Kārlis Muižnieks, BK “Ventspils” galvenais treneris: “Protams, prieks uzvarēt, bet galvenais ir atcerēties, ka rezultāts veidojas no divām spēlēm. Tagad mums ir kaut kāds neliels handikaps, taču skaidrs, ka viss izšķirsies otrajā spēlē Itālijā. Ja par pašu maču, tad nav tā, ka man viss tajā patika. Gan aizsardzībā, gan uzbrukumā mums bija problēmas. Brīžiem bija grūti tikt galā ar viņu agresīvo spiedienu uz groza apakšu, jo mums šajā pozīcijā bija limitēta rotācija. Kad pēdējā ceturtdaļā vairāk vai mazāk ar to izdevās tikt galā, parādījās gan labāks uzbrukums, gan rezultāts. Trīs ceturtdaļas mēs cīnījāmies, lauzāmies, spēle nebija īpaši skatāma, bet tādas šīs play-off spēles ir. Gribu pateikties komandai, spēlētājiem, ka viņi cīnījās līdz galam un pēdējā ceturtdaļā sagaidīja to brīdi, kad varējām lauzt šo spēli. Tas arī izdevās, un domāju, ka uzvarējām pelnīti.”
Valters De Rafaels, “Umana Reyer” galvenais treneris: “Vispirms gribētu veltīt komplimentus “Ventspils” komandai, jo galu galā viņi tiešām bija pelnījuši šo uzvaru. Taču tas bija tikai mača pirmais puslaiks. Tomēr esmu arī sarūgtināts, jo tik pat labi uzvarēt varējam mēs. Mēs kontrolējām spēli, bija vadībā 38 minūtes pat neskatoties uz sastāva problēmām, jo divi aizsargi nevarēja savainojuma dēļ. Mums dārgi maksāja divas trīs kļūdas mača beigās, kas ļāva mājiniekiem uzvarēt šo maču. Tagad jāsaprot, kur esam kļūdījušies un jādomā par nākamo spēli.”
Melvins Edžins, “Umana Reyer” uzbrucējs: “Jāpiekrīt treneri, ka lielāko daļu mača rādījām labu spēli, taču pieļāvām kļūdas, kas ļāva viņiem pārņemt vadību. Esmu nedaudz vīlies, taču kā arī teica treneris, tas ir tikai spēles pirmais puslaiks. Mājās jācenšas atbildēt uz jautājumu, kas nesanāca šoreiz un kā nākas jāsagatavojas otrai spēlei.”
Villijs Dīns, BK “Ventspils” aizsargs: “Sākām nedaudz lēnīgi, laikam jau bijām pārāk uztraukti, jo tā mums bija nozīmīga spēle. Otrajā puslaikā nomierinājāmies, sākām labāk kustināt bumbu, bet garais gals paveica lielisku darbu pie groziem, un tas viss palīdzēja tikt pie uzvaras. Tas ir visas komandas panākums, bet tā ir parasti – kad tiešām spēlējam kā komanda, mūs ir grūti uzvarēt.”
Kas īsti notika pirmajā puslaikā, kāpēc spēle negāja? Viņi bija labi paveikuši savus mājas darbus un labi izpētījuši komandu, vai tieši mums bija kādi pārsteigumi?Muižnieks: “Jāpiekrīt Villijam, ka mājās noteikti gribējām spēlēt ātrāk, taču radās problēmas ar viņu aizsardzību, jo stājoties it kā zonas aizsardzībai viņi pārgāja uz cilvēku. Uzbrukumā bija jāspēlē ātrāk, bet problēmas bija arī aizsardzībā. Protams, ir labi uzvarēt grozu, bet pirmajā puslaikā pārāk viegli viņus laidām groza apakšā un ļāvām tikt pie viegliem punktiem.”
Pirms atbildes spēles viesos septiņi punktu pārsvars – tas ir labi, vairāk nekā varēja cerēt vai tomēr par maz?“Esam priecīgi, ka uzvarējām un mums ir šis septiņu punktu handikaps, bet mūsdienu basketbolā pat daudz lielāks pārsvars vēl negarantē kaut kādu vieglu dzīvi otrajā spēlē. Mums nav jākoncentrējas uz šiem septiņiem punktiem, bet gan uz savu spēli un uzvaru Itālijā. Pēc tam jau kaut kad beigās var sākt domāt kā ir ar pārsvaru.”
Ingus Jakovičs nu jau kādu laiku ir komandā, vai var teikt, ka viņš jau ir tajā iejuties un kļuvis par pilnvērtīgu rotācijas spēlētāju?“Domāju jā, un viņš to apliecināja arī šodien, ļoti labi papildinot komandas spēli. Tieši viņš parūpējās par nepieciešamo agresivitāti, kad uzbrukumā tās pietrūka, un bija agresīvs arī aizsardzībā. Var teikt, ka komandas spēlē viņš iekļāvies gandrīz simtprocentīgi. Protams, viņš ir jauns spēlētājs, tāpēc var progresēt un būt vēl labāks, un mēs pie tā strādājam. Taču komandas spēlē viņš ir iekļāvies, redz savu lomu un zin to, ko mēs sagaidām no viņa.”
