14.09.2016. 19:56
Šī vasara ASV sporta vēsturē ieies ne tikai ar uzvaru 2016. gada olimpiādes medaļu ieskaitē, bet arī ar kaut ko ne tik patīkamu, proti, sportistu protestiem pret cilvēktiesību pārkāpumiem valstī. Kāpēc pēkšņi tā ir kļuvusi par galveno tēmu?

1968. gadā, kad olimpiāde notika Meksikā, Mehiko pilsētā par vienu no lielākajiem skandāliem olimpisko spēļu vēsturē parūpējās divi ASV sprinteri – zelta medaļas ieguvējs 200 metru distancē Tomijs Smits un bronzas medaļnieks Džons Karloss, kuri uz goda pjedestāla kāpa bez apaviem, melnās zeķēs, bet rokā, kas tika pacelta uz augšu, uzģērbts melns cimds. Šādi abi sportisti vēlējās pievērst uzmanību cilvēktiesību pārkāpumiem valstī, jo, lai arī vergturība ASV bija aizliegta jau 103 gadus, cilvēktiesību pārkāpumi un rasisms, pēc pašu sportistu domām, bija valsts ikdiena.

Interesanti, ka arī otrās vietas ieguvējs no Austrālijas Pīters Normens solidarizējās ar amerikāņiem un uz apbalvošanas ceremoniju bija ieradies ar speciālu piespraudi, kas bija izveidota, lai ar olimpiādes palīdzību pievērstu uzmanību cilvēktiesību ievērošanai visā pasaulē.

Vēlāk šo aktu nosauca par vienu no vispolitizētākajām akcijām visā olimpiādes vēsturē, abi protestētāji tika izraidīti no olimpiskā ciemata, taču savu viņi tiešām bija panākuši un, lai arī vēl līdz šim brīdim šī akcija tiek vērtēta ļoti dažādi, uzmanība situācijai ASV cilvēktiesību jomā tika pievērsta.

Jāsaka, ka pagājušā gadsimta piecdesmitie un sešdesmitie gadi bija laiks, kad ASV notika aktīva melnādaino pilsoņu cīņa par savām tiesībām. Tas bija laiks, kad melnādainie bērni mācījās atsevišķās skolās, bet Rouzai Parksai nācās cīnīties par tiesībām braukt sabiedriskajā transportā kopā ar visiem citiem, jo iepriekš sabiedriskais transports bija tikai balto cilvēku prerogatīva. Tas bija laiks, kad Martins Luters Kings aktīvi cīnījās par afroamerikāņu tiesībām ASV, par ko vēlāk tika apbalvots ar Nobela Miera prēmiju un ASV Kongresa zelta medaļu.

Kāds var jautāt – kāds tam sakars ar mūsu dienām? Atbilde ir ļoti vienkārša, proti, pašlaik ASV notiek ļoti līdzīgi procesi, jo afroamerikāņi un viņu atbalstītāji pašlaik atkal iziet ielās, lai protestētu pret cilvēktiesību pārkāpumiem, kas saistīti ar nepamatotu spēka pielietošanu pret melnādāinajiem valsts pilsoņiem, kā rezultātā daudzi no viņiem ir nogalināti. Šovasar vien dažādās ASV pilsētās notika vairāki simti protesta akciju, kad cilvēki izgāja ielās ar saukli “Black Lives Matters” jeb “Arī melnādaino cilvēku dzīvības skaitās”, tieši norādot uz to, ka, viņuprāt, šī agresija no policijas puses ir noteikta tikai ar iespējamo pārkāpēju ādas krāsu.

Tāpat, par ko ziņoja visā pasaulē, Dalasā kāds šāvējs vārdā Maika Havjers Džonsons atklāja uguni uz pilsētas policijas pārstāvjiem, sākot kaut ko līdzīgu medībām uz policistiem, kas arī tiek saistīts ar cīņu pret rasismu.

Sportisti, tāpat kā 48 gadus atpakaļ, arī nevarēja stāvēt malā un sevišķi jau tajos sporta veidos, kur afroamerikāņi ir vairākumā. Tā sākotnēji vairākas WNBA komandas uz pirmsspēles iesildīšanos bija izgājušas kreklos “Black Lives Matters”, ko vēlāk līgas vadība aizliedza. Bija arī citi, daudz asāki protesti, kā, piemēram, NFL komandas Klīvlenda “Browns” pārstāvja Aizejas Krovela instagram.com profilā ievietotā bilde (tajā tiek attēlots kā tiek nogalināts policists), ar parakstu “Viņi policijai dod aizvien jaunus ieročus, lai mūs nogalinātu”. Par šo gan spēlētājam nācās atvainoties un viņš arī ziedoja naudu policijai, taču ziņojums jau bija aizgājis. Protams, arī citi sportisti izteica savu viedokli, norādot, ka, viņuprāt, cilvēktiesību pārkāpumi, tajā skaitā arī rasisms, ASV pastāv.

Tiesa, visas šīs akcijas bija ārpus sporta notikumiem un vairāk vai mazāk, bet bija miermīlīgas akcijas. Viss mainījās, kad šīs Nacionālās futbola līgas pirmssezonas mačā starp Sanfrancisko “49ers” un Grīnbejas “Packers” viens no Sanfrancisko vienības spēlētājiem, saspēles vadītājs Kolins Kaperniks ASV himnas laikā izvēlējās sēdēt, nevis, kā to darīja visi citi, godināt himnu un valsts karogu, pieceļoties.

“Es nevaru izrādīt godu tādas valsts karogam, kur ik uz soļa ir cilvēktiesību pārkāpumi un rasisms,” pēc mača teica pats spēlētājs, “valsts, kura apspiež ne tikai melnādainos, bet jebkuru citu, kurš nav baltais. Man šī problēma liekas ļoti nozīmīga un būtu ļoti egoistiski, ja es izliktos, ka to neredzu. Uz ielām guļ noslepkavoti cilvēki, bet vainīgie tikai samaksā drošības naudu un aiziet nesodīti.” Šajā gadījumā Kaperniks norādīja arī uz gadījumu, kad 2014. gada nogalē policists, kurš ar 16 šāvieniem nogalināja 17 gadus veco Lakvanu Makdonaldu, tika palaists brīvība pēc tam kā samaksāja drošības naudu.

Protams, ka šāda rīcība valstī izraisīja vētrainu reakciju, jo bija gan futbolista atbalstītāji, gan arī tādi, kas nekautrējās norādīt, ka viņam neesot taisnība. Šis gadījums nepalika bez uzmanības arī no ASV prezidenta amata kandidāta Donalda Trampa puses, kurš pateica, ka, ja Kapernikam nepatīkot situācija ASV, tad viņš varot meklēt citu valsti, kur jutīsies labāk.

Lai vai kā, bet, spriežot pēc tālākās reakcijas no citu spēlētāju puses, jāsaka, ka tas bija gaidīts solis, jo vēlāk Kolinam Kapernikam pievienojās vēl vairāki citi NFL spēlētāji kā no “49ers” komandas, tā arī no citām vienībām, paužot pilnīgu atbalstu spēlētāja izteiktajai domai un tādā vai citādā veidā arī iesaistoties protestā – vai nu himnu noklausoties notupjoties uz ceļgala vai arī izmantojot to pašu vēsturisko žestu ar dūres pacelšanu gaisā, kas ir “Black Power”, jeb “Melno spēks” simbols.

Vēršoties protestiem plašumā, to pašu nu ir izdarījusi arī ASV sieviešu futbola izlases spēlētāja Megana Rapino, kura 5. septembrī vietējā sieviešu futbola čempionāta spēles sākumā himnas laikā bija notupusies uz ceļgala.

Pašlaik ir acīmredzami, ka Kapernika piemēram ir sekotāji un tie parādās daudzos sporta veidos. Tiesa, nebūt ne visos sporta veidos šādas akcijas tiek atbalstītas, jo NFL nav obligāta nosacījuma, ka spēlētājiem himnas laikā ir jāstāv un tam ir tikai ieteikuma raksturs.

ASV nacionālās hokeja izlases galvenais treneris Džons Tortorella, atbildot uz jautājumu kā viņš reaģēs, ja kāds izlases spēlētājs nolems himnas laikā izrādīt protestu ar sēdēšanu vai nomešanos uz ceļgala, sacīja īsi: “Tie, kuri sēdēs himnas laikā, sēdēs arī visu atlikušo spēli”, tādējādi norādot, ka necietīs nekādas protesta akcijas savā komandā.

Savukārt beisbolā, kur sezona rit pilnā sparā, protesti gan nav bijuši. Baltimoras “Orioles” spēlētājam Adamam Džonsam, kurš uzņēmies pioniera lomu afroamerikāņu tiesību aizstāvībā MLB, ir savs viedoklis: “NFL viņi var runāt skaļi, jo viņus neizmetīs ārā no līgas, viņi tur ir vajadzīgi. Mēs šeit nevienam neesam vajadzīgi. Ja mēs sāksim runāt, mūs izmetīs ārā. Beisbols ir balto spēle.”

Džonsa replika ir balstīta uz to, ka, lai arī MLB spēlē samērā daudz spēlētāju ar citu ādas krāsu kā balta, liela daļa no viņiem ir ārzemnieki, kuri ASV ir ieradušies kā viesstrādnieki un viņiem vietējās problēmas ir tikpat kā svešas. Tāpēc afroamerikāņu īpatsvars MLB komandās ir vien 8%, kas ir niecīgs daudzums, ja salīdzina ar 68% NFL un 74% NBA.

Runājot par NBA, arī šīs līgas spēlētāji, lai arī viņiem sezona vēl ir tālu, ir iesaistījušies sabiedriskajā diskusijā par rasisma problēmām un teju vai visi līgas vadošie spēlētāji, ar Karmelo Entoniju kā galveno miera vēstnesi, ir izteikuši nosodījumu tam, kas notiek valstī, vienlaikus norādot, ka sabiedrībai ir jākļūst vienotai, jo tikai tā šo problēmu var risināt.

Iespējams, ka visa šī viļņošanās sabiedrībā ir izraisīta mākslīgi, pirms ASV prezidenta vēlēšanām, jo tikai tā var panākt sabiedrības aktīvu iesaistīšanos politiskajos procesos, vienkāršāk sakot, tas cilvēkiem liek iet uz vēlēšanu iecirkņiem un balsot. Šī situācija ir izdevīga abiem politiskajiem spēkiem, tāpēc arī pašlaik šāda viegla spriedze sabiedrībā tiek uzturēta, taču ir jāsaprot – kas tālāk?

Būtu ļoti muļķīgi domāt, ka tas viss ar laiku apklusīs. Ir jāpiedāvā risinājumi. Vai Kolins Kaperniks kļūs par jauno mācību grāmatu varoni, gluži kā Nikolajs Koperniks, kas bija viens no aktīvākajiem heliocentrisma idejas aizstāvjiem laikā, kad visi uzskatīja, ka zeme nebūt nav apaļa, kur nu vēl, ka tā nav visuma centrs? Vai arī ar šīm protesta akcijām viņš sevi iedzīs vēl dziļākā bedrē, jo viņa lejupslīde sportiskajā ziņā jau sen ir acīmredzama?

Pašlaik ASV ir smags pārmaiņu laiks un sportam tas noteikti nepaies garām bez uzmanības, vienīgais jautājums – kur tas novedīs?



Kokoro, džudo klubs Gobas 15a, Rīga, LV-1016
Trubeckojs Andrejs Trubeckojs AndrejsGrieķu-romiešu cīņa, Brīvā cīņa, Brīva cīņa sivietēm, Jostu cīņa, Pludmales cīņa
FTA
Reģistrēties