Latvijas izlases pussargs Artūrs Zjuzins atzina, ka abos ielaistajos vārtos pats būtu varējis nospēlēt veiksmīgāk: "Pēc spēles iekšā ir pilnīgs tukšums. Žēl, ka tā sanāca. Otrajos ielaistajos vārtos bija mana kļūda. Laukuma vidusdaļā tā zaudēt bumbu nedrīkst. Arī pirmajos vārtos domāju, ka varēju labāk palīdzēt aizsardzībā – nedaudz neuzspēju. Protams, tas viss noteikti bija uz noguruma fona. Kā var nebūt noguruma fona, ja mēs visu laiku spēlējām bez bumbas?!"
"Pašā spēles sākumā bija uzdevums neilgu laiku pamēģināt augstu presingu, taču nedomāju, ka no tā pagurām," komentēja Kaļiņingradas "Baltika" futbolists. Viņaprāt, mūsējie pirmajā puslaikā bija pelnījuši tikt pie iespējas izpildīt 11 metru soda sitienu: "Domāju, ka pret Rakelu varēja iedot pendeli. Kā tur varēja iedot dzelteno kartīti [par simulāciju], vispār nesaprotu! Bija redzams, ka viņš apspēlēja aizsargu un iegāja soda laukumā… Vēl arī Šabalam pirmā puslaika beigās bija labs moments. Nedaudz arī neveicās, žēl. Forši, ka bija pilnas tribīnes – tas vienmēr ir patīkami. Paldies faniem!"
Salīdzinot ar sakāvi pagājušā gada novembrī, Zjuzins uzteica Latvijas valstsvienības progresu, kā arī atzinīgi vārdi tika veltīti pretinieku zvaigznei Depajam: "Vai Nīderlande bija mazāk nikna un agresīva nekā Amsterdamā? Domāju, ka mēs paši šoreiz nospēlējām citādi. Protams, arī Robens ir un paliek Robens. Ja viņš spēlētu arī šodien, būtu bijis daudz grūtāk. Jā, nebija Robena, bet bija Depajs. Ja viņš ir parakstījis līgumu ar Mančestras "United", skaidrs, ka viņš mūs vazās. Par cik viņu nopirka – par 30 miljoniem eiro? Visa mūsu izlase kopā tik daudz nemaksā. Viņam mūs arī būtu jāvazā – būtu dīvaini, ja tā nenotiktu."
Kreisās malas aizsargs Vitālijs Maksimenko atklāja, ka domas bija tikai par pozitīvu iznākumu: "Jau no pirmajām minūtēm bija tāds noskaņojums, ka šodien kaut ko varam izdarīt – panākt sensāciju, izcīnīt kaut neizšķirtu. Pirmo puslaiku nospēlējām pa nullēm, un mums bija arī iespējas gūt vārtus. Varbūt bija arī pendele, nezinu – jāskatās atkārtojums. Otrajā puslaikā sanāca tā, kā sanāca."
Tāpat kā Zjuzins, arī Vitālijs veltīja atzinīgus vārdus Latvijas izlases līdzjutējiem: "Pirmie vārti salauza spēli, nevajadzēja tos ielaist. Gandrīz visu spēli aizvadījām no aizsardzības, un tas ir ļoti grūti. Bija patīkams pārsteigums, ka atnāca pilns stadions un ka bija ne tikai holandiešu līdzjutēji, bet arī daudz mūsējo. Jau no pirmās minūtes mūs atbalstīja, liels paldies faniem. Kad skanēja himna un viss stadions to dziedāja, protams, bija patīkami. Tādā atmosfērā spēlēt ir liels gods."
Nīderlandes uzbrukuma zvaigzne Klāss Jans Huntelārs uzteica Latvijas izlases progresu salīdzinājumā ar maču Amsterdamā: "Uzvara mums, protams, ir svarīga. Jau pirmajā puslaikā mēģinājām izvirzīties vadībā, taču tas neizdevās par spīti 4-5 labām izdevībām. Vārtu stabs, pārliktnis, bet ne vārtu guvums... Taču turpinājām spēlēt tālāk labi, mēģinājām izveidot iespējas un tad arī guvām divus vārtus. Latvijas izlase šoreiz nospēlēja labāk nekā Amsterdamā, prasmīgāk aizsargājoties ar daudziem futbolistiem. Toreiz ātri guvām vārtus, pēc puslaika bija jau 3:0 - tad, protams, ir vieglāk. Taču šodien turpinājām būt mierīgi arī pēc pirmā puslaika un tad arī guvām divus vārtus."
Jautāts, vai holandieši pēc otrā vārtu guvuma apzināti samazinājuši apgriezienus un nav mēģinājuši par katru cenu gūt trešos vārtus, "Schalke" spēlētājs tam tik viennozīmīgi nepiekrita: "Jā, bet pret ASV mēs pie 3:1 nesamazinājām apgriezienus un beigās zaudējām. Tādās situācijās jārīkojas prātīgi. Nogaidījām, lai Latvijas izlase nāktu ārā [spēlētu pozicionāli augstāk un uzbrūkošāk - aut.], tad arī rastos iespējas gūt trešos vārtus. Taču zinājām, ka tie nav jāgūst par katru cenu, jo jau bijām vadībā ar 2:0."
