04.06.2015. 11:24
"Latvija ir un paliek manas mājas. Latvijā esmu ieguvis basketbola pamatus, trenējoties pie Edvīna Sprūdes. Tā ir vieta, kur esmu izaudzis. Bez Latvijas un savas ģimenes nebūtu nonācis, kur esmu. Latvija vienmēr paliks manā sirdī. Atvainojos faniem un manai ģimenei." -Kristaps Porziņģis intervijā "Rīta panorāmai" 2015. gada 4. jūnijā.

Virsrakstā komatu starp vārdiem "piedot" un "nevajag sodīt" neliku apzināti. Nomaini vienu akcentu un teikums iegūst citu jēgu. Tāds piemērs spilgti ilustrē skaļo, pārprasto jezgu par Kristapa Porziņģa ironiskajiem izteikumiem amerikāņu dzeltenajai vietnei "TMZ Sports".

Liepājnieks vienā dienā ieguva mācību visai dzīvei. Tas ir labi. Dzīvē – un agrā jaunībā īpaši – var un vajag kļūdīties. Kļūdas, kā arī mācīšanās no kļūdām ir svarīgs priekšnoteikums, lai attīstītos un sagatavotos nākotnes izaicinājumiem.

Lūk, ko par kļūdīšanos saka izcilas personības.

"Protams, uzvarēt ir lieliski, taču, ja dzīvē vēlies paveikt svarīgas lietas, noslēpums ir iemācīties, kā zaudēt. Neviens nepaliek neuzvarēts visu laiku. Ja vari saņemties pēc graujošas neveiksmes un centies uzvarēt atkal, kādu dienu tu kļūsi par čempionu." -Vilma Rūdolfa, amerikāņu vieglatlēte

“Kļūdīšanās nav liktenīga, taču nespēja mainīties var par tādu kļūt.” -Džons Vūdens, treneris

“Es nekļūdījos, tikai atradu 10 000 paņēmienu, kuri nestrādāja.” -Tomass A. Edisons, izgudrotājs

“Man ir pieņemama kļūdīšanās, jo kļūdās katrs. Man nav pieņemama nemēģināšana.” -Maikls Džordans

Vairāk par Kristapa ironiskajiem izteikumiem skumdināja publiskā reakcija. Pirmkārt, vai tiešām ir jāizceļ un līdz kosmiskiem mērogiem jāizpūš ziņas, kuras parādās kādā dzeltenā lapā?

Sāktu uztraukties, ja apmelojumi par Latviju parādītos ESPN, “New York Times” vai “Washington Post”. Piedodiet, bet “TMZ Sports”, “The Sun” un tamlīdzīga dzeltenā prese nav uzskatāmi par nopietniem, solīdiem izdevumiem, pat ja tiem ir milzīga, miljonos mērāma auditorija.

Nekritiska ziņu izvēle, formas dominēšana pār saturu, ātrums kvalitātes vietā, centieni paziņot sensāciju, nepārbaudot faktus – tās ir kaites, ar kurām “slimo” mediji visā pasaulē, tomēr šajā gadījumā nekritiskā reakcija bija pārspīlēta.

Otrkārt, nevar prasīt vienādu atbildību no iesācēja – Kristaps Porziņģis šajā līmenī vēl ir ļoti, ļoti jauns – un dzīves bagāta spēlētāja. Netaisnīgi smagi kritizēt kādu, kurš otro dienu nonācis Ņujorkā un apžilbis vienā no diviem Manhetenas debesskrāpju puduriem.

Treškārt, Latvijas sabiedrībai ļoti daudz jāmācās par drosmi un pašcieņu. Skaidri redzams, ka pašcieņas līmenis attiecībā uz savu valsti, valodu un pilsoņiem vēl ir ļoti zems.

Joprojām pārsteidz tautiešu necieņa pret savu valodu. Vidējā un vecākā paaudze savā zemē pārāk bieži izvēlas runāt svešvalodā, tādā veidā necienot gan sevi, gan savus bērnus. Nav brīnums, ka tas pārceļo uz jaunākajām paaudzēm.

Latviešu valoda ir tikpat vērtīga kā jebkura valoda. Jā, tā nav pasaulē izplatīta un populāra, taču tā ir pietiekami bagāta un spēcīga, lai atrastu savu vietu. Attieksme pret valodu ir pašcieņas jautājums.

Latvija nav un nebūs perfekta valsts, taču tā nav sliktāka par nevienu citu valsti. Nevainojamu valstu nav. Ir tikai valstis ar nobriedušākām un drosmīgākām sabiedrībām. Latvijai šajā ziņā viss vēl priekšā, jo valsts neatkarīga bijusi tikai 45 gadus.

Video: Kristapa Porziņģa atvainošanās ģimenei un Latvijas līdzjutējiem LTV "Rīta panorāmā"

Pārdomas noslēgšu ar trenera Maika Kžiževska vārdiem "Ceļā uz panākumiem nav lifta. Tev būs jākāpj pa kāpnēm."

Drosmīgu un ilgu kāpienu, Kristap!



CAPOEIRA A.Čaka iela 59-5a, Rīga
Čigurs Antons Čigurs Antons Džudo, Sambo
FTA
Reģistrēties