Ja hokeju spēlētu "uz papīra": Latvija - Austrija 5:2

Ļoti bieži dzirdētas un lasītas frāzes, ka Latvijas izlasei „šitie pretinieki ņemami”, „pret šitiem nav jēgas censties” un „šitiem zaudēt nedrīkst”. Tāpat kā ierastie LHF skandāli, šoruden nav nekur pazuduši arī publiskie aprēķini par spēku samēriem. Tā sakot, kādam būtu jābūt iznākumam, ja abas izlases nevis izietu laukumā un nospēlētu uz apņēmības, cīņasspara, taktikas, agresivitātes un bieži vien arī banālas veiksmes vai neveiksmes balstītus trīs periodus, bet gan ģērbtuvēs sanāktu kopā, samērītu muskuļus, naudas makus, CV daiļumu un nospriestu: „Esam labāki/sliktāki”.

Šajā materiālā izdarīts tieši tas. Spēku samērīšana notika divos veidos – salīdzinot abu izlašu pašreizējos sastāvus un abu izlašu iepriekšējos panākumus un hokeja attīstību. Kopumā tika salīdzināti desmit rādītāji, un katrā no tiem izlase varēja iegūt vienu punktu jeb, turpinot „papīra hokeja” tematiku, iesist „vārtus uz papīra”.

Vispirms par hokejistiem, kuriem bija svarīgi divi kritēriji, proti, pārstāvētā līga un rezultativitāte. Lai arī, protams, pastāv izņēmumi, hokejista pārstāvētā līga atspoguļo viņa līmeni. Vājus hokejistus NHL grūti atrast, bet Latvijas Virslīgā karjeras virsotnē esoši profi nespēlē. Jāpiemin, ka vērā tika ņemta līga, kuru spēlētājs pārstāvēja iepriekšējā sezonā vai, ja ir jau noslēgts oficiāls līgums, nākamās sezonas sākumā. Līgu rangs tālāk rakstā, bet katras izlases punktu summa tika noteikta, vienkārši aprēķinot visu izlases spēlētāju vidējo rādītāju.

Taču spēlēšana vienā līgā ne tuvu nenozīmē, ka divi spēlētāji ir vienādas kvalitātes, tādēļ vērā ņemta arī hokejista rezultativitāte pagājušajā sezonā. Lai to noteiktu pēc iespējas objektīvāk, tika pielietota šāda formula: vidēji spēlē gūtie punkti reiz līgas koeficients. Līgu koeficienti pieejami blakus līgas rangam, taču piemēram varam izmantot Latvijas izlases labākā koeficienta īpašnieku Kasparu Daugaviņu. Pagājušajā sezonā viņš savāca 39 punktus jeb vidēji 0.75 spēlē, bet, pareizinot ar KHL koeficientu 2, Daugaviņš Latvijas izlases „papīra hokeja” spēlē deva 1.5 punktus.

Atsevišķi šajā „papīra hokejā” tika izvērtēts spēlētāju līmenis vārtsargu, aizsargu un uzbrucēju pozīcijās, bet aizsargiem un uzbrucējiem tika izvērtēta arī rezultativitāte. Kopumā tātad šajā spēlē varēja iegūt piecus punktus. Jāuzsver, ka izmantoti nevis izlašu galīgie sastāvi OS atlasei, bet oficiāli izziņotie kandidātu saraksti, aptverot pēc iespējas plašāku izlases tuvumā esošo spēlētāju loku.

*Līgu piramīda nepretendē uz precīza ranga statusu un izmantota tikai šī materiāla vajadzībām. Šaubu gadījumos (piemēram, vai Šveices augstākā līga tomēr nepieder otrajam līmenim?) tika ņemts vērā Čempionu hokeja līgas kvotu iedalījums un klubu rezultāti šajā turnīrā.

Latvijas izlasē par vārtsargu līniju pēdējos gados īpašu satraukumu nav un bieži vien grūti izvēlēties, ko tad lai atstāj ārpus sastāva. Arī šobrīd visi četri vārtsargi kandidātu sarakstā ir ar pierakstu spēcīgās līgās – divi no KHL, viens no AHL un viens no Šveices. Gribas arī domāt, ka Kristers Gudļevskis balansē arvien tuvāk NHL robežai un nākotnē gatavs to pārkāpt, turklāt Edgars Masaļskis un Elvis Merzļikins ir spēcīgu līgu komandu pamatvārtsargi. Austrijai savukārt visi četri vārtsargi-kandidāti ir no Austrijas klubiem, līdz ar šo šajā rādītājā zaudē bez ierunām.

Līdzīga situācija arī aizsargu konkurencē, kur teju viss Latvijas kandidātu loks nolasīts no KHL aizsargiem. Vienīgais izņēmums ir Arvīds Reķis, kurš spēlē DEL, kas tik un tā ir augstāk nekā Austrijas klubi, un Latvija šajā kategorijā droši „gūst vārtus”. Cita lieta gan aizsargu produktivitāte. Skaidrs, ka aizsargs var aizvadīt lielisku sezonu, arī daudz punktus negūstot, taču šim ierosinājumam mēģinājuši sekot vairāki mūsējie. Pārliecinoši sliktākais koeficients sanācis Oskaram Cibuļskim, kurš 39 KHL spēlēs tika vien pie trīs punktiem. Vislabākais savukārt ir Oskars Bārtulis, kurš ar 24 punktiem „Admiral” rindās tika pie koeficienta 0.92.

Taču tas tomēr bija sliktāk nekā austriešu aizsargam Dominikam Heinriham (1.21), kurš 53 EBEL spēlēs savāca 43 punktus un nopelnīja līgumu Zviedrijas elites līgā. Lai arī austriešu aizsargi teju visi spēlē līmeni zemākajā EBEL, punktus viņi vākuši gana ražīgi, lai vidējais rādītājs būtu tikai nedaudz zemāk nekā Latvijai, līdz ar to šajā kategorijā fiksēts neizšķirts.

Jau vēstīts, ka Austrijai būs jāiztiek bez savas lielākās zvaigznes Tomasa Vaneka. Taču arī bez viņa austrieši uzbrucēju līgu līmeņa vērtējumā zaudē salīdzinoši nedaudz (savu artavu sniedz divi NHL pārstāvji), bet rezultativitātes ziņā ir praktiski uz viena līmeņa ar Latvijas uzbrucējiem. Lielākoties par to atbildīgs Manuels Geiers (53 punkti 54 EBEL spēlēs) un Konstantīns Komareks (40 punkti 42 EBEL spēlēs), kurš arī nākamsezon pārcelsies uz Zviedriju, taču jākonstatē, ka Austrijas izlasē teju visi uzbrucēji savākuši 20-30 punktus sezonā, kamēr Latvijai ir daži izņēmumi.

Latvijas kandidātu vidējo līmeni skarbi uz leju novelk Māra Bičevska divi punkti 36 KHL spēlēs, tāpat arī jārēķinās ar to, ka Rodrigo Ābols un Mārtiņš Dzierkals vēl spēlē tikai junioru līgās. Taču golus jāprot mest arī Āfrikā, un Dzierkala savāktais koeficients 1.13 ir dalīts ceturtais labākais mūsu izlasē aiz jau pieminētā Daugaviņa, vācu līgas meistara Herberta Vasiljeva (par kura ierašanos uz izlasi joprojām šaubas) un Čehijā vārtu garšu uzķērušā Roberta Bukarta.

Spēlējot „papīra hokeju”, neizbēgami vienmēr tiek piesaukti tādi faktori kā iepriekšējie panākumi spēlētāju skaits un Latvijas hokeja funkcionāru iecienītākais temats – hokeja haļļu skaits. Protams, var uzreiz iebilst „skaidrs, ka Austrijā, Vācijā un Japānā vairāk hokejistu, jo lielāka valsts”. Bet kāpēc „lielākā valsts” vainīga pie Latvijas mazā iedzīvotāju un līdz ar to arī hokejistu skaita? Nav vainīga, līdz ar to šis rādītājs arī tiek izmantots kopējā rezultāta noteikšanā. Būsim godīgi – lielajām valstīm ir priekšrocības, kaut vai tāpēc, ka jo vairāk spēlētāju, jo vairāk, no kā izvēlēties.

Austrija gan pārliecinoši zaudē Latvijai pēdējo PČ sasniegumus, jo elitē vairs nespēj nostabilizēties un šogad pat palika necilajā ceturtajā vietā 1. divīzijā (20. vietā pasaulē). Austrija toties veselas 13 reizes spēlējusi olimpiskajās spēlēs, taču šeit labi saprotamu iemeslu dēļ noteikts ierobežojums un ņemtas vērās tikai olimpiādes pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, līdz ar to šajā radītājā neizšķirts. Latvija savukārt uzvar pārējo izlašu situācijas ziņā, jo šogad elites divīzijā spēlēja arī Latvijas U18 izlase, kamēr Austrijai elitē nebija ne junioru, ne jauniešu, ne sieviešu izlašu.

Taču Austrija dominē, šķiet, vispopulārakajā kategorijā – NHL spēlētāju rezultativitātē. Pēdējās piecās sezonās Latvijas hokejisti pasaules spēcīgākajā līgā un hokeja sabiedrības uzmanības centrā savākuši 97 punktus. Lauvas tiesa no tiem pieder Zemgum Girgensonam, bet savu roku pielikuši arī Ronalds Ķēniņš un Kaspars Daugaviņš. Austriešiem viens pats Vaneks savācis gandrīz trīsreiz vairāk (263p)... Kopumā Austrijas līdzjutēji pēdējās piecās sezonās sagaidījuši ziņas par 464 savējo punktiem Nacionālajā hokeja līgā, teju piecreiz vairāk nekā Latvijai.

*Piezīme: Lai nokārtotu „papīra vārtu guvumam” bija nepieciešams vairāk nekā minimāls pārsvars (0.10), citādi tika ieskaitīts neizšķirts.

*IIHF dati