Pirmoreiz oficiāli Viļņas maratons notika 2004.gadā, kad paralēli pamata distancei notika arī 4.2km skrējiens. Pirmajā maratonā piedalījās 250 dalībnieki no 12 pasaules valstīm un savu vārtu vēstures grāmatās ierakstīja arī Latvija – vīriešu konkurencē par uzvarētāju kļuva Latvijas pārstāvis Dmitrijs Sļesarenoks (2:23:35), bet dāmām ātrākā bija lietuviete Kristīna Slatanoviča. Gadu vēlāk Viļņas maratons kļuva par AIMS (Starptautisko maratonu un garo distanču asociācija) biedru, bet sacensības pulcēja jau aptuveni 400 dalībniekus (tiesa, no 10 valstīm jeb par divām mazāk nekā gadu iepriekš).
2006.gadā pirmoreiz bija iespējams veikt pusmaratonu, bet 2007.gadā kenijietis Ričards Rotičs laboja Sļesarenokam piederošo trases rekordu (2:21:15), kas joprojām nav pārspēts.
Kopumā Latvijas sportistiem godalgotas vietas izdevies izcīnīt divreiz – bez jau pieminētā Sļesarenoka 2008.gadā otro vietu izcīnīja Ivars Valtass (2:41:54). Divreiz pie godalgām izdevies tikt arī pusmaratonā – 2006.gadā otro vietu izcīnīja Mareks Florošeks (1:14:05), bet trešo - Kaspars Briška (1:14:37).
Turpmākajos gados dalībnieku skaita ziņā maratons ir audzis pērn sasniedzot gandrīz 5000 dalībnieku no 30 pasaules valstīm. Pērn varēja veikt sešas distances – maratonu, pusmaratonu, 10km, 4.2km un stafetes skrējienu, kā arī UNICEF bērnu un ģimenes skrējienu. Savukārt šogad interesenti var izvēlēties vienu no piecām distancēm – maratonu, pusmaratonu, 10km vai 4.2km skrējienu vai 4x10km stafeti. Maratona distanci varēs veikt divos apļos, pusmaratonu vienā, un, kā sola organizatori distances gaitā varēs šķērsot četrus tiltus, skriet garām sešām baznīcām, daudzām citām vēsturiskām celtnēm, kā arī kādu posmu veikt caur Viļņas vecpilsētu.
Viļņas maratons nevar lepoties ar tādu atpazīstamību un līmeni kā Nordea Rīgas maratons. To atzīst arī Viļņas maratona preses sekretāre Meile Grinkevičūte. Tiesa, līdz ar "Danske Bank" piesaistīšanu organizatori cer sacensības pacelt augstākā kvalitātē. Tāpat, kā cer piesaistīt vairāk Latvijas skrējēju. Šogad gan tas būs sarežģīts uzdevums, jo vienā dienā ar Viļņas maratonu notiek arī Valmieras maratons, kas vienlaikus ir Latvijas čempionāts maratonā. Iepriekš Viļņas maratona organizatori bija minējuši mērķi piesaistīt 10 000 dalībnieki, bet 15 dienas līdz tam vēl ir krietni tālu – šobrīd reģistrējušies nepilni 4000 dalībnieku. 26 dalībnieki ir no Latvijas – 17 apņēmušies skriet pusmaratonu, bet pa trim – maratonu, 10km un 4.2km.
