Vecvagars pārrāva ceļgala krusteniskās saites 2014. gada janvāra beigās. Tas pat nenotika kādā agresīvākā spēles epizodē, bet treniņā, dodoties ātrajā uzbrukumā un pēc tam cenšoties ātri apstāties. Diemžēl arī atgriešanās laukumā nenotika tik ātri, cik gribētos basketbolistam un visiem Latvijas līdzjutējiem. Pagaidām viss liecina, ka Kaspars varētu iesākt gaidāmo sezonu.
''Tas nebija viegli, bet man apkārt bija pareizie cilvēki, kas neļāva padoties. Katru reizi, kad dzīvē ir kāds kritums, ir iespēja piecelties. Katrā stāstā ir gan labas, gan sliktas daļas. Es ceru, ka mans stāsts pēc savainojuma būs tikai vēl labāks,'' motivācijas pilns atgriezties laukumā ir 21 gadu vecais saspēles vadītājs.
193 centimetrus garais aizsargs ir pārliecināts, ka vēlas arī turpmāk spēlēt Kauņā, taču skaidrības neesot: ''Tagad par to negribu runāt. Varbūt, ka tuvākajā laikā būs ziņas, bet ļoti gribu palikt ''Žalgiris'' sastāvā. Tā ir mana komanda. Manuprāt, tās ir manas otrās mājas, un man šeit viss patīk. Ja būs tāda iespēja, patiešām gribētu palikt. Viss šeit ir līdzīgi kā Latvijā - cilvēki, pārtika, veikali. Kad runāju lietuviski, visi ir ļoti draudzīgi. Domāju, ka, kad basketbolists spēlē ārzemēs, ir svarīgi zināt tās valsts valodu. Tad ir vieglāk. Tagad jūtos kā otrās mājās. No Kauņas līdz Rīgai ir 250 kilometri, tāpēc jebkurā brīdī varu arī aizbraukt uz mājām.''
Pats basketbolists gan saprot, ka pašlaik runāt par atgriešanos Latvijas valstsvienībā vēl ir pāragri: ''Jebkura diskusija par izlasi ir pāragra. Neesmu spēlējis pusotru gadu. Es būtu pagodināts spēlēt Latvijas izlasē. Gribu spēlēt un arī pret Lietuvu. Kauņā esmu jau piecus gadus, spēlēt pret Lietuvu būtu liels gods, bet tad jau redzēsim...''
Izmantotie resursi:Lietuviškai kalbantis latvis Kasparas...
