Labs finišs ir viens no Sanitas trumpjiem, taču šodien distance izrādījās nedaudz par īsu – latviete ķēra, bet nenoķēra trešajā vietā finišējušo baltkrievieti. “Izloze trāpījās diezgan nežēlīga, un tas bija rezultāts priekšbraucienam un laika apstākļiem, kādos tas notika,” sarūgtināta sportiste. “Pirmajā dienā laika apstākļi bija vienkārši drausmīgi un otrajā dienā jau braucienus atcēla. Principā tas būtu bijis jādara arī pirmajā dienā. Acīmredzot ienāca diezgan daudz pretenziju – laivas gāzās apkārt, grima. Tie, no kuriem gaidīja uzvaru, neuzvarēja, bija tikai trešie, un tāpēc... Bet diemžēl mēs bijām starp tiem, kas pirmajā dienā izbrauca tos lielos viļņus un tika līdz finišam.”
Vietu savās otrajās olimpiskajās spēlēs Pušpure nopelnīja maijā, kvalifikācijas sacensībās Lucernā. Toreiz aiz svītras palika Latvijas pārstāve Elza Gulbe, toties vēlāk Eiropas čempionātā abas jau bija mainītās lomās – Gulbe ieguva sudrabu, Pušpure – bronzu. “Arī Eiropas čempionātā laika apstākļi bija diezgan interesanti. Tādos, šķiet, arī Meksika pusfinālā tiktu... Bet es neko neņemu nost Elzai, viņa noteikti bija to pelnījusi – malacis, labi nobrauca,” Pušpure uzslavē Gulbi, ar kuru daudz kopā trenējusies – Latvijas pārstāve savulaik braukāja trenēties uz Īriju, kur uz ūdens var doties visu gadu, arī ziemā. “Tiesa, ir diezgan vējains – par to jums var pastāstīt arī Elza, kas pie mums airējusi arī pa sniegu. Pēdējos gadus gan nav braukusi. Nezinu, kas notiek, laikam būs jāparunā...” Tiesa, arī pati Sanita ciemos nav braukusi – Latvijā nav bijusi kopš 2013. gada. “Varbūt nākamvasar sanāks.”
Īrijā Pušpurei ir iespēja trenēties profesionālā režīmā, nemeklējot papildus iztikas avotus. Līdzīgi kā Latvijā Olimpiskā vienība, par labākajiem sportistiem gādājot sava organizācija jeb Sporta vienība. “Kādi rezultāti, tāds atbalsts. Tiek iesniegti kritēriji, no kuru izpildes arī atkarīgs finansējums,” stāsta airētāja, piebilstot, ka neveiksme Rio viņas pozīcijas gan visticamāk nepasliktinās. “Diezin vai, jo sezonas sākums bija ļoti labs, ir bijušas medaļas – trešā vieta Pasaules kausā, trešā arī Eiropas čempionātā. Ar to sev finansējumu nākamajam gadam esmu nodrošinājusi.” Vai būs vēl viens olimpiskais cikls? “Nezinu. Pirmais, ko pateicu trenerim pēc finiša – es nekad vairs uz olimpiādi nebraukšu... Šīs ir otrās spēles, kad man jācīnās par C un D pusfinālu. Es uzskatu, ka esmu mazliet labāka, nekā tas, taču izlozes bijušas ļoti sliktas. Paraudāšu, sakopošu domas un tad.”
Interese par Pušpures startu bija arī Īrijas medijiem – nācās pastāvēt rindā aiz Īrijas TV grupas un tad arī trim rakstošajiem žurnālistiem. “Jā, viņi ļoti seko līdzi. Kaut gan – pēc šī brauciena varbūt vairs nesekos... Īriem šovasar ir diezgan liela komanda, pirmoreiz 77 sportisti – lielākā komanda, kāda viņiem olimpiādē bijusi. Lielākā arī tieši airēšanā – trīs komandas, pirms tam bija bijušas tikai divas. Diemžēl viena no tām tagad jau ir laukā...” Sanita atzina, ka seko līdzi arī latviešu startiem. “Redzēju, ka meitene svarcelšanā dabūja ceturto vietu. Vairāk gan neko – nav īsti bijis laika, un arī televizora mums istabiņā nav.” Citādi gan dzīvei Olimpiskajā ciematā neesot ne vainas – sākotnējās problēmas atrisinātas. Arī bažas par ūdens kvalitāti Rio atklātajās ūdenstilpnēs pagaidām nav sevi attaisnojušas. “Ja godīgi, esmu pārliecināta, ka man dažas piles ir arī mutē tikušas, bet joprojām staigāju dzīva un nav nekādas vainas.”
Taču pāri visam, protams – sarūgtinājums par sportisko rezultātu. Mērķis bijis vismaz pusfināls, un viss liecināja, ka objektīvi tas Īrijas pārstāvei ir pa spēkam. “Protams, bija savi mērķi, taču – ja reiz netiku pusfinālā, diezin vai arī A finālā būtu tikusi. Ļoti grūti, šis man šeit sanāca pirmais normālais brauciens, jo priekšbrauciens bija vienkārši smieklīgs – tur galvenais bija vienkārši neapgāzties. Līdz ar to, kad otrais brauciens ir tik intensīvs, kā šoreiz – reizēm ir grūti tik strauji pārslēgties. Pirmais brauciens parasti palīdz saprast, ko konkurentes dara, kā pats jūties, kāds ūdens. Nezinu, ja būtu tikusi pusfinālā, tad varbūt arī izdotos arī tālāk, taču... Ir tā kā ir,” nopūšas Sanita, taču noslēgumā piebilst: “Novēliet no manis veiksmi Latvijas sportistiem!”
