Vispirms vēlos aprunāties par Nāciju motokrosu. Vai izlaidi šīs sacensības tādēļ, ka sezonas sākumā guvi galvas traumu?
Pauls Jonass:"Jā, jau pagājušajā gadā Loketas trasē guvu pamatīgu smadzeņu satricinājumu. Divus mēnešus atpūtos un ziemas laikā jau viss bija labi. Jutos labi. Pēc tam šīs sezonas sākumā Lakapelles starptautiskajās sacensībās kritu, sasitu galvu un atkal guvu smadzeņu satricinājumu. Kopš tā laika gāja diezgan smagi. Piedalījos daudzās sacensībās, bet tajās viss bija normāli, kamēr trenēties izrādījās ļoti sarežģīti. No sezonas vidus līdz beigām veicu tikai 30% no plānotajiem treniņiem, jo varēju nobraukt tikai divus apļus, pirms sākās reiboņi. Sajūta nebija laba. Tas arī bija iemesls, kāpēc izlaidu "Nācijas". Sezonas laikā veicu daudzas veselības pārbaudes un runāju ar ārstiem, un tad viņi man teica, lai beidzu braukt. Bet, ziniet, negribas apstāties čempionāta sezonas laikā. Nospraudu mērķi iegūt titulu un tad pēc iespējas ātrāk apstāties. Pēc pēdējā posma Francijā vairākas dienas patestēju jauno motociklu, tad paņēmu sešas nedēļas brīvas no braukšanas. Tagad kādas trīs vai četras nedēļas esmu atpakaļ uz motocikla un viss ir kārtībā. Izlaist Nāciju kausu - tas bija labs solis nākotnes labā."
Vai kādā brīdī nebija domas, ka sezonu varētu nākties pārtraukt priekšlaicīgi? Bija kādas sacīkstes, kurās klājās īpaši smagi?
P.J.:"Es tiešām nezinu, kāpēc tā, bet dalība pasaules čempionāta posmos nesagādāja problēmas. Varbūt tas bija adrenalīns vai kaut kas tamlīdzīgs? Es biju ļoti koncentrējies. Tas bija savādi, un arī ārsti nespēja izskaidrot, kāpēc tā ir. Grand Prix posmos viss bija labi, bet otrdienā pēc sacīkstēm vairs nevarēju pabraukt, jo sāka reibt galva un īsti nespēju kontrolēt motociklu. Tas tiešām bija savādi, jo sacīkstēs nebija šādu problēmu. Tomēr sezonas beigās, lai gan fiziski spēju skriet un braukt ar velosipēdu, aizvien nespēju trenēties uz motocikla, un tāpēc sajutu, ka neesmu pietiekami labi sagatavojies."
Vai ārsti neteica, ka var būt ļoti sliktas sekas, ja vēlreiz sasistu galvu? Viņi brīdināja par kaut ko tādu?
P.J.:"Jā, protams. Pēc katra smadzeņu satricinājuma kļūst arvien sliktāk un sliktāk, tāpēc viņi sacīja, ka pēc nākamās tādas reizes var būt tiešām slikti vai arī var nebūt nekādu problēmu. Galva ir diezgan sarežģīta ķermeņa daļa, tāpēc arī daudzi ārsti nespēj šīs lietas izskaidrot."
Tu zināji, ka nedrīksti krist un vēlreiz sasist galvu, vai tādēļ sezonu noslēdzi ar tik stabiliem rezultātiem?
P.J.:"Nezinu, vai tas ir iemesls. Pēc kritiena Loketā man bija daudz laika, lai padomātu, jo divus mēnešus nekāpu uz motocikla. Daudz laika pavadīju viens un domāju par visu. Pēc kritiena daudz mainījos. Braucu tīrāk un vairs tik daudz nekritu, arī ziemas laikā pie tā piestrādāju. Pirms sezonas mērķis bija vienkārši būt pirmajā pieciniekā katrā posmā, kas varētu atnest labu rezultātu sezonas izskaņā. Ieguvu 15 pjedestālus, kas ir vairāk nekā cerēju pirms sezonas - tas ir diezgan labi. Domāju, ka tieši stabilitāte atnesa man titulu."
Tu droši vien esi ļoti priecīgs par to, kā viss gāja? Neatceros nevienu posmu, kur Tev būtu klājies īpaši grūti, neskatoties uz apstākļiem.
P.J.:"Protams, viss notika tiešām labi. Dažos posmos, protams, bija problēmas, taču parasti izdevās iegūt visai daudz punktus un labas pozīcijas. Biju priecīgs, ka pat sliktākajās dienās spēju finišēt samērā augstu. Ar to biju apmierināts."
Pēc tam, kad izlaidi Nāciju motokrosu, vai tagad ar Tevi viss būs labi? Vai pastāv iespēja, ka treniņu laikā var turpināties reiboņi?
P.J.:"Kad pēc sezonas gāju pie ārstiem, lai veiktu pārbaudes, viņi teica, ka manās smadzenēs joprojām kaut kas nedaudz ir. Viņi teica, ka parasti tam nevajadzētu sagādāt problēmas, un pēc trīs, četru nedēļu braukšanas viss ir labi. Cerams, tā tas arī paliks un nākamgad nebūs problēmu."
Daudz ticis runāts par Tavu šķiršanos no trenera Marka de Rūvera. Pastāsti mums par šo lēmumu un, kā pie tā nonāci.
P.J.:"Ziemas laikā ar Marku veicām tiešām labu treniņu darbu, un viņš man daudz palīdzēja, par ko esmu viņam pateicīgs. Šajā ziņā neko labāku nebūtu varējis prasīt. Gada otrajā pusē, sevišķi pēc sezonas beigām, runāju ar savu tēti un menedžeri, apspriežot sezonu un manu nākotni. Tobrīd arī izlēmām, ka jāšķiras no Marka, jo gribu iegūt vairāk neatkarības un gribu pieņemt vairāk lēmumus, lai uz motocikla es varētu būt es pats. Man ir jāizaug, lai es būtu gatavs pārejai uz MXGP klasi. Jūs varat redzēt, cik apķērīgi ir braucēji šajā klasē. Pareizajā laikā jāspēj pieņemt labākais lēmums. Tas bija iemesls, jo es vēlos mācīties pats un pieņemt savus lēmumus."
Vilāras trasē redzēju kā līkumā pēc boksiem apli no apļa iebrauci tajā pašā trajektorijā, bet tad viņi izkāra zīmi, ka tev jābrauc pa ārmalu un, to mēģinot, gandrīz piedzīvoji kritienu. Vai tā ir lieta, par ko runā? Vienkārši vēlies trasē pieņemt savus lēmumus?
P.J.:"Jā! Tieši to es arī domāju. Es gribu braukt pa savām trajektorijām. Esmu 20 gadus vecs, protams, ne tik pieredzējis kā vecākie braucēji, tomēr man jāizveido savs braukšanas stils un jāpieņem savi lēmumi. Tas ir iemesls."
Droši vien ir jauki atkal apvienoties ar Evertsu ģimeni, jo viņi tevi labi pazīst jau no pirmās sezonas MX2 klasē. Vai tas ļāvis ātrāk saprasties?
P.J.:"Jā, protams. Biju ļoti apmierināts, ka strādāju ar Stefanu un Hariju 2015. gadā. Viņi man daudz palīdzēja, viņi palīdzēja man augt kā profesionālam braucējam, jo šajā laikā esmu izaudzis no nekā līdz pasaules čempionam. Man patika tas, kādā veidā viņi strādā. Harijs dzīvo tajā pašā ciematā, kur es, vien trīs minūšu attālumā, tāpēc esmu apmierināts ar to, kā lietas notikušas līdz šim. Mēs labi saprotamies."
Šogad, kad sacenties pret Džeremiju Sīveru, faktiski cīnījies pret Evertsiem, jo ģimene bija ar viņu. Vai tas nebija smagi, cīnīties ar kādu, kas tevi pazīst gan ārēji, gan iekšēji?
P.J.:"Vienā brīdī tas bija sarežģīti, jo Stefans bija iepazinis mani ļoti labi. Mums bija tiešām tuvas attiecības, kad strādājām kopā, tāpēc viņš, protams, pārzināja manas stiprās puses un vājos punktus. Dažkārt tikmēr bija vieglāk, jo zināju, ko Stefans viņam teiks. Sacīkstēs bija tādi momenti, kad Sīvers veica apdzīšanu un es to saucu par "Stefana apdzīšanas manevru"."
Nākamgad tu neapšaubāmi būsi favorīts, bet izskatās, ka Horhe Prado varētu kļūt par tavu lielāko sāncensi. Jau šogad jums bija dažas sīvas cīņas un abi dažkārt pēc finiša izteicās šādus tādus komentārus. Kādas ir jūtu attiecības tagad? Vai joprojām esi nedaudz dusmīgs par dažām viņa veiktajām darbībām?
P.J.:"Nē, es nepavisam neesmu dusmīgs. Mēs esam komandas biedri, bet trasē katrs no mums grib uzvarēt. Mēs bijām labi komandas biedri, un es izbaudīju cīņas ar viņu. Ar nepacietību gaidu nākamo sezonu. Tā būs grūta, jo būšu viens no favorītiem un startēšu ar pirmo numuru uz motocikla. Ikviens gribēs mani pārspēt. Visi saka, ka aizstāvēt titulu ir grūtāk nekā izcīnīt pirmo, tāpēc jāparūpējas, lai esmu tam gatavs."
Droši vien ir jauki zināt, ka uzvarēji spēcīgā konkurencē, jo šogad MX2 klasē brauca arī Džeremijs Sīvers un Benuā Paturels. Ja viss ies pēc plāna, nav pamata domāt, ka neizdosies to atkārtot...
P.J.:"Protams, mērķis nākamajā sezonā būs tas pats. Gribu būt stabils visos posmos un iegūt iespējami vairāk pjedestālus. Šis bija labs gads un ar šo pirmo titulu "atkratījos no pērtiķa, kas sēdēja man uz muguras". Domāju, ka nākamo sezonu uzsākšu mierīgāks, jo savu lielo mērķi jau esmu sasniedzis. Nākamgad, protams, atkal gribu uzvarēt, bet tad jau redzēsim. Varbūt būs vieglāk, varbūt būs grūtāk. Strādāšu smagi, lai arī nākamgad būtu virsotnē."
Tu minēji, ka startēsi ar pirmo numuru. Vai tas bija viegls lēmums? Daži uzskata, ka šis numurs nenes veiksmi...
P.J.:"Patiesībā domāju par to ilgi. Domāju, ka kādu mēnesi nevarēju izvēlēties starp pirmo un 41. numuru. Kaut kas tāds tomēr var notikt arī tikai reizi dzīvē, tāpēc izvēlējos pirmo numuru. Ne daudzi tā ir darījuši, bet domāju, ka ir jauki braukt ar šo numuru uz motocikla. Visi skatītāji un līdzjutēji tad var redzēt, ka iepriekšējā gadā esi bijis pats labākais. Varbūt tas rada papildus spiedienu un kļūst grūtāk, bet reizē tā ir papildus motivācija saglabāt sarkano līdera plāksni visa gada garumā."
Šovakar, 21. janvārī plkst. 21:00 LTV kanālā notiks "Latvijas Gada balva sportā 2017" noslēguma ceremonija, kuras laikā skatītāji varēs piedalīties balsojumā par gada populārāko sportu Latvijā. Starp trim finālistiem pirmajā kārtā iebalsots arī Pauls Jonass, kuram būs jākonkurē ar bokseri Mairi Briedi un tenisisti Aļonu Ostapenko.
Izmantotie resursi:Motocross, MXGP and MXoN news, articles and...
