Latvijas vieglatlēti pirmo reizi no Eiropas čempionāta aizbraukuši bez cēlmetāliem. No 1994. gada līdz 2012. gadam, kad Latvija startē šajās sacensībās ar savu karogu, katrā reizē bija gūta vismaz viena medaļa, bet šoreiz līdz tai pietrūka teju divu metru, proti, Madara Palameika šķēpmešanā palika ceturtā.
Eiropas desmitniekā savā disciplīnā ielauzās arī Aiga grabuste, Laura Ikauniece-Admidiņa un Elvijs Misāns, bet tieši aiz tā palika Jeļena Prokopčuka, Ansis Brūns un Sinta Ozoliņa-Kovala.
Ar stafešu skrējiem sprintā šis Eiropas čempionāts tika pavisam oficāli noslēgts - divas zelta medaļas (vīriešu un sieviešu konkurencē) šajās disciplīnās paņēma Lielbritānija, turklāt sievietes uzstādīja valsts rekordu (42:24).
Ar šo divu medaļu palīdzību Lielbritānija triumfēja arī kopējā ieskaitē, sakrājot 12 Eiropas čempionu titulus. Francijas palika otrā (deviņi zelti), savukārt visas pārējās jau samērā tālu. Kopējā medaļu skaitā Francijai un Lielbritānijai ir līdzsvars, proti, 23 medaļas, bet tikai par vienu mazāk ir Krievijai, kura gan lauvas tiesu no tām saņēma uz goda pjedestāla zemākā pakāpiena.
Jāatzīmē arī Polijas panākumi - šīs valsts sportisti sakrāja 12 medaļas, kas ir ceturtais labākais rādītājs kopējā skaita ziņā, savukārt 2012. gada medaļu ranga uzvarētājai Vācijai relatīvi kluss čempionāts, proti, četri zelti un astoņas medaļas.
Kopumā medaļas ieguva 23 valstu pārstāvji, taču uz Baltijas valstīm ceļos tikai divas - igaunis Gerds Kanters palika otrais diska mešanā, bet 400 metros ar barjerām Eiropas vicečempiona godā viņa tautietis Rasmus Magi.
| V. | Valsts | Z | S | B | Kopā |
|---|---|---|---|---|---|
| 1. | Lielbritānija | 12 | 5 | 6 | 23 |
| 2. | Francija | 9 | 8 | 6 | 23 |
| 3. | Vācija | 4 | 1 | 3 | 8 |
| 4. | Krievija | 3 | 6 | 13 | 22 |
| 5. | Nīderlande | 3 | 2 | 1 | 6 |
| 6. | Polija | 2 | 5 | 5 | 12 |
| 7. | Ukraina | 2 | 5 | 1 | 8 |
| 8. | Spānija | 2 | 1 | 3 | 6 |
| 9. | Itālija | 2 | 1 | 0 | 3 |
| 10. | Baltkrievija | 2 | 0 | 0 | 2 |
Izmantotie resursi:European Athletics
