Ko un kā ēst sportistam? Kādus uztura paradumus veidot jauniešiem? Vecumā 7 – 16 gadi visiem jaunajiem sportistiem ir īstais laiks izveidot “čempiona ēšanas” prasmes. Tas būtu kā lielisks sporta nodarbību bonuss. Jo šīs lietas ir jāmācās gadiem. Uztura speciālisti varētu būt sportistam kā piektā vara (jo ceturtā tomēr ir treneris). Viņiem vajadzētu vismaz kādā vasaras treniņnometnē ņemt visus “pie dziesmas” un neļaut norīt ne kumosa draņķu. Un kā minimumu iemācīt – ko ēst pēc treniņa. Tāpēc, ka no dzimšanas zināt pareiza un sabalansēta uztura principus neviens nevar. Turklāt sabalansēti nenozīmē turēt katrā rokā pa vienāda izmēra hotdogam.
Kāpēc vispār mēs sev darām sliktu un ēdam visādus, piedodiet, mēslus? Laikam jau tāpēc, ka ir grūti pretoties garšas kārpiņu un maņu vilinājumam. Un arī tāpēc, ka mēs to varam. Vai arī savādāk neprotam. Taču iedomāsimies, ka mums pieder miljonu vērts sacīkšu zirgs. Vai mēs viņu triektu pa naktsklubiem un mocītu ar skaņas piesārņojumu laikā, kad ir jāguļ? Dzirdītu ar kokteiļiem un barotu ar Viedajiem Kukurstānas Kebabiem? Šaubos. Nu tad lūk, sportists pats sev ir tieši tāds Miljonu Vērts Sacīkšu Zirgs, kuram kaut nedaudz ir jāievēro režīms. Lai arī Roberto reiz vienā raidījumā izteicās, ka jaunībā varot “grauzt ķieģeli un uzdzert benzīnu”, tas ir tikai mīts. Bet daudziem diemžēl paradums, kas lēni un maigi nogalina aknu, nieres un saprātu.
Kurš gan atlēts pēc klusām dzīrēm, kad pa virsu piededzinātam šašlikam ir uzmesta trekna šokolādes torte, nav kādreiz aizdomājamies par sevis cienīšanu, pēkšņo zarnu revolūciju un sportisko diētu? Iespējams, kāds elitāras kūkas pārēdies bagātnieks uzskata, ka vajag tik baudīt dzīvi, un patērēt visu, ko var iebāzt un ieliet mutē, un man ir aizdomas, ka viņa seja ir neatgriezeniski uzburbusi, un aizkuņģa dziedzerī kaut kas sāk augt. Bet pavisam ļaunā patiesība ir tāda, ka iekšķīgās kaites un gremošanas traucējumi pēc 35 sākas tieši ar it kā nevainīgiem jaunības paradumiem. Runā, ka vēdera slimības pēc sajūtām ir vissliktākās. Neticat? Pajautājiet kādam pāragrai nāvei nolemtajam no kaimiņzemes – aknu cirozes čempiones.
Kas notiek ar sportistiem – visu-ko-sagribas-ēdājiem? Ja godīgi, daudzi tāpēc arī neuztrenējas, jo ir traucēta muskuļu, fermentu un hormonu atjaunošanās visādu ķieģeļu un benzīna dēļ. Tāpēc reizēm tiek meklēti visādi stimulatori, balansējot uz saprāta un briesmīgu analīžu robežas. Dzērieni a la “Satrakojies Bifelis Čili Mērcē”, kas varētu atdzīvināt pat nosprāgušu atomzemūdeni, un pēc kura ir vajadzīgs īsts Ziloņu Trankvilizators, tad vēl ir tīrais nieks… Skābo produktu uzbrukums nogalina nemanāmi, pa ceļam nokaujot imunitāti un jautrākai ballītei piemetot vēl visas iespējamās slimības. Nekontrolētās ēšanas ķīmijas buķete sit ar beisboleni pa smadzenēm, muskuļiem, un irdina kaulus. Un tad nesakiet, ka vainīgs liktenis vai tā Kunga ceļi ir neizdibināmi.
Reizēm šķiet, ka vienkāršs un veselīgs uzturs ir visgrūtāk realizējamā lieta uz planētas. Publiskā ēdināšana. Tur visi uzņēmumi pirmkārt domā par biznesu, tad par kotlešu nekaitīgumu, un tikai pēc tam (ja vispār) par veselīgumu. Izņemot varbūt dažas dārgas iestādes un smalkus restorānus. Dabūt augstvērtīgu, svaigu, pārstrādē nesabojātu, ne-zīdaiņiem paredzētu olbaltumu, vien jau ir problēma. Bet tas vēl nekas. Ir aizdomas, ka konservi ar derīguma termiņu pirms Otrā Pasaules kara būtu pat veselīgāki par dažu Rīgas centra ieskrietuvju kulinārajiem brīnumiem. Izvairieties no jebkā, kas sen ir zaudējis savu dabīgo garšu un aromātu un peld sazin kādā 18 reizes karsētā Sičuaņas provinces marihuānas mērcē. Tad jau smukās zilās tabletītes, ko vasarnīcās atstāj grauzēju indēšanai, ir ar augstāku uzturvērtību. Šaubu nav, ka pilsētā var atrast arī tīrus un labus ēdienus, bet vai visi to prot?
Arī skolu ēdnīcas neizraisa fantastisku uzticību, jo tur noteikti nestrādā modernākie pavāri, un produkti tiek iepirkti tie lētākie. Vēl šogad bija skandāls, kad PVD atklāja “Zaļā iepirkuma” pārkāpumus Cēsīs. Četrām mācību iestādēm Lietuvas uzņēmuma “Kretingos maistas” Latvijas filiāles personu grupa “Ēdiens.lv” bērniem maltītes gatavojusi no bojātiem dārzeņiem un izmantojusi garšvielas, kas satur sāli un garšas pastiprinātājus. Vietējās izcelsmes produkti neatļauti tikuši aizstāti ar Polijas un Vācijas cūkgaļu, turklāt arī porcijas bijušas mazākas, nekā paredzēts.
Kā jaunietim ēst, kad viņš sāk nopietni sportot? Vidēji normālas kompleksijas audzēkņiem ar kalorijām ir vieglāk. Tiem, kas priekš konkrētā sporta veida ir nedaudz par pufīgu, tomēr būs jāaizmirst burvīgie konču, fantas un putukrējuma sapņi. Šī ir dzīves lielākā izdevība dabūt labu figūru! Ja kāds savukārt ir tik tievs, ka līdzjūtībā pat Ziemeļkoreja steigšus sūtītu pārtiku, arī viņš nedrīkst ēst visu, kas pagadās. Jo zem ādas nevajag uzaudzēt ļumīgu tauku un nelietderīguma kokteili, bet gan dabūt stiprus muskuļus.
Bez uztura izglītības nav arī obligāti mēneša laikā jākļūst par kareivīgu un visus “neticīgos” nosodošu vegānu vai veģetārieti. Lai cik tas moderni un pareizi šķistu. Pietiks, ja vismaz iesākumam, nevienam nesakot ēdīsiet tikai dzīvniekus – veģetāriešus. Tiem, kas ir atklājuši kādu Superfood, jāzina, ka nav tāda viena produkta, kas sportistu padarīs leģendāru. Šādas brīnumpupas cilvēce vēl nav redzējusi. Super ir tikai strukturēts un daudzveidīgs ikdienas uzturs. Visā graudaugu, riekstu, zaļumu, Austrumu garšvielu, tīra ūdens un krāsainu dārzeņu bagātībā. Pārējo piesviediet klāt pēc savas filozofijas un iespējām. Mācieties no gudrākajiem, un uzklausiet tikai autoritatīvus viedokļus. Bet, ja kāds jums apgalvo: “lai nesaliptu pēcpuse, saldumi ir jāēd špagatā”, tad viņš ir melis.
Nav piecas reizes dienā vajadzīga Star Wars Džedaju cienīga maltīte. Auzu putra un tvaicēti rīsi ir pat ļoti cienījami. Labākie NBA Džedaji nepārēdas uz nakti. Sekojiet viņu piemēram. Tas ir atkarīgs tikai no gribasspēka. Jo mobilā aplikācija “štoperis” vēl nav izgudrota. Ja redzat ledusskapī gaļu, kurai ir skaisti mežģīņota baktēriju muguriņa, metiet to ārā! Neveiciet apgraizīšanu. Jo neredzamā aminoskābju sabrukšana notiek daudz dziļākos slāņos.
Vai ievērot veselīga un sabalansēta uztura principus šķiet elles mocības? Nekā tamlīdzīga! Gribat zināt, kas ir elles mocības? Lidot no Helsinkiem uz ASV, kad jums blakus sēž viens franču 9-gadīgais un visu ceļojumu ar nevainīgu sejas izteiksmi laiž trakotas gāzes. Jo, iespējams, ir aiz satraukuma pārēdies želejas lācīšus. Tās, lūk, ir īstas mocības! Stāsts iz dzīves.
Trenera rezumē: Sportist, izturies pret sevi kā pret miljons dolāru vērtu sacīkšu zirgu! Baro sevi vienkārši un augstvērtīgi. Ar tīriem un nesabojātiem produktiem. Pietrūkst gribasspēka to visu ievērot? Trenē. Neesi viduvējība. Tas ir vienīgais ceļš uz, iespējams, miljonus vērtu līgumu un māju okeāna krastā. Nu vismaz uz miljona vērtu veselību.
