PagÄjuÅ¡onedÄļ, kad mÅ«su valstsvienÄ«ba spÄlÄja ar GrieÄ·iju, Maksimenko pats vilka mugurÄ Latvijas izlases kreklu un kopÄ ar Verpakovski, Koļinko un LaizÄnu devÄs laukumÄ komandas sÄkumsastÄvÄ. VitÄlijs sapÅo arÄ« pats kÄdu dienu uzspÄlÄt Eiropas vai pasaules ÄempionÄtÄ, un, kas zina, varbÅ«t tad Latvijas puikas sapÅos spÄlÄt tikpat labi kÄ Maksimenko.
PÄdÄjÄ laikÄ viÅÅ¡ strauji ielauzies Latvijas izlases pamatsastÄvÄ, kļūstot par stabilu vÄrtÄ«bu izlases rindÄs. Futbola pazinÄji spriež, ka mums sen nav bijis tik daudzsoloÅ¡a aizsarga, turklÄt 22 gadus vecais VitÄlijs nebÅ«t negrasÄs apstÄties savÄ izaugsmÄ.
ZiÅa, ka Maksimenko noslÄdzis lÄ«gumu ar Championship (pÄc spÄka otrÄs spÄcÄ«gÄkÄs Anglijas futbola lÄ«gas) klubu Brihgton & Hove Albion, gada sÄkumÄ nÄca kÄ zibens no skaidrÄm debesÄ«m. JÄ, Maksimenko nesen bija atzÄ«ts par VirslÄ«gas labÄko aizsargu, taÄu vÄl ne reizi nebija uzvilcis Latvijas nacionÄlÄs izlases krekliÅu, un arÄ« plaÅ¡Äkam lÄ«dzjutÄju lokam sportista vÄrds vÄl bija diezgan pasveÅ¡s. TurklÄt viÅa izdarÄ«tais lÄciens bija ļoti augsts: lai gan pÄc ranga Championship ir tikai otrÄ spÄcÄ«gÄkÄ lÄ«ga britu salÄs, tÄ ir pasaules 15 spÄcÄ«gÄko lÄ«gu vidÅ«, un tajÄ spÄlÄ Ä¼oti daudzu pasaules izlaÅ¡u futbolisti. Maksimenko spÄlÄ tajÄ paÅ¡Ä lÄ«menÄ«, kÄ mÅ«su izlases kapteinis Kaspars GorkÅ¡s, kura vÄrds nekÄdus komentÄrus neprasa.
SÄkotnÄji klubs pieredzes iegÅ«Å¡anai nosÅ«tÄ«ja Maksimenko uz lÄ«gu zemÄk spÄlÄjoÅ¡o Yeovil Town komandu, taÄu Å¡osezon viÅÅ¡ kļuvis par pilntiesÄ«gu pirmÄs komandas dalÄ«bnieku un paspÄjis arÄ« piedzÄ«vot debiju Braitonas komandas sastÄvÄ. Laiks rÄdÄ«s, vai Maksimenko izdosies nostabilizÄties Brihgton & Hove Albion pirmÄs komandas sastÄvÄ un spert vÄl vienu soli uz priekÅ¡u, bet Å¡obrÄ«d viÅÅ¡ kļuvis arÄ« par Latvijas izlases pamatsastÄva vÄ«ru un viÅa progress ir acÄ«mredzams. RunÄjot par mÄrÄ·iem, kas saistÄ«ti ar Latvijas izlasi, VitÄlijs ir tieÅ¡s: jau nÄkamajÄ atlases ciklÄ jÄcÄ«nÄs par tikÅ¡anu uz Eiropas ÄempionÄta finÄlturnÄ«ru FrancijÄ.
VitÄlijs piedzima un izauga RÄ«gÄ, ÄgenskalnÄ, un Å¡ajÄ rajonÄ, turklÄt savÄ bÄrnÄ«bas dzÄ«voklÄ«, mitinÄs joprojÄm, kad uzturas LatvijÄ. SÄkotnÄji futbolÄ trenÄjies VitÄlija piecus gadus vecÄkais brÄlis JevgÄnijs, uz kura treniÅu kÄdu dienu kopÄ ar vecÄkiem aizgÄjis arÄ« tobrÄ«d seÅ¡gadÄ«gais VitÄlijs. Pie viÅa pienÄcis treneris Vladimirs Beļajevs, pajautÄjis, vai nevÄlas trenÄties. Puika uzreiz atbildÄjis, ka vÄlas, un nÄkamajÄ dienÄ aizvadÄ«ts arÄ« pirmais treniÅÅ¡. "Pie Beļajeva esmu bijis gandrÄ«z visu karjeru. ViÅÅ¡ mani trenÄja lÄ«dz 18 gadu vecumam un faktiski izveidoja par spÄlÄtÄju," stÄsta VitÄlijs. "Mana Ä£imene nebija turÄ«ga, vecÄki bija parasti strÄdnieki - tÄvs strÄdÄja celtniecÄ«bÄ, mÄte dažÄdos darbos. ViÅiem bieži nebija naudas, lai es varÄtu aizbraukt uz turnÄ«riem, bet Beļajevs palÄ«dzÄja, meklÄjot sponsorus," atceras Maksimenko.
VitÄlijs mÄcÄ«jÄs RÄ«gas 61.vidusslolÄ ÄgenskalnÄ, bet futbola treniÅi bÄrnÄ«bÄ notika MežaparkÄ. Pirmos divus gadus zÄnu uz tiem vadÄjuÅ¡i vecÄki, bet pÄc tam nÄcies braukÄt paÅ¡am. No Ägenskalna bija jÄbrauc ar diviem transportiem, ceļš vienÄ virzienÄ aizÅÄmis pusotru stundu. TomÄr tas nav bijis Å¡Ä·Ärslis, un Maksimenko cÄ«tÄ«gi trenÄjies, neizlaižot gandrÄ«z nevienu treniÅu. Pusaudža gados nodarbÄ«bas pÄrcÄlÄs uz Daugavas stadionu, un arÄ« tad ceļš aizÅÄmis aptuveni stundu. "TaÄu nekÄdas grÅ«tÄ«bas mani neapstÄdinÄja. Jau no agras bÄrnÄ«bas, no pirmÄs klases zinÄju, ka gribu bÅ«t profesionÄls futbolists. BÄrnÄ«bÄ skatÄ«jos visas iespÄjamÄs spÄles, neizlaidu nevienu finÄlturnÄ«ru. SkatÄ«jos uz zvaigznÄm un sapÅoju par virsotnÄm. Man bija mÄrÄ·is, un zinÄju, ko gribu."
Maksimenko uzsver, ka nekad nav bijis Ä«paÅ¡i talantÄ«gs un visu sasniedzis tikai ar darbu. TrenÄjies, mÄ«lÄjis futbolu, veltÄ«jis tam visu brÄ«vo laiku un sapÅojis par lielÄm lietÄm. "Esmu darbarÅ«Ä·is, ja gribÄju tikt uz priekÅ¡u, nekad neko nevarÄju darÄ«t ar pusspÄku. TaÄu vienmÄr gribÄju bÅ«t tikai futbolists, tÄpÄc negÄju uz tusiÅiem, diskotÄkÄm. Es trenÄjos. Dažreiz jau bija bÄdÄ«gi, piemÄram, neesmu bijis ne uz 9., ne 12.klases pÄdÄjo zvanu, taÄu pieradu. Reizi Äetros mÄneÅ¡os izdevÄs kaut kur aiziet, un tas bija super! TaÄu nekad neesmu neko nožÄlojis. AcÄ«mredzot tÄ vajadzÄja, lai tiktu tur, kur esmu ticis tagad. Man bija kaut kas jÄziedo, lai vÄlÄk dabÅ«tu kaut ko vairÄk," secina VitÄlijs.
DiemžÄl dzÄ«ves skolu nÄcies iziet ne tikai futbola laukumÄ. VitÄlijs pÄrn vienu pÄc otra zaudÄja abus vecÄkus Nikolaju un Irinu; tas viÅam bija ļoti smags trieciens. "DzÄ«vÄ visu esmu sasniedzis, pateicoties viÅiem. VecÄki mani vienmÄr ļoti atbalstÄ«ja, nÄca uz spÄlÄm, uzmundrinÄja. PÄc viÅu nÄves pasaule it kÄ sagriezÄs kÄjÄm gaisÄ. Tas bija smags periods manÄ dzÄ«vÄ. Viss, kas man ir, sasniegts pateicoties viÅiem. NožÄloju tikai vienu - tagad, kad esmu kļuvis patstÄvÄ«gs un kaut ko sasniedzis, nevaru tajÄ dalÄ«ties ar viÅiem. Vienlaikus ziÅu, ka viÅi no augÅ¡as mani joprojÄm atbalsta," saka VitÄlijs. Tagad liels atbalsts viÅam ir vecÄkais brÄlis JevgÄnijs, kuram bieži tiek prasÄ«ts padoms gan ar sportu, gan ar dzÄ«vi saistÄ«tos jautÄjumos.VairÄk par talantÄ«go futbolistu VitÄliju Maksimenko lasiet 20.septembra SestdienÄ!