Sarūgtināti par neiekļūšanu olimpiskajā A finālā bija Latvijas smaiļotāji Krists Straume un Aleksejs Rumjancevs. “Pēc finiša vēl šķita, ka panācām tuvākos konkurentus, taču nekā,” ar nožēlu atzina Rumjanvevs. “Laikam jāatzīst, ka šodien pretinieki vienkārši bija stiprāki,” noplātot rokas, sacīja Straume.
“Šeit jau visi spēkos ir tik vienādi, ka pat mazākā kļūda ir ļoti izšķiroša,” Straume norādīja uz sīksto konkurenci, taču uz karstām pēdām nespēja pateikt, kur bijusi kāda kļūda. Abi bija vienisprātis, ka pašiem pusfināla brauciens sanācis pietiekami labs. “Pat labāks, nekā priekšsacīkstēs, kur īsti nesanāca starts. Arī tas, ka bijām malējā celiņā, nekādi netraucēja. Braucām savā ritmā, turklāt blakus bija pasaules čempioni. Vajadzēja tikt A finālā,” teica Straume. Rumjancevs gan piebilda, ka pusfinālā sajutis spēcīgāku vēju, kas, esot malējā celiņā, varēja patraucēt vairāk nekā konkurentiem.
“Visa sezona mums šogad tāda. Ja pēdējos četrus gadus visu laiku turējāmies līmenī, regulāri bijām pasaules sešiniekā, tad šogad nekā nesanāk. Lai gan strādājam pat vairāk nekā iepriekš,” arī Rumjancevs neatrada neveikems iemeslu. Viņš bijis sarūgtināts, ka Kanoe un smaiļošanas federācijas vadība neļāva startēt arī individuālajā 200 metru distancē: “Biju noskaņojies, biju gatavs, taču tikai šeit uzzināju, ka nevarēšu startēt. Sīkāk neko nepaskaidroja. Tā nebūtu problēma, apvienot startus. Uzreiz pie finiša zonas ir kanāls, kas ved uz startu. Laikam nav lemts.”
Straume, kuram tās bija otrās olimpiskās spēles, atzina, ka satraukums jau no tā mazāks neesot. Tiesa, īstas olimpiskās sajūtas trūcis, jo smaiļotāji nedzīvoja olimpiskajā ciematā kopā ar pārējiem sportistiem. Apkārt bija vien airētāji.
