«Šogad apņemšanās ir lielāka, jo mērķis ir uzstādīts augstāks, tādēļ treniņos strādājam vēl cītīgāk. Domu par olimpiskajām spēlēm paturam prātā, tādēļ nākas sevi piespiest arī brīžos, kad šķietami vairs nevari,» saka Lelde.
«Treneris [Mihails Arhipovs] cenšas dažādot vingrinājumus un tas palīdz neieslīgt rutīnā. Turklāt šogad trenējamies pēc nedaudz citādāka grafika. Treniņi ir daudz interesantāki. Nav tā, ka, jau nākot uz treniņu, zini, kas kurā brīdī būs jādara un tāpēc sāc sadalīt spēkus. Treneris nesaka, kas būs gaidāmajā treniņā, kārtīgi atdodamies konkrētajam vingrinājumam un tad ķeramies klāt pie nākamā.»
«Man kā meitenei puišu kompānijā nekādas atlaides netiek dotas. Tikai svaru zālē, kur nestrādāju ar lielajiem svariem. Stadionā neviens netiek šķirots, bet man jau patīk - tas ir forši, jo ir iespēja ar pēdējiem spēkiem vilkt klāt. Ja uznāk besis, tad ir svarīgi atcerēties, uz kādu mērķi eju - uz Sočiem,» uzsver 20 gadus vecā skeletoniste.
Priedulēna skaidro, ka nosacījumi neesot mainījušies - lai tiktu uz Olimpiādi, ir «jāiebrauc» starp deviņām labākajām nācijām. «Ja tas izdodas, tad stabili tieku uz Sočiem. Pagājušajā sezonā paliku pirmā aiz svītras. Priekšā bija Rumānija, kuru šosezon ir jāapsteidz.»
Lai gan sacensību dēļ sezonas laikā mācības augstskolā tika iekavētas, pēc sezonas Lelde apņēmīgi ķērusies klāt grāmatām un paveikusi teju visu iespējamo, turklāt arī dekāne bijusi ļoti pretimnākoša.
