Puertoriko: basketbola valsts, esošie un bijušie NBA spēlētāji

Puertoriko vārds basketbola cienītājiem nav svešs, jo komanda piedalījusies pēdējos astoņos Pasaules kausos pēc kārtas. Līdzjutēji ar cienījamāku stāžu atcerēsies 1990. gada čempionātu Argentīnā, kur puertorikāņi tikai pagarinājumā pret amerikāņiem zaudēja cīņu par bronzu. Olimpiskajās spēlēs Puertoriko piedalījusies deviņas reizes – labākais rezultāts ir ceturtā vieta 1964. gadā Tokijā, bet pēdējo reizi olimpiādes spēlēs startēts pirms 12 gadiem Atēnās, kad pēc ASV sakaušanas (92:73) un trim uzvarām grupu turnīrā sekoja divas neveiksmes un finišā sestā pozīcija noslēguma tabulā. No tā laika sastāva šobrīd ierindā ir vien Karloss Arrojo, bet Edijs Kasjano spēlētāja kedas nomainījis pret galvenā trenera kurpēm.

Par visu laiku izcilāko puertorikāņu basketbolistu tiek uzskatīts Hosē Ortiss jeb Piku, kuru 1987. gada draftā ar 15. numuru izvēlējās Jūtas “Jazz”. Soltleikas klubā gan Piku nospēlēja vien divas sezonas, bet arī ārpus NBA 211 centimetrus garajam centra spēlētājam izvērtās teicama karjera. Lai gan spēlējis gan “Barcelona”, gan “Unicaja” un Saloniku “Aris”, lielākos panākumus guvis tieši savā dzimtenē, astoņas reizes kļūstot par Puertoriko čempionu.

Ortiss ilgus gadus bija valstsvienības līderis un 1990. gadā vidēji spēlē guva 18,4 punktus, ļaujot Puertoriko sasniegt visu laiku labāko rezultātu pasaules čempionātos – ceturto vietu. Kopumā spēlējis četrās olimpiādēs un pēdējā no tām 2004. gadā Atēnās bija arī Piku īstās atvadas no izlases - jau iepriekš pēc 2002. gada pasaules čempionāta bija paziņojis par karjeras beigām izlasē, tomēr vēlāk piekrita nospēlēt vēl pēdējās olimpiskajās spēlēs.

Jau karjeras laikā Ortiss iesaistījās valsts politiskajā darbībā un pēc karjeras turpināja darbu sabiedrības labā ne tikai politikā, bet arī, atverot savā vārdā nosauktu basketbola akadēmiju. Amizanti, ka tai pat laikā pēc basketbola dzīves Piku nav spējis izvairīties no saķeršanās ar likumu un 2012. gadā pat pusgadu bija spiests pavadīt cietumā par marihuānas un nereģistrētas munīcijas glabāšanu, kā arī kokaīna lietošanu. Tāpat Piku jau iztērējis visu basketbola karjeras laikā nopelnīto naudu un tiesā nevarēja atļauties algot advokātu, tāpēc izmantoja valsts piedāvāto aizstāvi…

Hosē Piku OrtissFoto: AFP/Scanpix

“Basketbols ir mūsu sporta veids numur viens,” bez minstināšanās atbild žurnālists Luiss Modesti. Puertoriko dzīvo ap 3,5 miljoniem iedzīvotāju, un tas ļauj uzturēt pienācīgu groza bumbas čempionātu. “Virslīgā šosezon bija 11 komandas un jau desmit gadus līgas mačus klātienē kopumā apmeklē no 600 000 līdz 900 000 līdzjutēju. Vidēji algās komandas var atļauties tērēt ap vienu miljonu dolāru, bet kopumā vietējā ekonomikā apgroza ap 15 miljoniem dolāru sezonā.”

Un sezona Virslīgā (BSN) nav gara. Piemēram, šogad tā sākās februāra beigās un beidzās jūnija vidū, šajā laikā katrai no komandām paspējot izspēlēt 36 spēles regulārajā turnīrā un no ceturtdaļfināliem katrā izslēgšanas turnīra kārtā sērijas līdz četrām uzvarām (septiņas spēles gan nebija vajadzīgas nevienā no septiņām “play-off” sērijām šosezon). Šogad par čempioni kļuva “Capitanes de Arecibo”, ko pārstāvēja trīs izlases spēlētāji.

BSN sezona noslēdzās vien 16. jūnijā, taču jau trīs dienas vēlāk Panamā sākās “Centrobasket” – FIBA organizēts turnīrs, kas risinās ik pa pāris gadiem un kurā aicinātas piedalīties Centrālamerikas un Karību valstis, kā arī Meksika. Puertorikāņi sāka turnīru ar zaudējumu mājiniecei, bet turpinājumā spēlēja pārliecinoši, izcīnot piecus panākumus pēc kārtas un 25. jūnija vakarā virs galvām ceļot uzvarētāju kausu.

Gatavošanos “Centrobasket” turnīram komanda uzsāka pāris nedēļas pirms tā sākuma, bet patiesībā arī tas bija tikai kā gatavošanās galvenajam šīs vasaras startam – olimpiskajai kvalifikācijai Serbijas galvaspilsētā. “Liela daļa spēlētāju pazīst viens otru ļoti labi un tas šo procesu padarīja daudz vieglāku,” gatavošanos tik īsā laika posmā kā raksturo Modesti. “Protams, pietrūkst laika un jāteic – arī kvalitatīvu pārbaudes spēļu.”

Lielos vilcienos puertorikāņiem Panamā bija tikai trīs nopietni mači – pirmais, pusfināls un fināls pret VEF aizsarga un Latvijas vicečempiona Pako Krusa pārstāvēto Meksiku. Neviens mačs sagatavošanās laikā netika aizvadīts pret Eiropas komandām un neviens mačs netika aizvadīts Eiropā. Tieši šī iemesla dēļ Puertoriko laicīgi ieradās Vecajā kontinentā un uz laiciņu nobāzējās Itālijā, kur turpināja gatavošanos, tiesa, vairs neaizvadot pārbaudes spēles.

Vēl pirms ierašanās Eiropā komandas galvenais treneris Edijs Kasjano veica plašākai sabiedrībai negaidītu izmaiņu sastāvā – Maiks Rozario, kurš bija viens no komandas līderiem Panamā, par atkārtotiem disciplīnas pārkāpumiem tika izslēgts no komandas. Maiņa gan izdevās pietiekami kvalitatīva, jo komandu papildināja aizsargs Džons Holands, kurš karjeras laikā spēlējis Spānijā, Francijā un Turcijā, bet aizvadītajā sezonā paspēja debitēt NBA.

Divi spēlētāji ar lielāku NBA pieredzi gan puertorikāņiem iztrūks tik un tā – ar komandu šovasar nav 2012. gada 15. drafta numurs, uzbrucējs Mo Harkless (pēdējā sezona Portlendas sastāvā), kā arī 2014. gada drafta 24. numurs, aizsargs Šabazs Napjērs, kurš pēdējo sezonu pavadīja Orlando. Toties ierindā ir Hosē Huans Barea – noteikti šobrīd pasaulē atpazīstamākais Puertoriko izlases spēlētājs. 32 gadus vecais, augumā mazais, taču allaž enerģiskais Barea ir izteikts komandas motors arī šajā turnīrā.

NBA pieredze ir vēl vairākiem šobrīd citviet spēlējošiem Puertoriko basketbolistiem. Visu sezonu pavadījis aiz Tomāša Satoranska muguras Barselonā, izlases rindās teicamu sniegumu demonstrē Karloss Arrojo (12,5 punkti, 3p. 80%, 3,5 rezultatīvas piespēles), lai gan spēles laiks bijis diezgan ierobežots (mazāk nekā 20 minūtes mačā). “Sezona beidzās mazāk kā nedēļu pirms pievienojos izlasei. Zināju, ka forma jānotur, lai varētu sekmīgi startēt šajā turnīrā,” fiba.com citēts Arrojo. Kasjano pirms vēl oficiāli bija nozīmēts par izlases treneri atzina, ka Barea un Arrojo ir visu laiku labākie Puertoriko aizsargi, un šajā turnīrā abi trenera vārdus attaisno.

Pretējs stāsts par uzbrucēju Renaldo Balkmanu – savulaik “Knicks” un “Nuggets” uzspēlējušais 2006. gada drafta 20. numurs grupu mačos Belgradā rādījis blāvu sniegumu (14,2 minūtes, 3,0 punkti un 3,0 bumbas) un arī pagājušā gada Amerikas čempionātā neatgādināja spēlētāju, kurš kādreiz būtu spēlējis pasaules spēcīgākajā līgā. Tiesa, to, ka Balkmans var, viņš apliecināja vēl pavisam nesen, jūnija vidū tiekot atzīts par Puertoriko virslīgas fināla vērtīgāko spēlētāju. Varbūt formas kritums, varbūt kas cits, taču pagaidām uz izlasi šādu sniegumu pārnest nav izdevies…

Aizsargs Davids Uertass 2006. gadā Floridas universitātes sastāvā kļuva par NCAA čempionu, bet burtiski pamanāmākais Puertoriko spēlētājs ir centrs Pīters Džons Ramoss – vien no trim, kas arī savulaik pierakstījies NBA. 222 centimetrus garais un 134 kilogramus smagais Ramoss 2004./2005. gada sezonu pavadīja uz Vašingtonas “Wizards” rezervistu soliņa vai fārmklubā, bet vēlāk pelnīja naudu dzimtenē, Spānijas ACB līgā, Korejā, Filipīnās, Dominikānā un Ķīnā, kur aizvadīja arī pagājušo sezonu. Lielākoties klubos izcēlies ar iespaidīgu statistiku un pārsvarā visur vidēji sasniedzis vai bijis tuvu “double-double” rādītājiem, izņemot…Spānijas līgu. Izlasē sniegums bijis dažāds, bet vidēji “double-double” oficiālā turnīrā sasniedzis pirms deviņiem gadiem.

Komandas galvenais treneris ir 43 gadus vecais Edijs Kasjano, kurš, līdzīgi kā vairāki spēlētāji, pats dzimis Ņujorkā, taču nav zaudējis saikni ar savu senču dzimteni un ir lepns būt puertorikānis. Trenera karjeru Kasjano uzsāka tad, kad Latvijas basketbolā bija “baigā vasara” un klubu karjerā strādājis vien Puertoriko un Meksikā, bet par valstsvienības galveno atbildīgo tika iecelts vien aprīlī. Kasjano jāturpina izcilā koledžu basketbola trenera Rika Pitino iesāktais – divkārtējais NCAA čempions ar pārtraukumiem vadīja Puertoriko izlasi no 2010. gada. Kasjano pirms pagājušā gada Amerikas čempionāta bija vienojies par Meksikas izlases vadīšanu, tomēr pirms gatavošanās federācija mainīja lēmumu, un Kasjano kontinenta sacensības bija spiests vērot no malas.

Kā spēlētājs Kasjano izcīnīja piecus Puertoriko čempiontitulus un vairāk nekā desmit gadus pārstāvēja nacionālo izlasi, 1992. un 2004. gada olimpiskajās spēlēs, kā arī 1994. un 1998. gada pasaules čempionātos. Tieši Kasjano bija viens no amerikāņu kapračiem Atēnu olimpiādē, atklāšanas mačā iemetot četrus trīspunktniekus un gūstot 18 punktus, palīdzot Puertoriko sagraut ASV ar 92:73. Starp citu, rezultatīvi pret amerikāņiem Kasjano spēlēja arī 1992. gada olimpiādē, kad tikai 19 gadu vecumā pret oriģinālo “Sapņu komandu” iemeta 13 punktus 12 minūtēs.

Puertoriko galvenais treneris Edijs Kasjano.Foto: AFP/Scanpix

“Latvija tiek uztverta kā progresējoša komanda pasaules basketbola kontekstā. Aizvadītās sezonas laikā Puertoriko par Latviju tika runāts daudz. Puertoriko spēlēšana pret Eiropas komandām vienmēr ir interesanta, īpaši tāpēc, ka mums trūkst meistarīgu garo spēlētāju,” Modesti atklāj, ka Latvijas vārds nav gluži svešs puertorikāņiem, kuri seko basketbola aktualitātēm. “Labāk zināmie latviešu basketbolisti nešaubīgi ir abi, kas spēlējuši NBA – Andris Biedriņš un tagad arī Kristaps Porziņģis.”

“Protams, ka galvenais mērķis ir kvalificēties olimpiskajām spēlēm,” uz pašsaprotamo norāda žurnālists, kurš iemeta akmentiņu federācijas darbā ar informācijas aprites uzturēšanu. “Tomēr fanu cerības nav pārāk lielas, jo ilgu laiku pietrūka informācija par to, kāds būs sastāvs un kā norisināsies gatavošanās šim turnīram.”

Darbs ar medijiem šķiet ļoti interesants, ko apliecina treniņa apmeklējums dienu pirms mača. Oficiālie FIBA noteikumi paredz, ka īsais (stunda) treniņš medijiem tiek atvērts desmit minūtes pirms tā beigām, garais (pusotra stunda) – 15 minūtes pirms beigām. Tā nu pulksten 19:35 pēc vietējā laika Latvijas mediju pārstāvji ierastā solī devās iekšā spēļu zālē, lai uzņemtu kadrus ar gaidāmo Latvijas pretinieci un mēģinātu tikt pie kādas intervijas. Ierasts nebija turpinājums. Proti, komandai norīkotais drošībnieks raitā solī nāca pretī un apgalvoja, ka mums šeit nav ko meklēt kur nu vēl atļauties filmēt. Īsti nelīdzēja ne vārdu apmaiņa, ne FIBA pārstāvju iesaistīšanās problēmas risināšanā, un beigu beigās neviens no medijiem netika pagodināts ne ar kāda spēlētāja, ne trenera komentāriem par gaidāmo spēli pret Latviju. Pašā izskaņā, kad puertorikāņus zālē jau bija nomainījuši serbi, kuriem bija nākamais treniņš, līdz latviešiem atskrēja komandas ģenerālmenedžeris (aktīvākais protestētājs par filmēšanu), noberot vairākas standartfrāzes. Šķita, ka Puertoriko pirmoreiz piedalītos FIBA organizētā pasākumā…

Parasti uz turnīriem ārzemēs līdzi Puertoriko komandai ceļojot ap simt līdz diviem simtiem līdzjutēju, bet jāteic, ka Belgradas ielās līdz šim Puertoriko līdzjutēji nav manīti. Tiesa, tā kā esmu apmeties salīdzinoši tuvu arēnai, nav nācies ilgāk pastaigāt pa centru vai vecpilsētu, tāpēc objektīvi novērtēt nevarēšu, ar kādu pretestību šovakar tribīnēs jārēķinās Latvijas līdzjutējiem.