"Jelgavas" galvenais treneris Aleksandru Kurtajens: "Vienmēr ir vilšanās, kad tā īsti pat vēl neesi paguvis sākt, bet jau viss ir galā. Tāda diemžēl bija izloze, nav ko slēpt. "Ferencvaros" ir laba komanda, tas ir pavisam cits līmenis. Nedaudz augstāks līmenis nekā Latvijas čempionāts, tādēļ jāatzīst, ka zaudējums būtībā ir pelnīts. Taču gribējās gūt vārtus – iespējas bija. Gan komandai, gan vadībai, gan treneru štābam ir liela vilšanās, jo vienmēr gribas kaut ko vairāk. Sanāca tā, kā sanāca."
Kurtejans sacīja, ka arī pēc ielaistajiem vārtiem nav atmetis cerības: "Vienmēr ticu neatkarīgi no rezultāta. Cita lieta - ko mēs izdarījām, lai šo ticību apstiprinātu ar kādām darbībām? Vajadzēja spēlēt nedaudz agresīvāk, vēl ātrāk priekšējā līnijā. Ielaistie vārti? Nodomājām, ka būs aizmugure. Aizmuguri neiedeva, un tad jau bumbas ceļā metāmies ar krūtīm. Tas raksturo mūsu komandu – paši sev radām grūtības un tad metamies ar krūtīm ambrazūrā, cenšamies izlīst no [pašu izraktās] bedres. Pie tā noveda neuzmanība. Kļuškina neieskaitītie vārti? Tā sapratu, ka tiesneši interpretēja, ka epizodes sākumā bijis grūdiens. Tādēļ viņi arī nosvilpuši. Nekomentēšu. Domāju, ka tiesneši aizvadīja labu spēli un notiesāja labi."
Pamatsastāvā Kurtejans veica vienu izmaiņu, Mindauga Grigaraviča vietā sūtot Kevinu Kauberu: "Gribēju akcentēt centra zonu, un uzbrukumos gan Kaubers, gan Jaudzems spēlēja tieši kā centra uzbrucēji, uz flangiem sēžoties aizsardzībā. Vajadzēja vairāk spēlētāju centra zonā, un Kaubers vairāk atbilst centra uzbrucēja lomai nekā Mindaugs." Vaicāts par malējiem aizsargiem un viņu reto pieslēgšanos uzbrukumam pirmajā puslaikā, moldāvu speciālists sacīja, ka tāds nebija plāns: "Tā bija pārāk liela cieņa pret "Ferencvaros", tādēļ pirmais puslaiks arī sanāca tāds samocīts. Cieņai pret pretinieku ir jābūt, bet tai ir jābeidzas uzreiz pie laukuma robežas. Kolīdz uzej laukumā, tā cieņai vairs nav jābūt. Mums diemžēl cieņas netrūka un kaut kā kautrējāmies, baidījāmies, tādēļ nospēlējām ne pārāk aktīvi un agresīvi."
"Nav ko slēpt, ka tāda līmeņa futbolistu kā "Ferencvaros" Latvijā ir maz. Un ne tikai Latvijā. Tādēļ šai futbolistu kvalitātei pretī bija jāliek organizētāka, agresīvāka spēle. bet diemžēl ne vienmēr tas sanāca. Kādu atzīmi varu ielikt komandai? Atzīmes liek līdzjutēji. Cik sapratu, līdzjutēji aplaudēja, tā ka viņiem patika. Kas attiecas uz atzīmēm, varu ielikt atzīmi par pašatdevi – desmitnieku desmit ballu sistēmā. Spēles kvalitāti, protams, gribētos labāku, bet tas ir saprotams, jo spēlējām ar pavisam cita līmeņa komandu. Ja gribi uzvarēt tādas komandas, ir jāspēj izdarīt kā minimums trīs četras piespēles pēc kārtas. Pirmajā puslaikā diemžēl viss beidzās pēc otrās piespēles," Kurtejans turpināja. "Ne Artis [Lazdiņš], ne Alans [Siņeļņikovs] vēl nav gatavi spēlēt, taču vajag viņus pamazām laist tuvumā laukumam. Viņi grib spēlēt un bija gatavi vispār iet pamatsastāvā, bet steiga nav nepieciešama. Laika gaitā viņi uzņems formu un spēlēs [arvien vairāk]."
Savukārt "Ferencvaros" galvenais treneris Tomass Dolls vairākkārt uzsvēra abu komandu lielo atšķirību individuālajā meistarībā: "Spēlējām savu spēli. Aizvadījām labu pirmo puslaiku un visu laiku kontrolējām spēli. Varējām gūt arī vairāk vārtu. Otrajā puslaikā spēlējām vienā līmenī ar "Jelgavu", tādēļ beigās arī bija tāda spēles kvalitāte – domāju, ka otrajā puslaikā tāds futbols nevienam negāja pie sirds. Man bija svarīgi, lai mēs paliktu sausā. Varējām spēli izšķirt agrāk, jo beigās sākās tālās piespēles, standartsituācijas, kurās nekad nevari būt drošs, ka neielaidīsi. Esam nākamajā kārtā, un visi ir veseli.
"Jelgavai" iespējas bija tikai pēc autiem, un nākamajā kārtā spēlēsim ar stiprāku, pilnīgi cita līmeņa komandu [Dānijas "Midtjylland"] – "Jelgava" uz Eiropas fona nebija pārāk augsta līmeņa komanda. Abām komandām šī bija kā draudzības spēle. Gan Budapeštā, gan šeit varējām gūt par diviem trim vārtiem vairāk, un tad beigās nebūtu problēmu un iespēju izlaist uzvaru vai pat zaudēt. Kurā vietā "Jelgava" būtu Ungārijas čempionātā? Tas ir grūti. Ne starp pirmajām trim vietām (iesmejas). Protams, ka ne. Arī mums nav pati stiprākā līga, bet "Jelgavai" klātos grūti.
Kā varu raksturot "Jelgavas" komandu? Laba organizācija laukumā. Alekss [Aleksandru Kurtejans, Dolla bijušais komandas biedrs Hamburgā] bija pussargs, un viņš zina, kas ir jādara. Taču lielākā problēma vienmēr ir tā, ka vari spēlēt ar labāko taktiku, bet tik un tā ir vajadzīga arī kvalitāte laukumā. Alekss spēlēja ar ātriem futbolistiem flangos, netrūka arī garu spēlētāju, kuri nekad nezaudēja gaisa divcīņas. Ir redzams, ka laukuma malā ir treneris, kurš zina, kas ir jādara. Bet ir vajadzīgi arī kvalitatīvi spēlētāji. Mūsu kvalitātes ir lielākas, tādēļ arī esam nākamajā kārtā."
