17.06.2015. 11:56
Azerbaidžānas galvaspilsētā Baku pilnā sparā rit pirmā Eiropas spēles, kurās piedalās arī vairāk nekā 60 sportistu no Latvijas. Katram sportistam piedalīšanās šajās sacensībās ir goda lieta, jo viņi taču pārstāv savu valsti, turklāt vienai daļai tā ir iespēja izpildīt olimpisko normatīvu, kas dod papildus stimulu sasniegt labu rezultātu. Taču kopumā... Eiropas spēles pazūd daudzu citu sporta notikumu ēnā un tas ir tikai likumsakarīgi, jo lielākajā daļā sporta veidu (to vispār spēlēs ir tikai 20, turklāt četri no tiem nekad nav bijuši olimpiskie) tās ne tuvu nav augstākā līmeņa jeb sezonas galvenās sacensībās, jo šajā laikā tās tādas nemaz nevar būt. Vēl ir liels jautājums, vai otras tamlīdzīgas spēles vispār notiks...

Ideja sarīkot Eiropas spēles pirms četriem gadiem radās bijušajam džudistam, 70 gadus vecajam īram Patrikam Hikijam, kurš ir Eiropas olimpisko komiteju prezidents. Patiešām - ir Āzijas un Āfrikas spēles, ir Panamerikas spēles, ir pat Vidusjūras un Klusā okeāna reģiona spēles, ir Centrālās Amerikas un Karību jūras baseina spēles, ir vēl citas reģionālas un cita veida (piemēram, Sadraudzības) spēles, bet Eiropas spēļu nav. Tas neder. Vajag. Obligāti vajag. Kam vajag un kāpēc vajag - tas jau ir cits jautājums...Hikija kungs, protams, varēja piedāvāt pirmās šādas spēles sarīkot savā dzimtenē Īrijā, taču viņš to nedarīja ne jau kautrības dēļ. Viņš varēja pilnīgi droši teikt, ka "par piedalīšanos Eiropas spēlēs nacionālajām olimpiskajām komitejām un sporta veidu federācijām nav jāizmaksā ne centa", jo jau bija zināms, ka Azerbaidžānas puse apmaksās spēļu dalībniekiem arī visus ceļa un dzīvošanas izdevumus. Azerbaidžānai nebija izredžu reāli pretendēt uz 2016. un 2020. gada vasaras olimpisko spēļu sarīkošanu, bet tik ļoti gribējās sarīkot kādu grandiozu sporta pasākumu... Un azerbaidžāņi to arī rīko ar īsti austrumniecisku vērienu un dāsnumu. Azerbaidžāna tam arī pienācīgi gatavojās sportiskā ziņā, narutalizēdama 90 (deviņdesmit!) sportistus no 17 valstīm (visvairāk no Krievijas un Ukrainas - attiecīgi 33 un 23, bet ir arī "azerbaidžāņi" no ASV, Jamaikas, Baltkrievijas, Igaunijas, Lietuvas, Etiopijas, Brazīlijas, Turcijas...). Starp citu, tikai knapi desmitā Azerbaidžānas daļa atrodas Eiropā, taču sportā ģeogrāfija, kā zināms, nereti atšķiras no īstās ģeogrāfijas un tas nebūtu nekas nosodāms (atcerēsimies, piemēram, kāpēc Austrālijas futbola vadība pat cīnījās par to, lai tās izlase spēlē Pasaules kausa Āzijas nevis Okeānijas kvalifikācijā), taču šāda veida komandas komplektēšana Eiropas spēlēm gan šķiet vismaz dīvaina. Skaidrs, ka pirmajās Eiropas spēlēs un turklāt vēl savās mājās ir tikai viens mēŗkis - apsteigt visus medaļu (vēlams - arī zelta medaļu) skaita ziņā. Cits jautājums - kas tālāk? Taču tas jau ir cits temats.Eiropas pirmajās spēlēs sacensības notiek tikai 20 sporta veidos. Piedalās arī vairāki olimpiskie čempioni, piecos sporta veidos var iegūt olimpiskās licences jeb tiesīobas braukt uz Riodežaneiru, bet... Kas tās par spēlēm, kurās, piemēram, vieglatlētikā startē tikai Gruzijas, Maltas, Luksemburgas, Albānijas, Azerbaidžānas un tamlīdzīgu valstu sportisti (notiek taču Dimanta līgas un Grand Prix sacensības, šajā laikā notiek arī Eiropas komandu čempionāts!), bet peldēšanā piedalās tikai puiši vecumā līdz 18 gadiem, bet meitenes - līdz 16 gadiem (klāt taču pasaules čempionāts ūdens sporta veidos!)? Kas tās par spēlēm, kurās kaut cik pilnvērtīgi nav pārstāvēta neviena no komandu spēlēm? Nav arī tenisa, jo tuvojas Vimblodona, notiek virkne zemāka ranga turnīru, kuros tenisisti pelna ne tikai naudu, bet arī reitinga punktus, nav riteņbraukšanas... Neviens no sporta veidiem, kuros notiek sacensības Baku, nav slikts un noniecināms uz programmā neiekļauto sporta veidu fona, katrs čempions vai medaļnieks ir pelnījis atzinību (tāpat kā katrs, kurš piedalās un pārstāv savu valsti), taču piekritīsiet, ka kopumā šādas spēles diezin vai var saukt par Eiropas mēroga sporta forumu. Turklāt vēl - pirmās Eiropas spēles...Ideja par tādu spēļu sarīkošanu nav slikta, taču laikam jau krietni nokavēta. Sporta sacensību kalendārs ir tik blīvs, ka ielikt tajā vēl vienu vērienīgu un visaugstākā līmeņa Eiropas sporta pasākumu gluži vienkārši vairs nav, kur. Nākamajām spēlēm jānotiek 2019. gadā un jau izskan arvien vairāk pesimistisku paredzējumu, ka otrās Eiropas spēles var nemaz nenotikt, jo - neviens negrib tās rīkot. Otrās spēles bija paredzētas Nīderlandē, taču tā jau ir atteikusies - nav nekādas interses par tādu pasākumu ne no valsts, ne sponsoriem, ne masu medijiem u.tt. Nav Eiropā daudz valstu, kas varētu ar azerbaidžāņu vērienu sarīkot šādas spēles, zinot, ka tajās nebūs lielākās daļas pasaules līmeņa sporta zvaigžņu. Nav nemaz nekāda konkursa par tiesībām rīkot Eiropas otrās spēles. Varbūt tad tās vajag kaut kā citādāk nosaukt un nepasludināt to par kaut ko īpaši grandiozu, ja pasākums kopumā patiesībā tāds ne tuvu nav? Tiesa, 2019. gadā nekādu lielu masveidīgu sporta pasākumu nav Krievijā (tikai ziemas Universiāde), bet ambīciju izcelties netrūkst... Un tālāk?



Tenisa klubs Spars, SIA "Jaunrūdas", Mārupes n., LV-2167
Solomins Aleksandrs Akadēmiskā airēšana, Kanoe airēšana, Smaiļošana
FTA
Reģistrēties