Pēc atgriešanās Rīgā sarunas pavediens tālu nebija jāmeklē, jo gribējās uzzināt arī Artūra domas par Latvijā visvairāk apspriesto epizodi šajā pasaules čempionātā, kad tiesneši neieskaitīja Kaspara Daugaviņa vārtu guvumu spēles beigās ar Baltkrieviju. «Iepriekšējā vakarā vēlreiz noskatījos šo epizodi. Tas bija bija tīrs gols. Ieslidoja mūsu spēlētājs ar vienu kāju vārtsarga laukumā, bet nekas nopietns tur nebija. Amerikāņu tiesnesis parādīja, ka ir vārtu guvums, bet otrs - ka nav. Pēc noteikumiem esot tā - ja viens no tiesnešiem ir parādījis, ka vārtu guvums nav ieskaitāms, šis viedoklis arī esot pieņemams kā noteicošais. Tiesnesis atradās netālu un pieņēma šādu lēmumu. Ja viņš būtu skatījies videoatkārtojumu, iespējams, savas domas mainītu.»
Tiesnešu lēmumi Minskā ne vienu reizi vien izraisīja sašutumu. Par soģu kļūdām Čehijas izlasei IIHF pat oficiāli atvainojās…
No tā jau spēlētājiem vieglāk nekļūst.
Sezonu aizvadīji KHL klubā Ufas Salavat Julajev. Visas sezonas garumā es neatceros, ka KHL būtu bijis kāds nopietns tiesāšanas skandāls.
Tiesāšanas līmenis KHL tik tiešām ir acīmredzami paaugstinājies. Mēs visi, kas spēlē KHL, brīnāmies, kāpēc Latvijas labākais tiesnesis Eduards Odiņs, kas ir pāris gadu atzīts par labāko KHL, netiesā pasaules čempionātā? Tajā pašā laikā Minskā spēles tiesāja soģis no Nīderlandes. Olimpiādē bija augsti kvalificēti arbitri, un tur par tiesāšanu vispār nebija nekādu jautājumu.
Kāpēc divas svarīgās spēles ar Vāciju un Šveici komanda slikti iesāka. Noguruma sekas taču varēja izpausties tikai otrajā vai trešajā periodā?
Organisms laikam pilnībā vēl nebija atgājis no miega režīma. Jāņem arī vērā, ka bija jau sezonas beigas, kad visas spēles garumā ir pagrūti saglabāt maksimālu koncentrēšanās pakāpi.
Slikti arī tas, ka bija jāspēlē pret ātrajām un atlētiskajām Vācijas un Šveices komandām…
Tagad gan tik tiešām vieglu spēļu vairs nav. Redz, kā Francija apspēlēja Kanādu un bez cīņas neatdeva nevienu spēli. Atceros, kad savulaik pasaules čempionātu skatījos televizora ekrānā, tad pirmajā stadijā bija rezultāti 7:0 vai pat 10:0. Tas bija laiks, kad vēl Japāna spēlēja augstākajā grupā. Šogad jau gandrīz visas spēles bija interesantas līdz pašām beigām.
Pēc pēdējās spēles aizsargs Kristaps Sotnieks izteicās, ka pasaules čempionātā esot bijis pat grūtāk spēlēt nekā olimpiādē, jo, lai arī komandu sastāvā nav bijuši tik meistarīgi izpildītāji, visi cīnījušies un situšies līdz pēdējam. Vai tev arī palika tāds iespaids?
Es pat nezinu, ko īsti teikt. Protams, spēles bija grūtas, bet nezinu, vai šo līmeni tomēr var salīdzināt ar olimpiādi. Neilgi pirms čempionāta man beidzās KHL izslēgšanas spēles. Man tās spēles bija smagākas.
Minskā jau izteicies, ka tik daudz savainojumu kā šopavasar valstsvienībā vēl nekad karjerā nav bijis?
Jā, un pats laikam pierunāju. Gandrīz tiešām katru trešo dienu bija jābrauc uz slimnīcu. Viss sākās jau treniņnometnē Rīgā un turpinājās Minskā. Šopavasar man bija iespēja salīdzināt abu valstu medicīniskās aprūpes līmeni.
Kādi secinājumi?
Neko sliktu nevaru teikt - viss bija normāli. Starp citu, Minskas slimnīcā satiku arī mūsu līdzjutējus. Vienam bija pavisam interesants gadījums. Latvijas un ASV spēlē pēc mūsu vārtu guvuma viņš aiz prieka bija tik strauji lēcis kājās, ka pārrāvis ikra muskuli. Mūsu līdzjutēji ir visur, pat Minskas slimnīcā.
Visu sarunu ar hokejistu par Latvijas izlasi, gaidāmo sezonu un atgriešanos NHL lasiet pirmdienas laikrakstā Diena!
