"Komunicēju ar Viesturu [Koziolu] vairākas nedēļas pirms lēmuma pieņemšanas, un mani pozitīvi iespaidoja viņa sniegtā prezentācija," sarunā ar portālu Sportacentrs.com sacīja Bobs Hārtlijs, Latvijas izlases jaunais galvenais treneris. "Jo vairāk runāju ar dažādiem skautiem par hokeju Latvijā, it īpaši par to, ka hokejs ir nacionālais sports, jo vairāk gribēju būt daļa no izaicinājuma. Runājām par jaunas kultūras izveidošanu ap komandu. Runājām par spēles stilu, ar kuru mūsu līdzjutēji varētu lepoties."
Hārtlijam, kurš tuvākajās dienās plāno sazināties ar Tedu Nolanu, lai dzirdētu par viņa gadiem kopā ar Latvijas izlasi, ir bijusi pozitīva pieredze ar mūsu hokejistiem – kopā ar Sandi Ozoliņu pavadītas divas sezonas, bet kopā ar Ronaldu Ķēniņu triumfēts Šveices čempionātā. 56 gadus vecajam speciālistam tā bijusi vienīgā sezona Eiropā. Pēcāk viņš atgriezās Nacionālajā hokeja līgā, četrus gadus vadot Kalgari "Flames", tomēr 2016. gada pavasarī Hārtlijs tika atlaists.
Ja iepriekš izdevās iekļūt izslēgšanas spēlēs un pārvarēt pirmo kārtu, tad pēdējā sezonā Hārtijs no Rietumu konferences astotās vietas atpalika par desmit punktiem. "Sezona bija smaga. Sākumā neveicās, nespējām uzvarēt tikpat, cik pirms gada, un tas atstāja iespaidu uz komandas pārliecību, kas ar laiku vispār izgaisa. Nevienā mirklī nedemonstrējām cerēto sniegumu un visas sezonas garumā kā komanda bijām pārāk nestabili," neveiksmes cēloņus skaidroja treneris.
"Pret Sandi [Ozoliņu] man ir milzīgs respekts. Trenējot viņu, guvu daudz labu emociju. Sanda spējas uzbrukumā bija pasaules klases līmenī, bet ārpus laukuma viņš bija īsts džentlmenis. Atceros, ka viņš savulaik sūtīja vairākas kastes hokeja ekipējuma uz Latviju, lai jauniešu vidū popularizētu hokeju," par attiecībām ar Latvijas hokeju stāstīja Hārtlijs. "Ronaldu Ķēniņu trenēju viņa debijas sezonā Šveices pieaugušo čempionātā. Smagi strādājošs spēlētājs, darīs visu komandas labā. Sezonas laikā viņš manāmi progresēja, kļuva par svarīgu komandas locekli. Pie titula tikām septītajā spēlē pret Berni, izšķirošos vārtus iemetot 2,5 sekundes līdz mača beigām, un Ronalds tobrīd atradās laukumā."
"Esmu apskatījies, kā Latvijai veicies pēdējos pasaules čempionātos, un sameklēju informāciju par spēlētājiem, kuri tobrīd bija komandā. Ar nepacietību gaidu viņu satikšanu un došanos kopā uz ledus," pauda Hārtlijs, kurš Latvijā plāno iegriezties februārī, lai apmeklētu Kontinentālās hokeja līgas kluba Rīgas "Dinamo" pēdējās spēles sezonā.
Laikā, kad Hārtijs vadīja Kalgari "Flames", komandas vārds vairākkārt tika piesaukts uzbrucēja Zemgus Girgensona sakarā, un pieredzējušais treneris atklāja, ka labprāt būtu redzējis latvieti savā paspārnē. "Pirms drafta Zemgus bija ļoti augstu mūsu sarakstos. Viņa ātrums, raženais augums un darba spējas bija lietas, kuras vēlējāmies redzēt komandā," norādīja kanādiešu speciālists. Girgensons tika draftēts ar 14. numuru, kamēr "Flames" pirmā izvēle bija ar 21. numuru.
"Trenēšana Šveicē bija lieliska pieredze, no kuras mācījos. Pielāgošanās lielākam laukumam, mācīšanās par Eiropas hokeju un pielāgošanās citam dzīvesstilam bija lielākie izaicinājumi. Tomēr man ļoti patika, un sezona izvērtās maģiska," teica Hārtlijs, kurš arī atklāja, ko hokejistos vērtē visvairāk. "Attieksme, visa ziedošana komandas labā un darba ētika – tās ir lietas, kuras vērtēju visaugstāk, vērtējot katru spēlētāju individuāli."
