Kāds noskaņojums pāris dienas pirms turnīra, kas norisināsies tavā tuvākajā pilsētā – Jūrmalā?Centrālais stadions izskatās labi, tas ir kļuvis lielāks un mājīgāks. Stadiona stūros šogad ir skatītāju sēdvietas, kas nozīmēs, ka vēl vairāk būsim pasargāti no vēja. Gaidu turnīru ar lielu nepacietību, mājās spēlēt vienmēr ir patīkami, un mūsu līdzjutēji noteikti ir pelnījuši redzēt augsta līmeņa spēles.
Saprotams, ka pēcgarša pēc Rio olimpiskajām spēlēm tev nav tā labākā, bet tomēr – kādi secinājumi ir izdarīti šobrīd, kad emocijas ir izdzīvotas un pagājis nu jau ilgāks laiks?Uzskatu, ka fiziski bijām gatavi, pievīla psiholoģija. Sezonas sākumā izlaidām vairākus turnīrus, lai sezona nebūtu tik gara, un Rio būtu nedaudz svaigāki. Arī pirms Klāgenfurtes “Major” sērijas turnīra labi patrenējāmies, gandrīz trīs nedēļas bijām mājās. Rio nebijām gatavi psiholoģiski, pārdegām… Nespēlējām tik brīvi, kā ierasts Pasaules kausa posmos. Atbildības līmenis bija ļoti augsts, visi no mums gaidīja tikai un vienīgi medaļas. Tas neļāva spēlēt atbrīvoti. Līdzjutēji, mediji, olimpiskās komandas pārstāvji – visi mums uzlika papildu atbildības sajūtu, kas ļoti traucēja. Skaidrs, ka arī paši gribējām nospēlēt daudz labāk, taču nesanāca. Komandas spēkos bija ļoti līdzīgas, visu izšķīra nianses. Pats redzēji, ka beigās visu izšķīra trīs vai četri mazie punkti. Arī citi favorīti apakšgrupu spēles aizvadīja pašvaki. Arī olimpiskie čempioni Alisons un Bruno grupā zaudēja, zaudēja austriešiem, tāpat punkts punktā nocīnījās ar kanādiešiem. Olimpiskās spēles ir un paliek olimpiskās spēles. Atceros, ka mēs ar Pļaviņu savulaik Pekinā apspēlējām Dalhauzeru un Rodžersu, šoreiz mēs ar Jāni bijām viņu vietā – favorīti, no kuriem tika gaidīts daudz vairāk. Neko darīt, atkal jāgaida četri gadi.
Kas darījās tavā galvā pēc zaudējuma kubiešiem? Pieļauju, ka diena līdz spēlei ar brazīliešiem bija ļoti mokoša, tas bija “būt vai nebūt” mačs. Kas tādos brīžos notiek galvās? Atslēgties un nedomāt par gaidāmo spēli laikam ir neiespējami.Jā, tā ir galvenā atšķirība no Pasaules kausa posmiem. Tur ir pat divas spēles dienā, turnīri ir raitāki, dinamiskāki, tev nav laika sēdēt un pārdzīvot zaudējumus, analizēt un nervozēt. Olimpiskajās spēlēs tas ir mokošākais. Dzīvojām diezgan patālu no laukumiem, līdz ar to nebija iespēju izkustēties, kaut nedaudz patrenēties.
Pēc kara visi ir gudri, bet, vai taktiski nospēlējāt pareizi? Šobrīd neko nemainītu? Spēlētu tieši tāpat?Kubieši bija izlīduši no meža, viņus vispār nezinājām. Paradoksāli sanāca tas, ka abas spēles, kurās redzējām viņus darbība bija pret Pedro un Evandru (viena no spēlēm video ierakstā, otra Rio olimpiskajās spēlēs). No analizēs viedokļa šī spēle bija grūti analizējama, tieši pēc scenārija. Skaidrs, ka šobrīd būtu spēlējuši nedaudz citādāk, taču tās ir nianses.
Kādi ir tavi un Jāņa plāni pēc Jūrmalas “Masters” turnīra?Brauksim uz Pasaules kausa finālposmu, tas arī būtībā viss. Ar to arī sezona būs beigusies. Pagaidām nav skaidrs, kad startēs jaunā sezona, jo Starptautiskā Volejbola federācija (FIVB) ar kalendāra izziņošanu ierasti nesteidzas. Ir skaidrs, kad un kur būs pasaules čempionāts, tas arī viss.
Kāda izspēles sistēma būs Pasaules kausa finālposmā? Astoņas komandas ir skaidrs, saprotu, ka kopējais dalībkomandu skaits būs 12.Jā, četras komandas iegūs īpašos ielūgumus. Es paredzu, ka vienu “wild card” iegūs olimpiskie čempioni, divas komandas noteikti klāt nāks no Kanādas – mājiniekiem jābūt pārstāvētiem, tas ir tikai normāli. Atlikušo komandu ir grūtāk noprognozēt, es domāju, ka tiem būtu jābūt vai nu Brūveram / Mīvsenam (nīderlandieši, OS bronzas medaļnieki) vai Nikolai / Lupo (itāļi, OS sudraba medaļnieki). Šīs abas ir “Red Bull” komandas, un šo turnīru nopietni finansē šī kompānija. Brūvers un Mīvsens ļoti patīk skatītājiem, viņu spēles ierasti ir ļoti apmeklētas, arī man pašam patīk viņu spēles stils.
Visus interesē, ko ar Jāni darīsiet tālāk? Turpināsiet spēlēt kopā? Ir jau izdevies piesēst un aprunāties?Sezona beigsies, tad sēdīsimies un runāsim, bet domāju, ka turpināsim spēlēt kopā. Tas ir diezgan pašsaprotami, jo esam vairākkārt sezonas noslēguši kā Pasaules ranga līderi, mums ir trīs Eiropas čempionātu medaļas. Pagājušā sezona pajuka dēļ Jāņa meniska operācijas, tāpēc pasaules čempionātā neizdevās apliecināt. Jā, olimpiskās spēles ir mūsu kopīgās sadarbības melnākais turnīrs, taču arī grupa tomēr nebija vienkārša. Visi pretinieki bija neērti.
Kuri dueti tevi Rio pārsteidza visvairāk?Noteikti abas Krievijas komandas. Neviens no viņiem negaidīja tādus rezultātus. Visi pārējie nospēlēja savu spēju robežās. Alisons / Bruno un Dalhauzers / Lusena satikās nedaudz par ātru, tas bija kā fināls pirms fināla, bet tikai tāpēc, ka grupās notika lielāki vai mazāki, bet tomēr pārsteigumi. Tas viss nedaudz sajauca izspēles zarus.
OK! Pievēršoties Jūrmalas “Masters” turnīram, kuras komandas ir jūsu galvenie konkurenti šeit?Ja godīgi, tad neesmu pētījis dalībnieku sarakstu. Ar krieviem Stojanovski un Jaržutkinu šogad mums ir 1-1. Ar vāciešiem spēlējam labi, beļģi (Koekelkorens / van Valle) var pārsteigt, tāpat esam zaudējuši Koškarevam ar Bikanovu. Atslābināties nevarēs, arī Latvijas komandas mūs gribēs apspēlēt.
Jūrmalas "Masters" turnīra spēles jau no piektdienas būs vērojamas arī Sportacentrs.com TV kanāla tiešraidēs.
