"Biju pārliecināts, ka spēle izvērsīsies tieši tā. Uzreiz pēc cīņas Južnijā noskaņoju komandu, centos to sapurināt, aizskārt jūtas. Lai spēlētāji saprastu, ka brīvdienas vēl nav sākušās, ka sezona turpinās un neesam paveikuši pat daļu darba, kuru mums bija jāizdara. Diemžēl, man izrādījās taisnība un mums šķita, ka esam atbraukuši šurp atpūsties, ka pretinieks no mums nobīsies – kā nekā, esam čempioni.
Kā jau teikuši citi treneri, "Azot" pretiniekiem ir ļoti neērta komanda. Viņa spēlē...pretiniekiem kaitīgu basketbolu. Spēlē bija divi galvenie uzdevumi: pēc uzbrukuma ātri atgriezties aizsardzībā un ātri skriet uzbrukumā. Viss pārējais, tehniskās, taktiskās lietas – tā ir lirika. Galvenais – skriet pēc iespējas ātrāk. Ņemot vērā, ka “Azot” skārušas problēmas sastāvā (nevaru apgalvot, ka mums tādu nav, taču tās nav tik nopietnas)... Ja sākumā spēlējām vairāk vai mazāk mierīgi, kontrolējām spēli, , vēlāk, kādā brīdī, “Azot” sameta mums gandrīz 30 punktus no 48 tikai tāpēc, ka visi pieci spēlētāji pēc metiena atradās uzbrukuma zonā, bet divi pretinieku basketbolisti izrādījās ātrāki par mums. Tas parāda tikai vēlmi spēlēt – noskaņošanos spēlei.
Turpinājumā uzbrukumā spēlējām pacietīgi un agresīvi, savlaicīgi atgriežoties atpakaļ. Tādējādi “dzēsām” pretinieku iemestos punktus pirmajā puslaikā un noturējāmies. Neatceros pēdējo gadījumu savā karjerā, ka vēl trešās ceturtdaļas vidū rezultāts bija -22, taču mēs spējām lauzt spēli. Pēdējās minūtēs jau kontrolējām cīņu un atrisinājums bija skaidrs. Jā, arī tas parāda, ka mums ir potenciāls, taču nevajag to atstāt pēdējām minūtēm. Cits pretinieks mums, iespējams, nepiedotu."
Izmantotie resursi:Новости спорта: футбол, хоккей, бокс,...
