09.08.2013. 13:30
Labāku sākumu jaunajā klubā un čempionātā Latvijas futbolists Eduards Višņakovs nemaz nevarēja iedomāties. Pēc pārcelšanās uz Polijas augstākās līgas klubu Lodzas Widzew, kurā savulaik savu spēkus izmēģināja Jurijs Žigajevs, uzbrucējs divās spēlēs guva četrus vārtus, liekot par sevi runāt visā Polijā, Latvijā un droši vien arī dažu vācu klubu treneriem un skautiem. Uz Poliju futbolists pārcēlās ar cerību tikt pamanītam Rietumeiropā. Tas izdevies jau tagad, bet nu ir jārūpējas par to, lai sev pievērsto uzmanību viņš spētu attaisnot un turpināt.

Pilna vērsija:

, Diena.lv, Sports

Pirms diviem gadiem, kad Polijas augstākās līgas kluba Poznaņas Lech rindās ļoti rezultatīvi spēlēja Artjoms Rudņevs, tur valdīja tāds kā Latvijas futbolistu bums. Izveidojās paliels mūsējo leģions, turklāt interese bija par vēl daudziem. Tolaik vasarās regulāri saņēmu zvanus no Polijas kolēģiem, kuri gribēja iegūt informāciju par vienu vai otru mūsu futbolistu. Reiz piezvanīja kāds žurnālists no Krakovas, lai iztaujātu mani par Vladislavu Kozlovu, Jelgavas uzbrucēju, kurš tobrīd bija uz pārbaudes laiku pievienojies Cracovia klubam. «Vai viņš ir viens no labākajiem uzbrucējiem Latvijā?» žurnālists man jautāja. Atbildēju, ka viens no rezultatīvākajiem, bet ir arī labāki. Piemēram, Eduards Višņakovs, Cracovia rindas pārstāvošā Alekseja Višņakova jaunākais brālis. «Cik viņam vārtu virslīgā?» Paskatījos sarakstā un atbildēju, kā ir, - trīs vai četri pussezonā jeb maz. Telefona klausulē atskanēja īsi smiekli, un tad par Eduardu vairs nekas netika jautāts.

Tas bija laikā starp Ventspils spēlēm Eiropas līgas kvalifikācijas trešajā kārtā pret Crvena Zvezda. Pirmajā spēlē Ventspilī zaudēts ar 1:2, Eduards guva vienīgos vārtus un bija tuvu izlīdzinājuma panākšanai mača galotnē, bet atbildes spēlē (0:7) raženajam uzbrucējam bija teicama iespēja mača sākumā izvirzīt vadībā kurzemniekus. Neilgi pēc tam Eduards pārcēlās uz Kazahstānas komandu Shakhter un nozuda no Latvijas līdzjutēju redzesloka.

1,88 metrus garais uzbrucējs palika atmiņā kā labs cīnītājs par augstajām bumbām, labi nostādītu sitienu ar abām kājām un savam augumam neraksturīgu veiklību. Eduards uz citu Latvijas garo uzbrucēju fona izcēlās ar teicamu apgriešanās ātrumu, asu kustības maiņu un labu koordināciju. Viņš bija tāds uzbrucējs, kurš varēja gūt fantastiskus vārtus, bet varēja arī nopūdelēt no perfektām pozīcijām, kas Latvijā viņam gadījās biežāk.

Grūti bija iedomāties, kā viņš progresēja Kazahstānā, bet šovasar ļoti atzinīgus vārdus uzbrucējam veltīja Latvijas Futbola federācijas (LFF) sportiskais direktors un nupat izveidotās U-23 izlases treneris Dainis Kazakevičs. Neformālā sarunā treneris izcēla, cik ļoti Eduards izcēlies uz Latvijas un Igaunijas vienaudžu fona un ka uzbrucējs drīz vien varētu būt nopietns papildinājums nacionālajai valstsvienībai. «Domāju, ka Polijā viņam ies labi, un tad jau Marianam [Paharam, Latvijas izlases galvenajam trenerim - aut.] nāksies viņam pasekot uzmanīgāk,» vēl pirms Eduarda spožās debijas Polijas ekstraklasā teica Kazakevičs. Šoreiz neticīgi galvu šūpoju jau es. Kā tā - deldēja soliņu Kazahstānā, bet Polijā uguņos? Taču Dainim bija taisnība.

Debijas mačā Polijā Višņakovs jaunākais guva divus vārtus savas komandas Lodzas Widzew 2:1 uzvarā pār Bidgoščas Zawizsa, bet nedēļu vēlāk guva vēl divus 2:1 uzvarā pār Korona Kielce. Četri vārti divās spēlēs ir gandrīz puse no Eduarda ieceres vienā sezonā gūt desmit, lai iekristu acīs Vācijas bundeslīgas klubu skautiem. Jādomā, tas jau ir izdarīts. Futbola aģents Edgars Ikstens pēc šīm divām spēlēm izteica prognozi, ka Eduards jau ziemā varētu pārcelties uz bundeslīgu, ja šādi turpinās. Tiesa, būtu naivi iedomāties, ka decembrī Višņakovam būs 30 vārtu 15 spēlēs. To apzinās arī uzbrucējs un nesteidzas paaugstināt latiņu - vispirms jāgūst tie paši desmit, tad jau redzēs, cik augstu vēl var uzlēkt.

Daudzviet Eduards jau tiek salīdzināts ar līdz šim sekmīgāko Latvijas futbolistu Polijas līgā Artjomu Rudņevu. Sak, līdzīga spēles maniere, aukstasinīgi izmanto savas nedaudzās iespējas un teicami izrīkojas ar bumbu pretinieku soda laukumā, izmantojot vienu pieskārienu. Taču starp abiem tomēr ir paliela atšķirība augumā - Eduards ir 15 līdz 20 centimetru raženāks (dažādos avotos ļoti atšķiras Rudņeva augums), taču ne lēnāks un ne mazāk veikls. Ja jāsalīdzina abus, Višņakovs jaunākais, šķiet, ir mazliet daudzpusīgāks. Jautājums tikai, vai viņš tiešām Kazahstānā tik ļoti pielicis uzbrukumu noslēguma stadijā, vai tomēr pirmajās divās spēlēs viņam līdzās stāvējusi veiksme. To droši vien uzzināsim tuvākajā pusgadā. Līdz šim Eduards divās spēlēs Polijā guvis tieši tikpat vārtu, cik viņa vecākais brālis Aleksejs divos gados Cracovia kreklā.



CAPOEIRA A.Čaka iela 59-5a, Rīga
Kušnira Natālija Kušnira NatālijaFitness, Aerobika, Body-Bike
FTA
Reģistrēties