Turpinot domu par Krištianu Ronaldu spozmi un citu portugāļu nelielu piemiršanu, uzdošu šo rindu lasītājiem jautājumu, uz kuru lūgums atbildēt sev godīgi, neieskatoties palīglīdzekļos – kurš guva vienīgos un izšķirošos vārtus Portugāles labā “Euro2016” finālā pret Franciju? Tas bija tik nesen un tas bija tik milzīgs notikums, taču pieļauju, ka vairāk nekā pusei vārtu guvēja vārds jau piemirsies… Tāpēc tagad pirms Portugāles un Latvijas spēles nedaudz jāatsvaidzina atmiņa, no kādiem māliem tad veidota Portugāles izlase.
Vēl tikai iestarpināšu, ka Latvijas izlase kopš mūsu valsts neatkarības atjaunošanas tikai trešo reizi tiksies ar esošo pasaules vai Eiropas čempioni. Pirmās divas reizes jau tālā pagātnē – 1992. gadā Rīgā 0:0 pret dāņiem, atbildes spēlē viesos 0:2. Ar Spāniju “Euro” kvalifikācijā divreiz spēlējām 2007. gadā pirms tās varenās sērijas (tituli 2008., 2010., 2012. gadā), ar PK2002 triumfējušo Brazīliju pārbaudes maču arī aizvadījām pirms tam - 1999. gadā.
Ievadā nedaudz subjektīvu pārdomu par Portugāles izlasi “Euro 2016”, ņemot vērā, ka palaimējās klātienē redzēt tās pirmās divas spēles – pret Islandi (1:1) un Austriju (0:0).
Šovasar populāri bija apgalvot, ka Portugāle nav īsta čempione, jo septiņās spēlēs pamatlaikā tā izcīnīja tikai vienu(!) uzvaru, no grupas izkļuva kā trešās vietas ieguvēja (vecajā formātā kas tāds nebūtu iespējams), turklāt portugāļi nokļuva pareizajā sieta pusē un “play-off”, neskaitot finālu, izvairījās no grandiem.
Un tomēr nostāšos pretī šim viedoklim, un sacīšu, ka portugāļi lielā mērā bija pelnījuši šo titulu. Pirmkārt, daudzi nez kāpēc piemirst, ka Portugāle septiņos mačos nepiedzīvoja nevienu pašu zaudējumu un iedzinēju lomā pabija tikai divās spēlēs (otrajos puslaikos - nieka 10 minūtes pret Ungāriju). Pieminētajās spēlēs pret islandiešiem un austriešiem Portugāle, manuprāt, bija galvastiesu pārāka pār konkurentēm un tikai katastrofāls veiksmes trūkums (it sevišķi pret Austriju) liedza uzvarēt. Klātienē novērotais ļāva secināt, ka tehniskā ziņā portugāļi ir vieni no kvalitatīvākajiem visā turnīrā un, redzot, cik ļoti neveicas pirmajos mačos, savā nodabā nospriedu, ka šai komandai arī veiksme kādā brīdī sāks smaidīt, un Portugāle var tikt tālu.
Grupas noslēdzošajā mačā pret Ungāriju, nonākot bezdibeņa malā, Portugālei sākās nervu spēle, kamēr pretiniecei 1/8 fināls bija nodrošināts un tā spēlēja atbrīvoti (3:3). Tālāk sekoja “play-off”.
Horvātija manā skatījumā spēka ziņā bija TOP3 komanda, un tiešām objektīvi bija tuvāk uzvarai nekā Portugāle (Domagoja Vidas neveiksmes, bumba 59%, sitieni 17:5, trāpījums pa stabu 116. minūtē, ielaisti vārti pretuzbrukumā 119. minūtē). Tai pašā laikā horvāti 120 minūšu laikā ne reizi netrāpīja vārtu četrstūrī un kopumā uzbruka bijīgi, daudziem nodēvējot šo par garlaicīgāko spēli turnīrā. Manā skatījumā tas lielā mērā bija saistīts ar horvātu pamatotu piesardzību un bailēm no portugāļu pretuzbrukumiem un konkrēti Ronaldu (protams, arī Nani, Kvarežmas un citiem). Pret turkiem, čehiem un spāņiem Horvātija grupu turnīrā spēlēja daudz uzbrūkošākā un efektīvākā stilā, bet šeit bija apdomīgāka - jā, tas nedeva augļus, bet pēc kara jau visi gudri. Protams, arī pašai Portugālei arsenāls un pretinieka pārspēks vidējā līnijā liedza spēlēt atklātāku, drosmīgāku futbolu.
1/4 finālā Portugāle kopumā līdzīgā spēlē pendelēs pārspēja Poliju un jāatzīst, ka Laimes māte jau pilnībā bija pārgājusi portugāļu pusē. Liela laime bija arī pusfināla pretiniece (Velsa), bet fināls ir fināls. Latvijai neaizmirstamajā “Euro2004” finālā Portugāle, būdama favorīte un mājiniece, piekāpās Grieķijai - Parīzē liktenis atdeva parādu, un jau portugāļi sarūgtināja mājiniekus francūžus un, kaut arī statistiski Francija bija labāka, vizuāli pārsvars nebija ļoti izteikts, un pat bez Ronaldu Portugāle spēlēja labi. Grozi kā gribi, Dānijas triumfs 1992. gadā un Grieķijas sensācija 2004. gadā šķita neticamāka nekā šīs vasaras Portugāles sasniegums. Jā, starp citu, atbildot uz augstāk uzdoto jautājumu, finālā vārtus guva Eders.
Par Portugāles izlases triumfu “Euro 2016” daudz ko izsaka fakts, ka septiņās spēlēs vismaz reizi no plašā 23 spēlētāju loka laukumā, atskaitot divus rezerves vārtsargus, izgāja ikviens. Pamatsastāvā no 20 laukuma spēlētājiem vismaz reizi izgāja 18 spēlētāji! Pamatsastāvs septiņu spēļu laikā neatkārtojās ne reizi. Mazāk nekā trīs mačos no 20 laukuma spēlētājiem piedalījās tikai trīs spēlētāji. Skaidra lieta, ka daļēji iemesls meklējams Santuša neapmierinātībā ar rezultātiem grupu turnīrā, taču ne jau tikai tas – prasmīga rotācija arī bija viens no iemesliem, kāpēc izdevās iegūt titulu.
Jau minēts par Santuša pielietoto rotāciju, taču aplūkosim precīzāk, cik minūtes kurš spēlētājs aizvadīja “Euro 2016” un PK2018 kvalifikācijas turnīra pirmajās trīs spēlēs.
Neskatoties uz jau tā plašo sastāva rotāciju „Euro 2016”, kā redzat zem apakšsvītras, vēl pieci citi spēlētāji, kuru Francijā nebija, rudenī ir pievienojušies izlasei, turklāt Andrē Silva un Žuau Kanselu PK2018 pirmajos trīs mačos kopā guvuši sešus jeb tieši pusi no Portugāles vārtiem. No pārējiem sešiem vārtiem piecus pievienoja Ronaldu...
Apskatīsim detalizētāk tos, kuri vismaz reizi pamatsastāvā izgājuši rudens daļā. Ja netiek pateikts pretējais, tad attiecīgais futbolists savā klubā ir pamatsastāva spēlētājs (kas ir pašsaprotami, ņemot vērā Portugāles izlases statusu...).
Vārtsargs Rui Patrisiu (28) visu savu karjeru, nu jau 10 gadus, pārstāv Lisabonas „Sporting”. Par savas valsts čempionu vēl nav kļuvis, jo Portugālē dominē „Porto” un „Benfica”. Toties divas reizes, tostarp pagājušajā sezonā, atzīts par Portugāles čempionāta labāko vārtsargu. Neskatoties uz minēto divu klubu pārākumu, „Sporting” ar Patrisiu sastāvā piecas reizes kļuvusi par vicečempioni un pāris reizes līdz titulam pietrūka pavisam maz – arī pagājušajā sezonā, kad „Benfica” apsteidza „Sporting” tikai par diviem punktiem (88 pret 86). Šosezon "Sporting" piedalās arī Čempionu līgas grupu turnīrā.
Pret Latviju nespēlēs viena no lielākajām portugāļu zvaigznēm Pepe (33), kurš pamanījās nopelnīt pa dzeltenajai kartītei 6:0 uzvarās pret Andoru un Fēru salām un ir diskvalificēts (tiesa, vienlaikus arī traumēts, un šis centra aizsargs, iespējams, izlaidīs pat El Clásico, kas risināsies tikai 3. decembrī). Pepe kopš 2007. gada pārstāv Madrides „Real” un ir izcīnījis neskaitāmas prestižas trofejas. Mūsu rindās diskvalificēts Valērijs Šabala – jācer, ka Šabalas un Pepes niknu duelī redzēsim nākamvasar 9. jūnijā Rīgā.
Pirmajās trīs spēlēs centra aizsargu pāri ar Pepi veidoja pieredzējušais Žuzē Fonte (32). Viņa karjera piedzīvoja pakāpenisku augšupeju pēc pārcelšanās uz Angliju – dažas sezonas „Crystal Palace” Čempionātā (otrā līga), tad 2010. gada pašā sākumā pārcelšanās uz „League One” (pēc spēka trešā Anglijas līga) klubu „Southampton”, ar kuru ātri vien izdevās pacelties līdz pat Premjerlīgai. Svētie spēcīgākajā angļu līgā jaunākajos laikos spēlē kopš 2012./13. gada sezonas un, lai gan nereti, klubi kāpjot augstāk, būtiski maina sastāvu un tērējas, Fonte nemainīgi saglabājis vietu „Southampton” pamatsastāvā.
Šosezon Fonte paguvis aizvadīt 90 minūtes gan pret „Manchester United”, gan „Chelsea”, gan „Arsenal”, gan „Manchester City”. Pagājušajā sezonā Fonte guva divus vārtus – pret „Arsenal” (4:0) un pret topošo čempioni „Leicester City” (2:2). Fontes sakarā interesantākais ir tas, ka Portugāles izlasē viņš debitēja tikai 2014. gada beigās praktiski 31 gada vecumā (diez vai viņam pat sapņos rādījās, ka pēc pusotra gada kļūs par Eiropas čempionu, turklāt no zvana līdz zvanam aizvadot visas „play-off” spēles!). Protams, viņam tik ilgi bija jāgaida tāpēc, ka līdz tam klubu karjera nebija diez ko spoža. Fontes piemērs ir kārtējais apliecinājums tam, ka izlašu spēks un sastāvs ir primāri atkarīgs no attiecīgās valsts spēlētāju sekmēm pamatdarbā - klubos.
Var pieņemt, ka Pepes prombūtnē kopā ar Fonti aizsardzības centrā spēlēs vēl pieredzējušākais Brunu Alvešs (34 gadi, 27. novembrī apritēs 35), kurš pirms „Euro 2016” pārbaudes spēlē pret Angliju izcēlās ar glupu rīcību un sarkano kartīti pret Hariju Keinu (video), pēcāk finālturnīrā aizvadot tikai vienu spēli, kad savainojuma dēļ nevarēja spēlēt Pepe. Alvešs pēdējos sešus gadus pārstāvēja „Zenit” un „Fenerbahce”, bet šovasar pārcēlās uz A Sērijā atgriezušos „Cagliari”. Šosezon citu spēļu starpā jau paguvis aizvadīt 90 minūtes pret „Juventus” (0:4), „Inter” (2:1), „Roma” (2:2), un tabulā „Cagliari” ir aptuveni pa vidu.
Kreisās malas aizsargs Rafaels Gerreiru (22) ir dzimis Francijā (māte francūziete, tēvs portugālis) un šīs valsts čempionātā („Caen”, „Lorient”) spēlēja līdz šai vasarai, kad pārcēlās uz Dortmundes „Borussia”. Lūk, viņš, tikai nupat pārcēlies tādā vecumā uz tādu grandu, šobrīd balansē starp pamatsastāvu un rezervi – Bundeslīgas 10 kārtās astoņas spēles, četras pamatsastāvā. Septembra beigās viņam dažu dienu laikā divi vārti divās spēlēs.
Runājot par izlasi, 2013. gadā Gerreiru izvēlējās pārstāvēt Portugāli (U-21) un vēl 2014. gadā, kad izpelnījās Santuša pirmo izsaukumu, portugāļu valodā runājis ar grūtībām... Jāmin, ka Gerreiru par vietu Portugāles izlases pamatsastāvā drīzumā nāksies konkurēt ar Madrides „Real” spēlētāju Fabiu Koentrau (28), kurš kopš pavasara mokās ar savainojumu, kura dēļ neaizbrauca uz „Euro 2016”. Koentrau šobrīd ir atlabis, taču pagaidām bez nopietnas spēļu prakses (tikai 32 minūtes Spānijas kausa izcīņā). Pret Fēru salām savainojuma dēļ nespēlēja arī pats Gerreiru, un tajā cīņā pamatsastāvā tika Vitorīnu Antunešs (29), kura karjerā pēdējie divi klubi ir „Malaga” un Kijevas „Dynamo”.
Pret Latviju nebūs arī labās malas aizsarga Sedrika Suareša (25), kurš ir Fontes kluba biedrs „Southampton”. Sedriks gluži kā Fonte „Euro 2016” nospēlēja visas „play-off” spēles un iesāka pamatsastāvā arī šo ciklu (0:2 Šveicē), tāpat arī sezonu Premjerlīgā, bet tad guva savainojumu, no kura joprojām nav atkopies. Portugāles pēdējās divās spēlēs viņa vietu ieņēma Žuau Kanselu (22), kuru pirmo reizi uz izlasi izsauca tikai šoruden, jau pēc „Euro 2016”. Viņš pamanījies gūt pa vieniem vārtiem pret Andoru un Fēru salām. Par klubu karjeras sākumu Kanselu arī nav pamata sūdzēties – izaudzis „Benfica” sistēmā, viņš kopš 20 gadu vecuma ir „Valencia” komandas pamatsastāva spēlētājs. Lai gan Valensija šobrīd piedzīvo ne tos labākos laikus, tas ir ievērības cienīgs fakts. Šosezon Kanselu bija pamatsastāvā gan pret „Atletico” (0:2), gan pret „Barcelona” (2:3).
Lai gan ar Latvijas izlases sastāva zaudējumiem (ne kvantitatīvā, bet tieši kvalitatīvā ziņā konkrētās valstsvienības kontekstā) Portugāles izlase tāpat diez vai spēj „konkurēt”, Santuša komandai pret mūsu izlasi nevarēs palīdzēt ne tikai Pepe, Koentrau (pie viņa prombūtnes Portugāle gan ir pieradusi) un Sedriks, bet arī Žuau Motinju (30), kurš „Monaco” sastāvā 18. oktobrī guva savainojumu Čempionu līgas grupu turnīra spēlē pret CSKA. Motinju ilgu laiku spēlēja Portugālē („Sporting” un „Porto”), līdz 2013. gadā pārcēlās uz franču klubu.
Vidējā līnijā Portugālei ir „Barcelona” jaunieguvums Andrē Gomešs (23), kurš pēdējās divās sezonās sevi lieliski pierādīja „Valencia” rindās. „Barcelona” pamatsastāvā Gomešs pagaidām nav nostiprinājies („La Liga” 11 kārtās septiņas spēles, pamatsastāvā trīs). Atklāti sakot, kaut gan futbolā viens spēlētājs nekad nav vainojams pie visām likstām, tieši ar Gomešu pamatsastāvā „Barcelona” ir klibojusi – 3:4 pret „Celta”, nupat 1:3 pret „City”, pirms tam arī 3:2 laimīga pēdējo sekunžu uzvara pret „Valencia”. Gomešs šajās cīņās mazliet krita ārā no kopainas. Tai pašā laikā par 35 miljoniem eiro nevienu tāpat vien nepērk. Un tā ir „Barcelona”... Izlasē Gomešs izgājis cauri visām jauniešu izlasēm un lielajā izlasē spēlē kopš 2014. gada.
Tāpat šī brīža Portugāles izlases modelī par aizvien stabilāku vērtību kļūst Viljams Karvalju. Tikai 24 gadi un kopā ar vārtsargu Patrisiu spēlē „tikai” „Sporting”, taču jāatgādina, ka šī komanda šosezon piedalās Čempionu līgas grupu turnīrā un, piemēram, izbraukumā pret Madrides „Real” vēl 89. minūtē atradās vadībā ar 1:0, visas cīņas garumā rādot patiešām kvalitatīvu futbolu. Karvalju bija ārkārtīgi svarīga figūra Portugāles izlases ceļā uz Eiropas čempionu titulu.
Vidējā līnijā spēcīgu konkurenci radīs arī Adrjens Silva (27), kurš „Euro 2016” grupu turnīrā nenospēlēja ne minūti, bet tad izslēgšanas mačos allaž bija pamatsastāvā. Vietu starta vienpadsmitniekā viņš saglabāja arī PK2018 cikla sākumā Šveicē (0:2), bet tad guva ceļgala savainojumu un oktobrī abās 6:0 uzvarās nespēlēja. Tagad Adrjens Silva ir atpakaļ. Viņš gandrīz visu karjeru pavadījis „Sporting”, bet šīs vasaras beigās bija ļoti tuvu, lai pārietu uz Anglijas čempioni „Leicester City”. Pēdējā brīdī darījums nojuka, un Adrjens Silva turpina pārstāvēt „Sporting”. Pēc traumas viņš laukumā atgriezās pirms nedēļas, uznākot uz maiņu Čempionu līgas izbraukuma spēlē pret Dortmundes „Borussia” (0:1), savukārt pamatsastāvā atgriezās svētdien Portugāles čempionāta ietvaros. Protams, nevar nepieminēt supertalantu Renatu Sanšešu (19), kuru maijā par 35 miljoniem eiro iegādājās "Bayern" un kurš mirdzēja arī "Euro 2016". Tiesa, viņš pēdējos mačos palika Portugāles izlases rezervē un arī Bundeslīgā pamatsastāvā pēdējo reizi bija vien 1. oktobrī.
Tālāk jārunā par Žuau Mariu (23), kurš izlasē lielākoties spēlē kreisajā flangā, kamēr savā jaunajā klubā Milānas „Inter” iekārtojies balsta pussarga pozīcijā. Viņš ir „Porto” jaunatnes sistēmas produkts, bet profesionāļa karjeras lielāko daļu aizvadījis „Sporting”. Pēc veiksmīgā „Euro 2016”, kur Mariu loma Portugāles panākumos bija itin būtiska, par 40 miljoniem eiro viņu nopirka „Inter”. Jaunajā komandā Mariu praktiski uzreiz kļuvis par pamatsastāva spēlētāju un, piemēram, 18. septembrī aizvadīja pilnu maču lielā uzvarā pret pēdējo gadu nemainīgo čempioni „Juventus” (2:1). Tiesa, kopumā „Inter” sekmes pagaidām bijušas viduvējas un pret to pašu „Juventusjau šobrīd pēc 12 kārtām izveidojies jau 13 punktu deficīts, kas ļauj ieņemt necilo devīto pozīciju.
Otrā, labajā flangā, pamatsastāvā varētu būt Rikardu Kvarežma (33), kurš kopumā gan nekādi nespēj nostiprināties izlases starta vienpadsmitniekā – „Euro 2016” viņš piedalījās visās septiņās spēlēs, taču pamatsastāvā bija tikai reizi. Kvarežmas stāsts visiem ir zināms – supertalants un triku meistars (video), kuru jau 19 gadu vecumā iegādājās „Barcelona”, tomēr kurš tā arī nav sasniedzis un visdrīzāk vairs arī nesasniegs pašus augstākos futbola plauktus, kaut nenoliedzami tāpat spēlējis un spēlē spēcīgos klubos. Ne „Barcelona”, ne „Inter” (tautieša Žuzē Morinju vadībā), ne „Chelsea” Kvarežmam nostiprināties neizdevās un ilgāko posmu pavadījis „Porto”, savukārt šobrīd pārstāv „Besiktas”. Pagājušajā sezonā Kvarežma ar „Besiktas” kļuva par Turcijas čempionu un arī šogad sezonas sākumā viņa komanda rosās pa augšgalu. Čempionu līgas grupu turnīrā „Besiktas” četrās spēlēs nav piedzīvojusi nevienu zaudējumu un turpina cīņu par 1/8 finālu, bet Kvarežma visus mačus nospēlējis pilnībā un guvis divus vārtus. Jāpiemin, ka Kvarežmu tikpat labi var uzskatīt par uzbrucēju.
Tāpat labās malas pussarga pozīcijā var spēlēt Bernardu Silva (22). Viņš izaudzis „Benfica”, bet trīs dienas pirms 20. dzimšanas dienas parakstīja līgumu „Moncao”, kurā šobrīd aizvada trešo sezonu un Francijas čempionātā paguvis sasist 18 vārtus. Bernardu Silva šosezon ir guvis divus vārtus arī Čempionu līgas grupu turnīrā.
Paradoksāli, bet „Euro 2016” fināla vienīgo vārtu autors Eders (28) pēdējo divu gadu laikā izlases pamatsastāvā bijis tikai reizi – viens puslaiks PK2018 cikla pirmajā mačā Šveicē. Neskaitot pārbaudes spēlēs gūtos trīs vārtus, viņš Portugāles labā guvis tikai vienus vārtus – pret Franciju finālā papildlaikā, nākot uz maiņu. Tagad, kad izlases ierindā ir visi labākie uzbrucēji, diez vai var sagaidīt Edera nākšanu pamatsastāvā. Tiesa, Francijas čempionātā „Lille” viņš 11 no 12 kārtām bijis pamatsastāvā un guvis divus vārtus.
Izlases sastāvā savainojuma dēļ abos 6:0 oktobra mačos nepiedalījās Nani (29, bet 17. novembrī svinēs 30 gadu jubileju), kuru droši varam saukt par superzvaigzni. Kopā ar Ronaldu viņš veidoja galveno uzbrukuma spēku Francijā, gūstot arī trīs vārtus. Septiņas (!) pilnas sezonas pavadījis „Manchester United”, četrkārtējs Anglijas Premjerlīgas čempions, 2008. gadā triumfējis Čempionu līgā. Pēc šī posma sekoja atgriešanās „Sporting”, pagājušajā sezonā spēlēja „Fenerbahce”, bet šo sezonu aizvada „Valencia”.
Nani prombūtnē oktobrī izlasē sevi spilgti pieteica jauniņais Andrē Silva (21). Izlasē debitēja septembra pārbaudes spēlē pret Gibraltāru (5:0), tad pārtraukumā nomainīja Ederu Šveicē, savukārt, kad uzbrukumā vietu atbrīvoja Nani, Andrē Silva guva četrus vārtus pret Andoru un Fēru salām. Silva tikai šī gada aprīlī pirmo reizi izgāja pamatsastāvā Portugāles čempionātā, tiesa, spēcīgās „Porto” sastāvā (iepriekš skolojās dublieros), bet jauno 2016./17. gada sezonu sācis izcili – 10 čempionāta spēlēs septiņi gūti vārti, kas ļauj ierindoties otrajā vietā līgas snaiperu sarakstā. Augustā Andrē Silva Čempionu līgas kvalifikācijā ar vieniem gūtiem vārtiem palīdzēja izsist „Roma” un arī grupu turnīrā jau divreiz izcēlies ar precīzu sitienu.
Nu un visbeidzot Krištianu Ronaldu (31). Ko gan par viņu daudz runāt? Tituli, pasaules labākā spēlētāja nosaukumi (viņš ir neapstrīdams favorīts arī uz 2016. gada pasaules labākā spēlētāja titulu), mega-superzvaigznes statuss, neskaitāmi rekordi un tā tālāk. Ja mēģinātu uzskaitīt visus viņa panākumus, būtu jāpatērē daudz laika un papīra. Ar klubiem lielākie sasniegumi - trīskārtējs Anglijas čempions „Manchester United” sastāvā, 2011.-12. gada sezonas Spānijas čempions Madrides „Real” sastāvā nu un, protams, trīskārtējs Čempionu līgas čempions – divreiz ar „Real”, reizi ar „United”. Pašsaprotami, ka visos iegūtajos titulos tieši Ronaldu nozīme bijusi milzīga un viņa gūto vārtu statistika ir vairāk nekā iespaidīga. 31 gada vecumā viņš jau labu laiku ir Portugāles izlases rekordists gan aizvadīto spēļu skaita ziņā (135, Luišam Figu ir 127), gan gūto vārtu ziņā (66, Pauletam 47). Viena no daudzām versijām par Ronaldu 10 labākajiem vārtiem - video.
Nobeigumā atliek tikai pieminēt, ka portālā transfermarkt.com lielākā tirgus vērtība no Latvijas futbolistiem šobrīd piešķirta Artjomam Rudņevam – apaļš miljons eiro. Portugāles izlasē vismazākā vērtība ir veterānam Brunu Alvešam, un tie ir divi miljoni. Ronaldu vērtība ir noteikta 110 miljonu eiro apmērā, kamēr Latvijai kopā nav pat 10 miljonu. Vairumam Portugāles izlases spēlētāju noteiktā vērtība ir lielāka nekā Latvijas izlasei kopā. Pirms triumfa „Euro 2016” Portugāle savā laukumā pārbaudes spēlē ar 7:0 iznīcināja Igauniju, ar kuru Latvija četras dienas iepriekš Baltijas kausa mačā izmocīja 0:0. Atliek cerēt, ka svētdien laukumā dažādu statistisku faktu nozīme nebūs tik jūtama kā „uz papīra”.
Foto: AFP/Scanpix
