Pirmā brauciena pirmā apļa beigās sāka nevilkt mocis, nevarēju lēkt nevienu lēcienu un tāpēc nācās iebraukt boksos. Pēc tam, dzenoties pakaļ pārējiem, sekoja kritiens, kā rezultātā nācās izstāties un laicīgi sagatavoties pēdējam braucienam. Otrajā braucienā izdevās labs starts un jutos labi, taču spēka pietika tikai pirmajām 15 minūtēm. Man noteikti pietrūkst šī gada GP pieredzes ar garajiem braucieniem, jo bija grūti sadalīt spēkus vienmērīgi. Arī Anglijas čempionātā braucienu ilgums ir 20 minūtes plus divi apļi. Ar startu kopumā apmierināts, kaut gan labi saprotu, ka varēja būt labāk. Par nākotnes plāniem vēl pagaidām neko negribu stāstīt.
Pirmais starts izdevās ideāls. Pašam bija pārsteigums, ka esmu otrais. Biju priecīgs, ka Barcia nebrauc no manis prom tik ātri kā no staba. Viņš bija ātrāks, bet varēju izsekot līdzi. Tomēr, līdz ar augsto pozīciju, tika uzdzīts arī mazliet stress un braucu stīvām rokām. Tad mani pirmā apļa beigās apdzina Townley un vienā no līkumiem dēļ viņa manevra pēkšņi nācās mainīt špūri, kā rezultātā kāja ieķērās zemē un kritu. Sajutu sāpes cirksnī un, kamēr piecēlu moci, braucienu nācās turpināt no kādas 18.vietas. Pēc tam trešajā aplī atkal sekoja kritiens, taču pēc tā diezgan ātri atguvos un turpināju savā tempā un pat atguvu dažas pozīcijas. Noteikti pietrūkst pieredzes braukt šādās trasēs, jo bija jūtams, ka tieši nobraucienos lejā manāmi ātrāki ir tradicionālie Eiropas "kalnu džeki". Arī braucienu ilguma ziņā noteikti derētu biežāk piedalīties GP posmos, jo pēdējo reizi tik augsta līmeņa sacensībās biju braucis Ķegumā.
Jau sestdienas treniņos bija redzams, ka Pauls vēl nav aklimatizējies un tad, kad viņam tika pateikts, lai lieki neriskē, tik un tā sekoja kļūdas. Jau KTM komandas vadība ieteica kārtīgi apdomāt, vai ir vērts sevi mocīt, jo uz kārts var būt likta Paula turpmākā karjera, par piemēru minot Herlingsa izmisīgos pagājušā gada centienus pēdējā posmā Meksikā izraut čempiona titulu. Iespējams, tieši tas viņam arī patraucēja, lai šogad pienācīgi sagatavotos sezonai. Uzskatu, ka bija ļoti nepareizi šogad Nāciju kausu rīkot tikai nedēļu pēc pēdējā posma. Kā zināms, visiem sportistiem nav vienāda fizioloģija un dažs šos pārlidojumus un laika zonu maiņas pārcieš labāk, cits sliktāk. Pauls vēl ir jauns nav jēgas viņu pārlieku mocīt. Jau šīs sezonas sākumā pēc Argentīnas posma Paulam bija grūti ielekt atpakaļ savā labākajā fiziskajā kondīcijā. Tagad Paulam būs mēnesi atpūta, pēc kuras jau oktobra beigās viņš atgriezīsies Beļģijā, lai sāktu gatavoties nākamajai sezonai.
Pēc sestdienas likās, ka nepatikšanu limits jau būs izsmelts, bet svētdiena parādīja ko citu. Uzskatu, ka šajās Nācijās mums vienkārši pietrūka veiksmes. Nekad nav bijis tā, ka jau kvalifikācijas braucienos krīt visi trīs mūsu sportisti. Gribu pievienoties Kaspara teiktajam par to, ka pārāk ātri pēc čempionāta beigām tiek rīkots Nāciju Kauss, kas notiek pavisam citā kontinentā. Ir mazliet rūgtums, jo ar šo sastāvu bija pilnīgi reāli iekļūt kopvērtējuma labāko desmitniekā.
Zinot visu to, kā nedēļas nogalē neveicās, uzskatu, ka rezultāts nav nemaz tik slikts. Uzskatu, ka abi ierindā palikušie parādīja cienīgu sniegumu, jo gan Dāvis ar savu lielisko startu pirmajā braucienā, cīņas sparu turpinājumā, kā arī Matīss ar savu ātrumu otrajā braucienā pierādīja, ka ir spējīgi konkurēt ar pārējiem.
Zinot visu lietu stāvokli, neredzu iemeslu lai būtu bēdīgs, jo rezultāts nemaz nav tik slikts. Galvenais, ka visiem ir pozitīvs noskaņojums un ar tādu arī varam noslēgt sezonu, lai gatavotos nākamajai.
