas spēlēs, savukārt Oskars Melbārdis, Daumants Dreiškens, Arvis Vilkaste un Jānis Strenga veica pirmo lielo ierakstu Latvijas bobsleja vēsturē (kopš 1988. gada). Tīruma, Vilkaste un Strenga medaļas nopelnīja debijas reizē.

“Sanku” trasē tika sadalīti deviņi medaļu komplekti – četri kamaniņās, trīs bobslejā un divi skeletonā. Trijos sporta veidos pie godalgām tika deviņu valstu pārstāvji. Vairāk par vienu medaļu izcīnīja četras valstis – ASV (7), Krievija (6), Vācija (5) un Latvija (4), savukārt Kanāda, Lielbritānija, Šveice, Itālija un Austrija mājās aizveda pa vienai godalgai.

Lauvas tiesu medaļu – 26 no 27 – Sočos nopelnīja valstis, kurās atrodas savas kamaniņu trases. Vienīgais izņēmums bija kādreizējā britu daudzcīņniece Elizabete Jārnolda, kura skeletonam pievērsās tikai 2010. gadā.

Tiesa, jāatzīmē, ka Lielbritānija skeletonā nav nekāda jaunpienācēja. Jārnoldas medaļa Sočos kļuva par sesto britu skeletonistu godalgu – 1928., 1948. un 2002. gadā vīri izcīnīja bronzu, savukārt dāmas 2006. un 2010. gadā pārveda attiecīgi sudrabu un zeltu.

Interesanti, ka arī iepriekšējās trīs medaļas Latvijas sportisti nopelnīja kamaniņu, bobsleja un skeletona trasēs. Tādā ceļā pēdējās trīs Olimpiskajās spēlēs izdevies izcīnīt septiņas godalgas, tajā skaitā četrus sudrabus un trīs bronzas.

Kamaniņu sporta, bobsleja un skeletona vēsture apstiprina Sočos redzēto. Visas deviņas valstis, kuras “Sanku” trasē nopelnīja medaļas, minētajos sporta veidos izcēlās arī iepriekš. Faktiski šobrīd renes sporta veidos ir izveidojies “Lielais devītnieks” – hegemone Vācija, ambiciozā Krievija, kā arī ASV, Kanāda, Latvija, Austrija, Šveice, Itālija un Lielbritānija.

Austrumvācijas un Padomju Savienības tradīcijas turpina Vācija, Krievija un Latvija. Faktiski tieši krievi un latvieši iejaucās līdzšinējo renes karaļu cīņās, sagādājot lielāko konkurenci vācu un amerikāņu sportistiem.

Neskaitot “Lielo devītnieku”, pie Olimpiskajām godalgām kādreiz ir tikuši arī Beļģijas, Rumānijas un Francijas bobslejisti. Kā viņiem veicās Sočos? Ne īpaši. Rumāņi divniekos un francūži četriniekos netika augstāk par 17. vietu, savukārt Beļģijas bobslejistes ierindojās sestajā vietā. Salīdzinoši tuvu savām pirmajām medaļām nokļuva Nīderlandes bobslejistes, kuras finišēja ceturtajā vietā aiz Kanādas un divām ASV ekipāžām.

Ieskatoties sīkāk, var redzēt, ka “Lielais devītnieks” nav viendabīgs. Piemēram, Šveicei, Kanādai un Lielbritānijai nav nevienas medaļas kamaniņu sportā. Vācijā izteikti dominē kamaniņas un bobslejs, savukārt Latvija Sočos pirmo reizi tika pie godalgām bobslejā.