Pagājušajā vasarā Bērziņš parakstīja līgumu ar Itālijas A sērijas klubu Kapo d'Orlando "Betaland", taču jau sezonas trešajā spēlē Turīnas "Fiat" viņš guva daļēju ceļgala priekšējo krustenisko saišu plīsumu. Priekšējo krustenisko saišu plīsums Jānim tika konstatēts arī 2013. gada nogalē.
"Viss bija augstākajā līmenī. Talantīgi amerikāņi, fizisks un ļoti individuālas basketbols, varbūt ne tik izteikti manā komandā," sezonas sākumu atceras Bērziņš. "Jau no paša sākuma komandā iejutos labi, veiksmīgi aizvadīju pārbaudes spēles, arī sezonas pirmie mači bija labi, bet tad nāca trauma. Grūti pateikt, kas īsti notika. Pašam likās, ka paslīdēju. Bet, visticamāk, pie vainas ir dažādu iemeslu kopums - pirmā operācija, varbūt nebiju sagatavojies. Tā vienkārši gadījās. Tagad esmu atpakaļ ar svaigām domām un motivāciju."
Rehabilitācijas posms pēc saskaņošanas ar klubu tika aizvadīts Latvijā, bet, kad basketbolists atsāka skriet, atgriezās Itālijā. Viss esot bijis augstā līmenī, kas ļāvis treniņos atgriezties jau pēc četrarpus mēnešu pārtraukuma. "Domāju, ka Latvijā pēc šādām traumām neviens tik ātri laukumā neatgriežas. Jau pēc operācijas jutu, ka šoreiz atveseļošanās periods būs īsāks. Jutos labi, celis bija labā stāvoklī, ārsti atļāva visu darīt, tāpēc nevajadzēja neko gaidīt."
"Notika tā, kā biju arī cerējis - atgriezos ierindā uz pēdējām divām regulārā čempionāta spēlēm un play-off. Rehabilitācija bija vērsta uz to, lai regulārā čempionāta beigās būtu atpakaļ un varētu mazliet ieskrieties pirms izslēgšanas spēlēm. Ar domu - ja būšu komandai vajadzīgs, tad esmu gatavs palīdzēt. Viens no amerikāņiem guva savainojumu, un es viņu, manuprāt, diezgan labi aizvietoju. Pretī bija Milānas "Olimpia", tādēļ neviens uz mums baigi necerēja, tomēr vienu spēli vinnēt izdevās. Pilsētai tie bija lieli svētki. Tādā ziņā labāk ir zaudēt Milānai, kas ir lielākais brends Itālijā. Zāle bija pilna. Sliktāk būtu zaudēt kādai vājākai komandai, jo tad sezona būtu pabeigta ar vilšanos."
Līguma ar Kapo d'Orlando klubu bija noslēgts uz diviem gadiem pēc sistēmas 1+1. Līguma otrajā gadā algai bija jābūt teju divreiz lielākai, taču klubs pēc traumas tādu summu nebija gatavs maksāt. "Man tika piedāvāts samazināt atalgojumu, taču tam es nepiekritu. Zināju - ja viņi negrib turpināt līgumu, tad viņiem jāmaksā izpirkuma maksa. Bet kopumā man tur patika, labprāt būtu palicis komandā," skaidro Bērziņš, piebilstot, ka klubs arī palicis parādā, taču tas jau tiekot risināts, šķīrāmies draudzīgi.
Runājot par nākamo sezonu, Jānis atzīst, ka varianti esot, taču nekas tāds, ko šobrīd būtu vērts atklāt. Vai ir interese arī no Latvijas klubiem? "Jā, bet šobrīd vēl neskatāmies Latvijas virzienā. Gribētos tomēr vēl uzspēlēt ārzemēs, kamēr ir iespēja. Jūtu, ka nākamā sezona būs laba. Jāatrod īstā vieta, kur to parādīt."
