Edgars Gauračs pastāstīja par pēdējo nedēļu notikumiem: "Viss sākās pēc mūsu zaudējuma cīņā pret "Riga" Latvijas kausa izcīņā [5. augustā 1/4 finālā ar 1:3]. Mūsu klubam šis turnīrs bija svarīgs, vadība to īpaši uzsvēra. Pēc šī zaudējuma treneris Grišins sāka runāt, ka gribētu aiziet. Šī nostāja vēl nebija tik konkrēta, taču mājienu mēs sapratām un sacījām viņam, ka viss ir kārtībā, strādājam tālāk - vēl ir Eiropas līga, viss vēl ir priekšā, nav tik ļoti jāpārdzīvo par zaudējumu kausa izcīņā.
Taču pēc zaudējuma "Sūduvai" [0:1] viņš atkal pienāca pie mums, vadības, un atkal pateica, ka grib iet prom. Viņš sacīja, ka nespēs izpildīt to uzdevumu, ko uzstādījusi vadība. Mēs savstarpēji visu izrunājām un nolēmām, ka darba attiecības izbeigsim. Principā šai stāsta sadaļai arī viss. Nākamajā dienā pēc zaudējuma "Sūduvai" arī komandai viņš sacīja, ka doties prom ir viņa lēmums. Mēs visi pateicām viņam paldies. Mums nekādu pretenziju nebija, vienkārši viņš divreiz izteica vēlmi atkāpties, uzskatot, ka nespēs izpildīt uzstādītos uzdevumus. Viņš jutās neērti, jo bija zaudējums kausa izcīņā, zaudējums mājās pret "Sūduvu". Mēs akceptējām viņa vēlmi.
Taču šodien [pirmdien] lasot krievu medijos viņa skaidrojumu par aiziešanu... tas nav nopietni. Kopš pirmās dienas līdz pat pēdējai, kamēr viņš bija šeit, ne reizi nebija runas ne par bērnu, ne par skolu, ne tamlīdzīgi. Otrkārt, viņa sieva ir latviete, kura jau daudzus gadus dzīvo Latvijā [Grišins vienā no intervijām krievu medijiem pirms pāris gadiem stāstīja, ka iepazinies ar viņu "Jaunā viļņa" laikā - aut.] un visu šeit pārzina. Izveidojusies neērta situācija. Vienīgā mana versija, kāpēc viņš tā pateica, ir tas, ka tagad viņam ir jāmeklē jauns klubs un, protams, krievu medijiem viņš nevar teikt to, ko mums, proti, ka nespēja izpildīt "Spartaka" stādītos uzdevumus.
Diezgan nepatīkami, ka viņš pacēla jautājumu par latviešiem, krieviem, skolu jautājumu... Labi, man principā vienalga, ko viņš tur krievu medijiem ir teicis, bet gribētos, lai šeit Latvijā būtu sapratne, kā bija patiesībā. Visā visumā bija tas gods strādāt ar šo treneri un vēlam viņam veiksmi turpmākajā karjerā. Mums ar viņu ir labas attiecības, taču šī viņa intervija ir kaut kāds pārpratums no viņa puses.
Kā būtu, ja viņš pats neprasītu atkāpšanos? Grūti pateikt. Ja pārvarētu "Sūduvu", mēs par to [trenera maiņu] pat nedomātu. Grūti teikt, tagad ir daudz spēļu, ir saspringts grafiks - vari vienu spēli zaudēt, nākamo atkal uzvarēt. Šai brīdī par trenera maiņu nedomājām, jo darba kārtībā bija divas spēles pret "Sūduvu". Tagad pēkšņi tādas izmaiņas... No vienas puses trenera maiņa šādā brīdī ir slikti, bet no otras puses varbūt spēlētājiem pie jauna trenera būs svaigas emocijas. Tāpēc esmu mierīgs - arī manā karjerā diezgan daudz treneru ir mainījušies. Tas ir futbols.
Jaunā trenera izvēle? Jā, bija vairāki treneri, bet izvēlējāmies Tomu, jo arī pagājušajā gadā, kad bija sarežģīta situācija pēc Vukušiča aiziešanas, viņš atnāca un izdarīja visu [galvenā trenera lomā gan bija Valds Urbons - aut.], lai mēs kļūtu par čempioniem. Tā ka viņam jau ir laba pieredze Latvijā un tieši "Spartakā". Turklāt no komandas spēlētājiem par viņu bija labas atsauksmes." Vai starp variantiem bija Tamazs Pertija? "[Iesmejas un kādu brīdi domā - aut.] Klausieties, tagad ir ļoti daudz brīvu treneru, tāpēc izskatījām ļoti daudzus."
Kāpēc "Spartaks" tik ļoti bieži maina trenerus? "Protams, vienmēr gribas atrast tādu treneri, kurš varētu strādāt ilgstoši, realizēt ilgtermiņa stratēģiju, plānus, būvēt komandu, strādāt ar jauniešiem. Tas ir pašsaprotams mērķis jebkuram klubam. Līdz šim mums ir bijis grūti atrast vispiemērotāko treneri - cerams, mums tas izdosies."
