Starptautiskās olimpiskās komitejas (SOK) prezidents Tomass Bahs olimpiskās kustības līderus Sočos aicinājis sēsties pie diskusiju galda, lai uzdotu jautājumu – vai aizvien pieaugošā sāncensība rīkotājvalstu starpā par vērienīgākajām un oriģinālākajām olimpiskajām spēlēm nesāk aizēnot olimpiskās kustības pamatvērtības.
Soču olimpiskās spēles izmaksājušas 38 miljardus eiro un ir dārgākās līdz šim rīkotās. Krievija teju nekad nav laidusi garām iespēju padižoties pasaules mērogā, bet nopietna šaubu ēna, vai līdz šim dārgākās olimpiskās spēles būs arī labāk noorganizētās, jau krīt pār Sočiem pat pirms spēļu oficiālās atklāšanas.
Bahs uzskata, ka neoficiālās rīkotājvalstu konkurences noteiktās aizvien pieaugošie vēriena un kvalitātes standarti, kas neizbēgami nozīmē arī milzīgas izmaksas, aizvien biežāk attur pilsētas iesniegt savus pieteikumus spēļu rīkošanai.
Gan Stokholma, gan Minhene jau izstājušās no 2022.gada Ziemas olimpisko spēļu rīkošanas konkursa, bet Roma atteikusies no iespējas kandidēt uz 2020.gada vasaras spēļu mājvietas godu saistībā ar ekonomisko situāciju Itālijā.
Tomēr vairums SOK noskaņoti visai konservatīvi. 2012.gada Londonas olimpiāde, kura izmaksāja aptuveni 11 miljardus eiro, bija veiksmes stāsts, vēsta BBC. Kaut Soči izraisījuši plašu mediju uzmanību ar dažāda mēroga neizdarībām uz komiskuma robežas, ja pašas spēles noritēs bez vērā ņemamiem starpgadījumiem, Baha argumenti, visticamāk, paliks nesadzirdēti un būtiskas reformas nenotiks.
