Paplašinot Eiropas futbola čempionāta finālturnīra dalībnieču skaitu no 16 līdz 24, ikvienai izlasei ievērojami (būtībā par 50%!) pieaug cerības kvalificēties finālturnīram. Arī Latvijai.
Mazliet pamodelēšu. Pieņemšu, ka papildus finālturnīra rīkotājai Francijai 2016. gada Eiropas čempionāta finālturnīrā noteikti iekļūs arī Spānija, Vācija, Nīderlande, Itālija, Anglija un Portugāle, savukārt noteikti neiekļūs mazās Luksemburga, Lihtenšteina, Fēru salas, Malta, Andora, Sanmarīno un debitante Gibraltārs. Šādi zīmējot, sanāk, ka uz 17 vietām pretendēs 40 izlases. Gluži katra otrā izlase nē, bet tuvu tam gan (42.5%). Tas savukārt nozīmē, ka Latvijas izlasei no 39 „neizslēgtajām” komandām jābūt spēcīgāko pusē.
Šīs 40 (pēc UEFA reitinga): Grieķija, Krievija, Bosnija un Hercegovina, Ukraina, Horvātija, Zviedrija, Dānija, Šveice, Beļģija, Čehija, Ungārija, Īrija, Serbija, Turcija, Slovēnija, Izraēla, Norvēģija, Slovākija, Rumānija, Austrija, Polija, Melnkalne, Armēnija, Skotija, Somija, Latvija, Velsa, Bulgārija, Igaunija, Baltkrievija, Islande, Ziemeļīrija, Albānija, Lietuva, Moldova, Maķedonija, Azerbaidžāna, Gruzija, Kipra, Kazahstāna.
Truli skatoties pēc reitinga, Latvija starp pieminētajām 40 izlasēm atrodas 26. vietā, bet jātiek TOP17. Jābūt veiksmīgākai nekā (vismaz) deviņām priekšā esošām izlasēm. Saprotams, ka realitātē tā nebūs sacenšanās ar visām 40 (plus izslēgtajām futbola lielvalstīm un mazajām valstīm) izlasēm, bet gan tikai savas apakšgrupas ietvaros, tāpēc milzīga nozīme būs 23. februāra izlozei.
Izlozes rezultātā izveidosies astoņas grupas pa sešām komandām un viena grupa ar piecām komandām. Finālturnīrā uzreiz iekļūs visu grupu pirmo divu vietu ieguvējas, plus labākā 3. vietas ieguvēja, savukārt pārējās astoņas 3. vietu ieguvējas vēl četras ceļazīmes sadalīs „play-off”. Atgādināšu, ka Latvijas izlase iekļauta 4. grozā, kas būtībā nozīmē to, ka, lai tiktu "play-off", savā grupā atliek apsteigt tikai vienu ranga ziņā augstāk stāvošu komandu - visticamāk, 3. groza komandu.
Iespējamos izlozes scenārijus iedalīšu trīs virzienos: 1) vieglākā grupa, 2) sarežģītākā grupa, 3) interesantas grupas.
Viszemākais reitings no 1. groza komandām ir bosniešiem, tomēr iepriekšējais cikls pierādīja, cik spēcīgi un arī neparocīgi viņi ir. Tādēļ nācās izšķirties starp Krieviju un Grieķiju, un sitiet kaut mani nost (zinu, ka daudziem ļoti apriebušies vairākkārt ielozētie grieķi), manā skatījumā sportiskā ziņā labvēlīgākais variants mums būtu Grieķija. Jā, pēdējos divos ciklos zaudējām grieķiem trīs no četrām spēlēm, taču par to, ka ar viņiem var cīnīties, liecina kaut vai vārtu starpība šajās spēlēs – 2:5 jeb vidējais rezultāts 0.5:1.25. Vēl daudz cerīgāka aina paveras, ja aplūkojam šo četru spēļu 1. puslaikus, kuros Grieķija ne reizi(!) neiekaroja mūsu vārtus – 0:0, 1:0, 1:0, 0:0 (kopā 2:0 Latvijas labā, 2. puslaiki gan attiecīgi 0:5).
2. grozā jāpiekrīt rangam un jāizvēlas starp divām izlasēm, kurām tas ir mazākais – Ungāriju un Īriju. Tiesa, itin simpātisks varētu būt arī Šveices variants (PK2010 cīnījāmies ar Šveici sīvi, turklāt šveicieši daudz emociju atstās Brazīlijā un, piemēram, septembrī pret viņiem būtu parocīgi spēlēt; kā arī šveiciešu reitings, iespējams, ir uzpūsts, pateicoties vieglai grupai PK2014 ciklā), tomēr izvēlēšos Ungāriju.
3. grozā gan reitingam nepiekritīšu un viszemāk esošās Poliju un Austriju mūsu grupā redzēt īsti negribētos. Slovākijas, Slovēnijas un Izraēlas varianti izskatās krietni vien pievilcīgāk un izvēlēšos slovēņus, kuri PK2014 vieglajā grupā palaida garām Islandi. Šeit vēlreiz uzsvēršu, ka tieši 3. groza izloze Latvijai būs stipri izšķiroša - lai kādas izlases mums tiktu no pirmajiem diviem groziem, ar tām spēkoties būs grūti un, iespējams, 3. vietu (tas dos vismaz „play-off”) Latvija dalīs ar 3. groza komandu. Paši esam 4. grozā un jācer, ka 5. un 6. groza komandas apsteigt spēsim.
Jāatzīst gan, ka arī 5. grozā ir pāris nepatīkamas pretinieces, turklāt arī grūti atrast komandu, kuru mūsējie varētu apspēlēt itin viegli, taču izvēlē starp Moldovu un Kipru ņemšu saliniekus, kuri jau vairākkārt pieminētajā vājajā PK2014 E grupā palika pēdējā vietā, pēdējās sešās spēlēs negūstot nevienus vārtus (tiesa, pret grupas uzvarētāju Šveici cienīgie 0:1 un 0:0, zaudētajā mačā ielaižot tikai 90. minūtē). Latvijas gadījumā svarīga ir arī 6. groza izloze. Ar Lihtenšteinu aizrijāmies pēdējā ciklā, emocionālo un ārkārtīgi nepazīstamo debitanti Gibraltāru (kas savā pirmajā oficiālajā mačā prata nospēlēt 0:0 ar Slovākiju) laikam labāk nē, līdz ar to paliek izvēle starp Andoru un Sanmarīno. Es par Sanmarīno.
Verdikts: Grieķija, Ungārija, Slovēnija, Latvija, Kipra, Sanmarīno.
1. grozā vieni jaukumiņi, taču par pašu sliktāko variantu nosaukšu Spāniju, jo tās gadījumā jārēķinās, ka gandrīz visu spēli jāpavada bez bumbas. Māris Verpakovskis kādā no intervijām sacīja, ka "Euro2008" kvalifikācijā pret spāņiem izbraukumā (0:2) bijusi psiholoģiski sarežģītākā spēle karjerā – tieši tā iemesla dēļ, ka nācās nepārtraukti skraidīt pa laukumu bez bumbas… Tādi vācieši vai portugāļi vismaz kaut cik ļauj arī pretiniekam uzspēlēt… Jāuzsver gan, ka 1. groza izlašu sakarā svarīgs būs arī notikumi PK2014 finālturnīrā. Tāpat tas, kuri no lielo izlašu spēlētājiem pirms "Euro2016" cikla beigs savu karjeru izlasē.
2. grozā, manuprāt, viennozīmīgi sliktākais variants būtu Beļģija, kuras talantīgā paaudze vēl vairākus gadus kļūs tikai rūdītāka un spēcīgāka. Protams, kvalitatīvie zviedri vai ukraiņi arī būtu nepateicīgs variants, taču manā skatījumā šeit bez variantiem beļģi (8-2-0, 18:4 iepriekšējā ciklā grupā bez izteiktas pastarītes) būtu sarežģītākais pretinieks.
No 3. groza trīs sliktākie varianti, domāju, ir Serbija, Turcija un Polija, bet kā nevēlamāko minēšu Serbiju, kuras trīs pārstāvji spēlēja nozīmīgu lomu nesenajā spēlē starp „Manchester City” un „Chelsea”. Ja no 5. groza tiktu ielozēta Islande (tai ir augstākais reitings savā grozā), kas pēdējā ciklā prata iegūt 2. vietu un piedalījās „play-off”, patiešām nebēdātos – tas, uzskatu, būtu parocīgs variants. Par nevēlamāko variantu minēšu Maķedoniju, ar kuru pavisam drīz aizvadīsim pārbaudes spēli. Tas būtu ļaunākais variants. Visbeidzot 6. grozā Latvijai nenovēlētu tālu atrodošos Kazahstānu, kas uz pundurvalstiņu fona šķiet kā zilonis trauku veikalā (tiesa, tīri futbola aspektā šāds salīdzinājums ir nevietā).
Verdikts: Spānija, Beļģija, Serbija, Latvija, Maķedonija, Kazahstāna.
Vienīgo reizi finālturnīrā Latvija iekļuva 2003. gadā, kvalificējoties „Euro2004”. Toreiz atlasē mums grupā bija Zviedrija, Polija, Ungārija un Sanmarīno. Kā jums patiktu, ja vēsture atkārtotos? Vienīgi nāk klāt vēl kāda 1. un 5. groza izlase, kā arī nevaram vienlaicīgi tikt gan pie Zviedrijas, gan Ungārijas, kuras iekārtojušās vienā grozā. Iespējams piemērs: Portugāle, Zviedrija, Polija, Latvija, Lietuva, Sanmarīno.
No ģeogrāfiskā viedokļa visai amizanta būtu sekojoša grupa: Krievija, Ukraina, Serbija, Latvija, Gruzija, Kazahstāna. Pretēji izteikti „rietumniecisks” variants: Spānija, Šveice, Austrija, Latvija, Ziemeļīrija, Gibraltārs.
Kā varat lasīt vienā no zemāk attēlotajiem „tvītiem”, ir arī variants ar komandām, kurām esam spēlējuši „krustām šķērsām”: Grieķija, Horvātija, Izraēla, Latvija, Lietuva, Lihtenšteina. Pieļauju, ka daudzi būtu dusmīgi par šādu atkārtošanos, tāpēc piedāvāšu variantu, kurā visi pretinieki mums (tieši kvalifikācijas turnīrā) būtu pilnīgi jauni: Anglija, Čehija, Rumānija, Latvija, Kipra, Fēru salas.
Pirms šī materiāla ar sevis izveidotā futbola profila „Twitter” @LV_futbols starpniecību uzrunāju arī sekotājus, jautājot, kuri, viņuprāt, būtu sportiski labākie un sliktākie varianti. Lūk, ko viņi saka:
