Viedoklis: Pusplikās karalienes uznāciens Pekinā

Ja aplūkojam Latvijas sportistu vietas pasaules rangā, tad izlases direktora Dmitrija Miļkeviča teiktais, ka „ir pamats domāt par vairāku sportistu iekļūšanu finālos un arī medaļām”, ir, maigi izsakoties, optimistisks. A un B normatīvu sistēmas aizstāšana ar vienu vienīgo normatīvu Latvijā ir nedaudz izģērbusi sporta karalieni. Pirms diviem gadiem Maskavā piedalījās desmit Latvijas sportisti, 2011. gadā Tegu – 13, 2009. gadā Berlīnē – 15, bet 2007. gadā Osakā un 2005. gadā Helsinkos – pa 11. Tas mudina domāt, ka arī Latvijas olimpiskajā delegācijā nākamvasar Riodežaneiro latviešu vieglatlētu skaits nebūs tik kupls kā Londonā (22), Pekinā (17), Atēnās (15), Sidnejā (17) vai Atlantā (17), jo olimpiādes normatīvs ir vēl augstāks.

Lai nu paliek kvantitāte, taču arī kvalitāte ir gājusi mazumā, ko apliecina arī Latvija sportistu pārstāvniecība Dimanta līgas posmos. Pirms iepriekšējiem pasaules čempionātiem pamatoti medaļu pretendentu vidū tika piesaukti Aigars Fadejevs, Staņislavs Olijars, Vadims Vasiļevskis, Ainārs Kovals, Ineta Radeviča… Šogad? Gribētos ticēt, ka vismaz sešiniekā tiks Madara Palameika, desmitniekā – Laura Ikauniece-Admidiņa, taču medaļas? Tas būs ļoti patīkams pārsteigums. Tagad Vasiļevska divas ceturtās vietas 2007. un 2009. gada pasaules čempionātā vairs nešķiet „tikai” ceturtās.

Patiesībā jau par to nebūtu jābrīnās, ja valstī nav nevienas mūsdienīgas sporta manēžas. Gadu tūkstošu mijā bija populāri salīdzināt ledus arēnu skaitu Latvijā un hokeja lielvalstīs. Tas palīdzēja uzņemt realitātes dozi. Tagad ledus haļļu skaits mērāms padsmitos, kamēr manēžas kā nav, tā nav. Lai gan to izmantotu ne tikai vieglatlēti, bet arī jebkura cita sporta veida pārstāvji. Atšķirībā no ledus hallēm.

Acīmredzot tā ir Latvijas vieglatlētikas saimniecības un valsts sporta dzīves vadītāju bezspēcība, neizdarība, ja gadu gaitā tā arī neizdodas izcīnīt manēžu ne ar retoriku, ne ar dūrēm. Naudas nav, bet ne jau tai vienmēr ir izšķiroša nozīme. Augusta otrajā nedēļas nogalē Ventspilī notika Latvijas čempionāts, kas bija pēdējā iespēja izpildīt pasaules čempionāta normatīvu. Var jau būt, ka sacensību rezultāti pie stadiona ziņojumu dēļa parādījās operatīvi, taču nu jau vairāk nekā desmit gadus cilvēki informāciju meklē internetā. Oficiālās mājaslapas, feisbuki, tviteri – iespējas, kā nogādāt informāciju līdz zināt gribētājiem ir plašas, taču par Latvijas čempionāta rezultātiem vienīgā informācija bija atrodama Excel dokumentā, kas paslēpts sezonas pārējo maču kalendārā…