Pirms sezonas pārliecinoši paziņoji, ka „Daugavpilij” ir stabili mazākais budžets Virslīgā. Vai tobrīd reāli cerēji, ka komanda varētu ne tikai noturēties Virslīgā, bet arī izvairīties no pārspēlēm?Jā, biju par to pārliecināts. Kluba vadība pirms sezonas bija ļoti piesardzīga, paziņojot, ka galvenais ir saglabāt vietu Virslīgā, tomēr es biju cerējis pat uz vēl labākiem rezultātiem. Redzot situāciju turnīra tabulā, iespējams, ka augstāk par 8.vietu neizdotos tikt, tomēr punktu noteikti varēja būt vairāk. Komanda patiešām bija laba un ar lielu potenciālu. To pierāda arī uzvaras pār „Ventspili”, „Skonto”, „Spartaku” un citām. Diemžēl pārāk bieži kaut kā pietrūka. Jācer uz nākamo sezonu!
Kurus savus spēlētājus nosauktu par gada labākajiem un kuri savukārt, tavuprāt, gada laikā visvairāk progresēja?Pirmkārt, gribētos izteikt pateicību visiem spēlētājiem, kuri šogad bija mūsu sastāvā. Domāju, ka praktiski visiem šis gads bija ar pozitīvu zīmi un ar progresu. Protams, īpaši izceltu Vladislavu Kurakinu, Antoniju Černomordiju, Viktoru Litvinski. Šo sarakstu varētu turpināt vēl un vēl, jo lielai daļai tā bija pirmā pieredze Virslīgā. Vairāk bijām gaidījuši no Jurija Sokolova, bet arī viņa pienesums bija nozīmīgs. Ar saviem uzdevumiem labi tika galā leģionāri, bez kuriem būtu klājies krietni smagāk. Jau otro gadu komandu uz priekšu vilka Nakano Rjotaro, sezonas gaitā spilgti komandā iekļāvās Ivans Lukaņuks un Kijoši Nakatani. Arī sezonas pirmās puses japāņi atstrādāja godam.
Vai piekrīti, ka negaidītā uzvara 1.kārtā Kauguros pret „Spartaku” ar visu Gauraču sastāvā deva milzīgu grūdienu un ticību?Viennozīmīgi. Šī spēle parādīja, ka komanda var labi spēlēt un pat uzvarēt. Puiši nenobijās no skaļajiem pretinieku uzvārdiem, prasmīgi izpildīja trenera nosacījumus un sagaidīja Vladislava Fjodorova supergolu! Ar lielu skatītāju atbalstu nākamajā kārtā tika izrauts neizšķirts pret „Liepāju”, bet tad diemžēl zaudējām maču ar „Mettu”. Kas zina, kā būtu, ja Nakano spēles sākumā būtu iesitis 11 metru soda sitienu...
Manīju tavas aktivitātes līdzjutēju piesaistīšanā pirms pirmās mājas spēles un uz stadionu pret „Liepāju” atnāca 1 100 skatītāji. Kāpēc nesekoja turpinājums un bija tik dramatisks kritums līdzjutēju skaitā (lielākoties 150-300 līdzjutēji ik maču)?Klubs patiešām ieguldīja ļoti daudz darba un līdzekļu skatītāju piesaistei, taču vienmēr var izdarīt vairāk. Bija prieks redzēt tik daudz skatītāju uz atklāšanas spēli un tas patiešām palīdzēja komandai. Domāju, ka arī skatītājiem patika – izpletņlēcēju priekšnesums, kluba himnas prezentācija, ažiotāža par jauno klubu, ēdienu un dzērienu tirdzniecība turpat stadionā. Mājas spēles visas sezonas garumā tika reklamētas radio, vietējos masu medijos, lielie reklāmas stendi atradās centrālajā pilsētas ielā un citos pilsētas mikrorajonos.
Kritums? Diemžēl to iespaidoja vairākas lietas. Pirmkārt, arī mēs un personīgi es varēju paveikt vairāk skatītāju piesaistē, to nevar noliegt. Otrkārt, jāņem vērā arī tas, ka skatītāji grib redzēt skaistu, aizraujošu futbolu, taču ne vienmēr Virslīga spēj to piedāvāt. Treškārt, skumjākais ir tas, ka pat mūsu pašu pilsētā liela daļa skatītāju nemaz neatšķir „Daugavu” no „Daugavpils”. Cilvēki ar katru gadu uz spēlēm Daugavpilī nāk arvien retāk un retāk, jo futbols iemantojis sliktu slavu. Viss, kas asociējas ar futbolu, ir slikts, spēles, redz, ir sarunātas un iepriekš izlemtas utml. Mūsu mērķis ir to visu mainīt, tādēļ centāmies to darīt gan šogad, gan turpināsim nākotnē.
Nedrīkst aizmirst arī to, ka ļoti ātri pazuda intriga par mūsu pozīciju turnīra tabulā, kas loģiski ietekmēja arī skatītāju interesi. Man liels prieks par Liepāju, kas līdz pēdējam cīnījās par vietu Eirokausos, kā arī lieliski strādāja pie skatītāju piesaistes.
Nākamajā sezonā mēs turpināsim rīkot konkursus skatītājiem spēļu laikā, būs iespēja iegādāties kluba atribūtiku, veidosim jaunas, vizuāli pievilcīgākas reklāmas. Domāsim, kā likt skatītājiem justies komandas spēlēs vēl komfortablāk. Daudzi man jautājuši, kādēļ spēļu laikā netiek tirgotas kādas uzkodas, dzērieni, uz ko varu atbildēt vienkārši – tirgotāji nevēlas strādāt futbola spēļu laikā, jo viņiem tas neatmaksājas. Ļoti negribīgi viņi piekrita pastrādāt mūsu pirmās mājas spēles laikā, bet no turpmākās sadarbības kategoriski atteicās.
Sezonas laikā sensacionāli pa reizei pārspējāt gan „Ventspili”, gan „Skonto”, bet Daugavpils derbijos zaudējāt visus četrus mačus. Kāpēc tā? Mazā brāļa sindroms, psiholoģiskā barjera?Pat grūti atbildēt uz šo jautājumu. Daugavpils derbiji mums bija ļoti svarīgi, taču pie punktiem tā arī netikām. Spēlētāji apzinājās mača nozīmīgumu un varbūt tas kaut kādā veidā negatīvi ietekmēja viņus. Ja atceramies tās spēles, pirmajā mēs bijām labāki, bet pamanījāmies ielaist spēles beigu daļā. Arī otrajā spēlē nebijām ne ar ko sliktāki par pretinieku, tomēr pieredze ņēma virsroku. Par pēdējo spēli komentāru nav – puiši laikam cerēja, ka ar iziešanu laukumā pietiks uzvarai... Tomēr arī tur bija iespēja, ja vien pie 0:1 iesistu bumbu vārtos, nevis pa stabu.
Vai kluba vadība ir apmierināta ar galvenā trenera Kurbatova darbu?Vadības uzdevums ir izpildīts, tādēļ jautājumi lieki. Kluba vadība treneru korpusam dod pilnīgu brīvību sastāva un taktikas izvēles ziņā, taču nenoliegšu, ka bijušas arī asākas diskusijas par atsevišķiem treneru lēmumiem. Bez šādām diskusijām un viedokļu apmaiņām neiztikt – tas ir tikai normāli. Jūs varētu uzdot jautājumu trenerim, vai viņš ir apmierināts ar kluba vadību [smejas].
Vai esat apmierināti ar savu spēlētāju skaitu Latvijas U izlasēs?Rezumējot visu 2014. gadu, 16 dažādi mūsu kluba futbolisti bijuši vismaz pa reizei izsaukti uz Latvijas U17, U18, U19 un U21 izlasi. Tas ir daudz, ļoti daudz. Tomēr tas nemaina manu viedokli, ka varēja būt arī vairāk.
Brīžiem pārsteidza izlašu treneru spēlētāju atlases principi, jo futbolisti tika raustīti no pamatsastāva līdz pat neizsaukšanai uz treniņnometni. Mūsu labākais snaiperis Vladislavs Fjodorovs bija viens no tiem, kurš cieta visbiežāk. Neminēšu konkrētus uzvārdus, bet vienreiz saņēmām zvanu no U izlases trenera, kurš jautāja: “Neesam sekojuši līdzi dublieru čempionātam - vai tie divi futbolisti tiek sākumsastāvā?” Abi jau vairākus mēnešus regulāri spēlēja Virslīgas sākumsastāvā... Smejies vai raudi, bet tā notiek Latvijas izlasē.
Divi jaunieši Fjodorovs un Černomordijs sezonas gaitā parakstīja līgumu ar „Lech”. Vai pareizi nojaušu, ka savu roku pielika ne tikai viņu talants, bet arī Artjoms Rudņevs? Uz kādiem nosacījumiem viņi aizbrauca (vai „Daugavpils” finansiāli kaut ko iegūst)?Tieši tā. Liels paldies Artjomam, ka viņš palīdzēja ar saviem personiskajiem kontaktiem. Iespējams, ka bez viņa palīdzības šādas iespējas nemaz nebūtu. Šādā situācijā gan jāatceras, ka sliktu futbolistu labā klubā neiekārtotu pat Lionels Mesi, tā ka galvenais nopelns vienalga ir pašiem spēlētājiem. Viņi "Lech" patika un tādēļ arī atrodas tur. Situācija ar viņu pāreju gan nav tik viennozīmīga, jo FIFA nevēlas dot atļauju šo futbolistu pārejai, jo pirms transfēru loga aizvēršanas viņi vēl bija nepilngadīgi. Turpinām cīnīties.
Par finansiālo pusi šobrīd netiek runāts. Abi ”Lech” atradīsies īrē un nekādu kompensāciju par viņiem šajā laikā mēs nesaņemsim. Tā ir jauno puišu lielā iespēja uzkrāt pieredzi un pierādīt sevi augstākā līmenī.
Vai par citiem jūsu spēlētājiem jau bijusi kāda interese (piemēram, no Virslīgas vadošajiem klubiem)?Jā, interese bija un ir joprojām. Tā ir gan no vietējiem, gan ārzemju klubiem. Par kādu noteiktu pāreju pagaidām pāragri runāt. Skaidrs, ka citiem klubiem saistošākie ir mūsu jaunie spēlētāji, kuri šogad sevi pierādījuši Virslīgas līmenī. Vairāk šoreiz nekomentēšu.
Ja gadījumā Daugavpils „Daugava” beigs pastāvēt, vai, tavuprāt, jums tas nāks par labu (skatītājiem nebūs jādala uzmanība) vai par sliktu (nebūs derbiju)?Ja ”Daugava” beigs pastāvēt, tad mēs ieiesim vēsturē kā komanda, kura zaudējusi tai visos Daugavpils derbijos [smejas]. Divu komandu atrašanās vienā pilsētā noteikti rada papildus spriedzi, tajā skaitā arī skatītājiem. Tas noteikti piedod savu odziņu, bet nedomāju, ka Daugavpilij ilgtermiņā būtu nepieciešamas divas komandas. ”Daugavas” un ”Daugavpils” klubu attīstības koncepcijas ir pilnībā atšķirīgas, tādēļ nevarētu teikt, ka mēs šogad bijām visprincipiālākie konkurenti, jo vismaz pagaidām līdz ”Daugavas” līmenim mums vēl ir jāaug. To pierādīja arī rezultāti.
Ja nerunājam par tīri sportisko pusi, BFC pilnībā atbalsta tīru un godīgu futbolu, tādēļ šīs apcietināšanas un nopratināšanas ir apsveicamas un tikai atbalstāmas. Cerams, ka šādā veidā izdosies padarīt mūsu futbolu tīrāku un Daugavpilī vairs nebūs nepieciešami derbiji, lai skatītāji pamazām atgrieztos tribīnēs.
Vai „Daugavas” izjukšanas gadījumā apsvērsiet savā paspārnē paņemt kādu futbolistu? Ja jā, vai tas nemetīs ēnu uz „Daugavpils” nevainojamo reputāciju?Nevar noliegt to, ka ir futbolisti, kuri būtu interesanti arī mūsu komandai. Ja kāda futbolista pāriešana pie mums tiks izskatīta, katrs kandidāts tiks ļoti rūpīgi izvērtēts. Neviens no mūsuprāt ”netīrajiem” spēlētājiem BFC ”Daugavpils” kreklā nespēlēs. Nekad. To es varu garantēt.
Vai arī nākamajā gadā galvenais mērķis būs vietas saglabāšana Virslīgā vai varbūt jau tēmēsiet augstāk?Man liekas, ka sākumā būtu jābūt skaidrībai par to, kas nākamgad vispār spēlēs Virslīgā. Jautājumu un neskaidrību netrūkst. Tā ka par to varēsim runāt tikai nākamajā gadā pirms sezonas sākuma.
Vai ir cerības uz lielāku budžetu 2015.gadā?Cerības jau ir! Tādas ir vienmēr, taču šajā situācijā laikam vislabāk citēt mūsu komandas futbolistu Dmitriju Klimaševiču: “Kā būt, tā būt!” Ja nopietni, strādājam šajā virzienā un meklējam visus iespējamos veidus, kā pietuvināt mūsu klubu profesionālā statusam. Nav noslēpums, ka līdz tam mums vēl ļoti tālu visās jomās. Šobrīd darām visu iespējamo, lai komandai būtu pilnvērtīgi treniņi, labi treniņapstākļi, medicīniskais nodrošinājums, transports, ēdināšana pirms un pēc spēlēm, kā arī pēc treniņiem. Šo minimumu mēs nodrošinām, bet gribās arī vairāk...
Vai nav domas par savu dabīgo laukumu un vai arī nākamgad „Daugavpils” spēlēs uz mākslīgā seguma „Celtniekā”?BFC “Daugavpils” nākamgad, pēc tam arī aiznākamgad spēlēs un trenēsies stadionā “Celtnieks”. Citi varianti šobrīd netiek izskatīti. Ja pilsētā kādreiz parādīsies labs un atbilstošs dabīgā laukuma stadions, situācija var mainīties. Celt savu stadionu mēs atļauties nevaram [smejas].
Vai plāno turpināt spēlēt Riževskis? Vai joprojām komandā būs japāņu spēlētāji?Mūsu klubs ļoti vēlētos paturēt Pāvelu Riževski arī nākamajā sezonā. Riževskis ir mūsu galvenais trumpis uzbrukumā. Viņš ir ļoti gudrs un pieredzējis futbolists, kurš lielāko pienesumu spēj dot, kad ir pilnībā vesels. Diemžēl šosezon viņš pilnīgi vesels nav bijis praktiski ne brīdi vēl ziemā gūtā savainojuma dēļ. Vai viņš paliks? Tas būs atkarīgs no viņa lēmuma.
Nevienu no šogad redzētajiem japāņiem 2015. gadā neredzēsim. Mūsu spilgtākā zvaigzne, protams, bija Nakano. Ļoti gudrs un tehnisks futbolists, kura pienesumu ne vienmēr varēja redzēt no malas. Nakano ļoti labi iejutās kolektīvā un tika augstu vērtēts kā komandas, tā vadības acīs. Ja viss notiks kā plānots, nākamajā gadā redzēsiet viņu Japānas augstākajā līgā, kas ir viens no viņa karjeras sapņiem. Mēs viņam novēlam to piepildīt!
Kad tiki iecelts BFC direktora amatā, daudzi uztvēra to ar ovācijām, jo neilgi pirms tam biji iekustinājis „Daugavas” lietu (intervija ar Stenliju Ibi). Tomēr sezonas laikā, ja neskaitām spēļu komentēšanu, biji visai kluss un īpaši „neizgaismojies”. Vai sezonas gaitā nebija vēlmes uzstāties ar kaismīgām runām, kādas dažreiz dzirdam no citu Virslīgas klubu amatpersonām?Mans personiskais uzskats ir tāds, ka “zīmēties” ar savu gudrību vai kaismīgām runām vajadzētu tiem, kuri patiešām ir kaut ko sasnieguši, nevis kuļas pa turnīra tabulas apakšdaļu. Lai runā tie, kas uzskata, ka savu darbu dara perfekti, bet citi, viņuprāt, viņiem tikai traucējot un neko nemākot. Kamēr pats vēl ne tuvu neesmu perfekts, turpināšu mācīties un darīt savu darbu, nevis apspriedīšu citus. Diemžēl latviešiem tā pieņemts, ka labāk kritizēt citus, nevis paskatīties uz sevi. Laikam neesmu īsts latvietis [smejas].
