Ja hokeju spēlētu "uz papīra": Latvija - Japāna 8:1

Pēdējās dienās par Latvijas izlasi atgādināts tik skaļi, ka cīņa par olimpisko ceļazīmi praktiski palikusi otrajā plānā. Šobrīd biežāk tiek apsvērts jautājums par to, kurš tad te īsti melo -Lipmans vai Beresņevs. Jo abu piedāvātās patiesības nu nekādi nesaskan...

Taču jau pēc divām dienām gaidāms OS atlases cikla sākums pret Austriju, bet pēc trim dienām Latvijas izlase jaunā galvenā trenera Haralda Vasiļjeva vadībā tiksies ar Japānu. Līdzīgi kā tika salīdzināts Latvijas izlases spēks „uz papīra” pret Austriju, desmit kritēriju skalā tika salīdzinātas arī Latvijas un Japānas valstsvienības.

Ņemot vērā, ka Latvija pieveikusi Japānu visos astoņos iepriekšējos mačos, turklāt ar kopējo vārtu attiecību 58:14, šajā salīdzinājumā iegūtais rezultāts 8:1 sanāk teju perfekti atbilstošs visiem savstarpējiem mačiem. Jāatgādina gan, ka šis materiāls ir vien teorētiskā spēku samēra salīdzinājums, nevis mēģinājums prognozēt 2. septembra spēles rezultātu, jo visiem skaidrs, ka to ietekmēs attiecīgās dienas noskaņojums, veiksme, cīņasspars un desmitiem citu sīkumu.

Atgādinot par desmit izvēlētajiem kritērijiem, kas katrs sniedz vienu punktu jeb vienus vārtus šajā „hokejā” – pieci kritēriji nosaka izlases iepriekšējos sportiskos panākumus, pārstāvniecību pasaules spēcīgākajā līgā NHL un hokeja attīstību un masveidību, bet pārējie pieci veltīti pašreizējā kandidātu sastāva izvērtēšanai.

Katrā pozīcijā noteikts izlases kandidātu vidējais līmenis, par pamatu izmantojot viņu pārstāvētās līgas (par vietu NHL klubā 5 punkti, par vietu KHL, Zviedrijas un Somijas līgās 4 punkti utt.), bet uzbrucējiem un aizsargiem papildus arī izvērtēta rezultativitāte pagājušajā sezonā. Zinot, ka mest 20 vārtus Latvijas un Japānas Virslīgā ir pavisam kas cits, nekā darīt to pašu NHL un KHL, rezultativitāte (vidēji spēlē gūtie punkti) tika pareizināta ar līgas koeficientu.

*Līgu piramīda nepretendē uz precīza ranga statusu un izmantota tikai šī materiāla vajadzībām. Šaubu gadījumos (piemēram, vai Šveices augstākā līga tomēr nepieder otrajam līmenim?) tika ņemts vērā Čempionu hokeja līgas kvotu iedalījums un klubu rezultāti šajā turnīrā.

Jaunais galvenais treneris Vasiļjevs jau izteicās, ka trīs dienās pirms turnīra sākuma izlasē nekādas milzīgas pārmaiņas ieviest nevar paspēt. Taču kandidātu sarakstā dažām pārmaiņām laika pietika. „Papīra hokeja” kritērijos Kristapa Zīles atskaitīšana nedaudz pavilka uz leju vidējos rādītājus, jo viņš tomēr bija KHL kluba pārstāvis (vismaz šobrīd) un rezultatīvi spēlējis pagājušajā sezonā MHL. Uzbrucēju vidējo rezultativitāti uz leju pavilka Herberta Vasiļjeva neierašanās izlasē, bet nedaudz uzlaboja Māra Bičevska un Alekseja Širokova nomaiņa pret Rīgas „Dinamo” uzbrucējiem Edgaru Kuldu un Kasparu Saulieti. Tas viss gan tikai teorētiski un „papīra hokejā”, kamēr realitātē sanāca tā, ka Širokovs speciāli atbrauca no kluba Krievijā, lai vakar uzzinātu, ka tomēr izlasei vajadzīgs nebūs...

Šodien no izlases atskaitīts arī Jānis Kalniņš, kas minimāli samazināja Latvijas vārtsargu līmeņa vidējo rādītāji, jo viņš izlasē tomēr ieradās kā KHL kluba Rīgas „Dinamo” vārtsargs.Taču jebkurā gadījumā – Latvijas izlases kandidāti visās trijās pozīcijās ir pārliecinoši priekšā japāņiem, kuriem teju visa izlase spēlē Āzijas līgā.

Japānas kandidātu sarakstā gan ir jaunais talants Juki Miura, kurš Čehijas junioru līgā pagājušajā sezonā savāca 62 punktus 38 spēlēs, pāris spēles aizvadot arī Čehijas otrajā līgā. Šāds sniegums viņam savācis augstāko rezultativitātes koeficientu izlasē, kamēr viens no izlases līderiem Suhei Kudži meklējams saraksta apakšā, jo, lai arī spēlēja vienā no Eiropas spēcīgākajām līgām (DEL), pavadīja praktiski tukšu sezonu punktu ziņā – 37 spēlēs tikai divas rezultatīvas piespēles, lai arī vēl gadu iepriekš viņš bija metis 30 vārtus Āzijas līgā. Japānas izlases kandidātos savukārt nav 21 gadu vecā Juširo Hirano, kurš paspējis uzspēlēt Zviedrijas junioru līgā un USHL un šovasar tika uzaicināts uz NHL kluba „Sharks” attīstības nometni, taču šoruden atgriezīsies Āzijas līgā.

Taču, lai arī atsevišķi japāņi kā Masahito Nišivaki un Hiroki Ueno Āzijas līgā vākuši ap vidēji punktu spēlē, lielākā daļa Japānas izlases arī Āzijas līgā neizceļas ar spēcīgu statistiku un zaudē Latvijai visos piecos kandidātu sastāva kritērijos.

Japānas izlase kopumā piedalījusies deviņās olimpiskajās spēlēs, taču tikai vienreiz kopš 1980. gada. Japāņu augstākā vieta olimpiādē ir tāda pati kā Latvijai (astotā), bet iegūta deviņu komandu 1960. gadā turnīrā, apsteidzot tikai Austrāliju. Toreiz gan japāņi olimpiādē pamanījās nospēlēt neizšķirti 6:6 ar somiem...

Taču pēdējo desmitgažu sasniegumos Japāna ir tālu aiz Latvijas. Pasaules čempionātos japāņi par elites divīziju vairs tā reāli nedomā un šopavasar pat atkal izkrita uz pirmās divīzijas B grupu. Neviens Japānu pārstāvošs hokejists arī nekad nav guvis rezultativitātes punktus Nacionālajā hokeja līgā, tiesa, pašreizējās izlases sastāvā ir spēlētājs ar NHL pieredzi – 33 gadus vecais vārtsargs Jutaka Fukufudži 2006./07. gada sezonā aizvadīja četrus mačus Losandželosas „Kings” rindās un vairākas sezonas ECHL.

Vienīgais kritērijs, kurā Japāna ir pārāka, ir hokeja masveidība. Japānā ir četrreiz vairāk reģistrēto hokejistu un krietni vairāk reģistrēto hokeja laukumu, kas ir loģiski saprotama apmēru ziņā lielākas valsts priekšrocība. Bet pārējo izlašu attiecībā valda līdzsvars tādā ziņā, ka gan Latvijai, gan Japānai tikai viena cita izlase šogad spēlēja elites divīzijā. Latvijai ar šo vietu var lepoties U18 izlase, bet Japānai elites divīzijā piedalījās sieviešu izlase.

*IIHF dati