Kristers atzīst, ka pasaules junioru čempiona statuss viņam papildus atbildību neuzliek. "Jau toreiz teicu, ka šis ir mans čempionāts. Uz to biju gājis. Manā galvā nemaz nebiju citu variantu - būt otrajam vai trešajam. Prātā bija tikai uzvara. No malas tas varbūt šķitīs jocīgi, bet uzskatu, ka tā tam bija jānotiek. Viss tajās dienās sanāca, bija ļoti forši. Kopš tā laik nekas nav mainījies, turpinu strādāt."
"Protams, negribas jau strēbt karstu, bet, ņemot vērā, ka pērn pierādīju sevi junioru čempionātā - Eiropā otrā vieta, pasaulē pirmā, tad veiksmīgi pieslēdzos pieaugušo izlasei, startējot Pasaules kausa posmos Phjončhanā (4. vieta) un Altenbergā (8. vieta), esmu ieguvis pārliecību par saviem spēkiem. Tas palīdz. Pārliecība nekur nav pazudusi arī pa vasaru. Sezonu sākšu ar foršām sajūtām un pilnu atdevi," uzsver Aparjods.
"Treniņnometnē Norvēģijā runājām, ka līdz gada beigām notiks atlase uz olimpiskajām spēlēm. Bet tie divi džeki, kas nekvalificēsies Olimpiādei, paliks mājās un pastiprināti gatavosies Eiropas čempionātam Siguldā, nevis dosies uz Pasaules kausa pirmspēdējo posmu Lillehammerē," atklāj kamaniņu sportists. Aparjods saka, ka neizjūt atšķirību, startējot junioru sacensībās un pieaugušo mačos. "Katrām sacensībām pieeju ar maksimālo atdevi un domas ir koncentrētas tikai vienā virzienā - man ir jānobrauc divi labi braucieni. Nevajag iespringt un satraukties. Jādara tas, kas jādara. Ja to paveikšu, tad rezultāts neizpaliks."
"Par Olimpiādi šobrīd vēl nedomāju, bet, tuvojoties olimpisko spēļu datumam, sākas domas par iekšējo konkurenci. Protams, ārēji to neviens neizrāda, bet katram taču ir mērķis aizbraukt uz Olimpiādi," neslēpj Kristers. "Novembra treniņu nedēļā Phjončhanā strādāsim pie jaunās tehnikas izpētes. Ir sabūvēts daudz kas jauns ar domu, ka tas varētu būt piemērots tieši trasei Dienvidkorejā. Atmiņas par Phjončhanu no pagājušās sezonas saglabājušās tās labākās."
