Kā zināms, nākamajā mēnesī Sočos risināsies ziemas Olimpiāde, bet pēc tam, kā ierasts, no 7. līdz 16.martam tiks aizvadītas arī paraolimpiskās spēles.
«Mums nav ziemas paraolimpisko sporta veidu. Vienīgais pirms trim gadiem tika sākts kērlings, kas pērn varēja kvalificēties pasaules čempionātam un pēc tam cīnītos par olimpiskajām spēlēm, tomēr šie sportisti palika pirmie aiz svītras,» atzina Dadzīte. «Divu gadu laikā viņi ir sasnieguši ļoti daudz - pasaules čempionātā uzvarēja Norvēģijas komandu, kas startēja iepriekšējās divās olimpiskajās spēlēs. Ļoti ceram uz 2018.gada spēlēm Dienvidkorejā.»
Kā atzina Dadzīte, Latvijā ziemas sporta veidi nepastāv, jo Paraolimpiskā komiteja netiek pienācīgi finansēta no valsts, lai tos varētu attīstīt.
«Kērlings turas uz pašu spēlētāju iniciatīvu un ļoti minimālu komitejas atbalstu. Valsts finansējuma ietvaros mums ar grūtībām pat izdodas noturēt vasaras sporta veidus, bet, lai attīstītu ziemas, vismaz sākumā būtu nepieciešami līdz 100 000 eiro gadā,» stāstīja Paraolimpiskās komitejas prezidente. «Nauda nebūtu vajadzīga lielāka, jo pagaidām tikai 6-7 sportisti izteikuši vēlmi ar tiem nodarboties - slēpotāji, kalnu slēpotāji, daiļslidotājs.»
Kā atzina Dadzīte, Paraolimpiskajai komitejai papildu slodzi rada fakts, ka no šī gada jāatbalsta arī nedzirdīgo sports. Nepietiekamā finansējuma dēļ Latvijas stājhokeja izlase šogad nebrauks uz pasaules čempionātu, kas risināsies Kanādā. Iepriekšējās sacensībās pirms diviem gadiem Latvija izcīnīja trešo vietu četru komandu konkurencē.
«Šis ir otrais gads, kad finansējums Paraolimpiskajai komitejai pieaudzis un ir stabils,» deputātus informēja Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta un jaunatnes departamenta direktore Ulrika Auniņa-Naumova. «Šāds finansējums nav pietiekams attīstībai, bet atbilstošs, lai turpinātu sāktos sporta veidus.»
