04.02.2014. 09:00

«Nokrist vai nefinišēt ir tas pats, kas tenisā vienu servi iesist tīklā. Apmēram tāds ir kļūdas lielums. Protams, kritiena dēļ var arī zaudēt, bet tas nav tāpat, kā nefinišēt maratonā, jo nevarēji noskriet,» stāsta 26 gadus vecais sportists. «Tu jau tā brauc uz spēju robežas, tādēļ kaut kas var nesanākt, kā biji plānojis – neredzi mazu bedrīti vai nedaudz paslīdi un jau esi garām vārtiem.» 

Rode kritienu piedzīvoja Vankūveras ziemas Olimpiādē, kad neizdevās finišēt kombinācijas pirmajā braucienā. «Arī toreiz gāju uz maksimumu. Nobraucienā jau biju startējis un nākamais bija superkombinācijas brauciens, kurā mēģināju braukt vēl ātrāk, jo zināju, ka Olimpiādē man vairāk nav ko darīt.» 

«Pārmetumus par kritienu slēpošanas vidē vispār nedzirdēsi. Tas tiešām ir tā, kā jau minētajā salīdzinājumā ar servi tenisā.»

«Slalomā, jo īpaši, Pasaules kausos ir tā – vai nu ir vai nu nav. Neko nedod 15. vieta tiem, kas ir tajā piecpadsmitniekā, un neko nedod 31. vieta, ja vēlies iekļūt trīsdesmitniekā, jo tikai tad dod punktus. Tad, lūk, tie, kas «gāž» no aizmugures, tiešām brauc uz spēju robežas un maksimāli riskē. Tāpēc ir tā - skaties sacensības un tajās puse nemaz nav finišējusi. Ne jau tāpēc, ka čaļi nobijās. Viņi vienkārši gāja uz maksimumu,» skaidro Rode. 

P.S. Tuvākajās dienās portālā «Apollo» varēsiet lasīt pilnu interviju ar Latvijas kalnu slēpotāju Robertu Rodi. 



Latvijas Izpletņlēkšanas Federācija Lienes 1-17, Rīga, LV-1009
Алксне Инта Аэробика, Плавание
Регистрация