Viedoklis: “Canadiens” vājais sniegums decembrī ir tikai aisberga redzamā daļa

Monreālas "Canadiens" uzbrukumu nevarētu dēvēt par nāvējošu, tomēr sezonas sākumā par rezultativitāti sūdzēties nevarēja. Viens no galvenajiem komandas stūrakmeņiem bija 23 gadus vecais uzbrucējs Brendans Galahers, 22 spēlēs izcīnot 19 punktus (9+10), tomēr 23.novembra mačā pret Sanhosē “Sharks” hokejists pašaizliedzīgi metās bloķēt pretinieku raidīto metienu. Pēc šīs epizodes kanādietis mēģināja spēli turpināt, taču visai ātri laukumu pameta. Teju visiem bija skaidrs, ka labi nebūs. Rezultātā divi lauzti pirksti un bez hokeja jāiztiek pusotrs mēnesis. Jāatzīmē, ka Galahers un viņa maiņas partneri - Makss Pačioretī un Tomāšs Plekanecs līdz neveiksmīgajai spēlei pret “Sharks” kopā bija sakrājuši 59 punktus, kas padarīja talantīgo hokejistu trio par vienu no efektīvākajām maiņām visā līgā. Bez Galahera regresēt sāka arī viņa partneri, proti, kamēr kanādietis ārstēja savainojumu Plekanecs un Pačioretī kopā guva tikai 16 punktus.

Oktobris komandas sniegumā bija augstākais punktus, veiksmīgs padevās arī novembris, bet jau decembrī sākās impotence uzbrukuma līnijā. Ja oktobrī ”Canadiens” vidēji spēlē guva 3.75 vārtus, novembrī – 3.30, tad decembrī šis skaitlis bija samazinājies uz pusi, proti, 14.spēlēs gūti tikai 23 vārti, kas nozīmē, ka vidēji vienā mačā – 1.64 vārti. Pēc Galahera atgriešanās jaunā gada sākumā šis skaitlis mazliet palielinājās (2.2 vārti spēlē), taču tas neglāba komandu no bezcerīgiem zaudējumiem. Ir skaidrs, ka kanādieša trauma komandu izsita no sliedēm, tomēr trīs hokejisti (Galahers, Pačioretī un Plekanecs) nav vainojami par komandas vājo sniegumu divu mēnešu garumā, jo acīmredzami vājus rezultātus demonstrē gan komandas vārtu vīri, gan uzbrukuma līnija, gan komandas treneris, kurš kanādieša prombūtnes laikā nekautrējās bieži variēt ar maiņu komplektācijām. Protams, spēcīgs arguments ir - ja komandas sniegums ir vienlīdz slikts divu mēnešu garumā, tad kaut kas noteikti ir jāmaina. Jā, tam es piekrītu. Tomēr mētājot vienu spēlētāju pie citiem partneriem turp un atpakaļ, nedodot laiku saspēlēties, ne pie kā laba nenoved.

Statistika apkopota līdz 16.februārim

Lai gan acīmredzami kritušās uzbrukuma līnijas darbaspējas, tomēr ne mazāk svarīgs ir Kerija Praisa faktors. Monreālas “Canadiens” var lepoties ar vienu no izcilākajiem vārtsargiem visā līgā. Viņš ir tas, kurš komandai dod drošības sajūtu, tas, kurš skatītājus priecēs ar augsto meistarību un neticamiem seviem, taču kas notiek, ja viņa vietā komandas vārtos jādodas citam?

Kamēr Praiss ārstēja savainojumu, viņa vietā stājās Maiks Kondons, kuram šī ir pirmā sezona Nacionālajā hokeja līgā. Lai gan amerikāņa debija izdevās visai iespaidīga – pirmajās 14 spēlēs Monreāla izcīnīja deviņas uzvaras, un jau šķita, ka augstākajā līgā vēl pavisam zaļais hokejists te nav nonācis nejauši, taču nākamajās septiņās spēlēs ar Kondonu komandas vārtos visās spēlēs tika piedzīvoti zaudējumi. Decembra sākumā no AHL tika izsaukts Dastins Tokarskis, bet 28.decembrī no Edmontonas “Oilers” apmaiņā pret Zaku Kasijanu komandai pievienojās Bens Skrivens. Komandas bosi neapšaubāmi uzskatīja, ka problēma meklējama savā laukuma pusē, proti, neviens īsti nespēja uzņemties Praisa lomu gan uz, gan ārpus laukuma. Kondons 37. spēlēs vidēji mačā zaudējis 2.60 vārtus un atvairījis 90% pretinieku raidījumus, kas viņu ierindo 46.vietā starp visiem līgas vārtsargiem šajā komponentā. Ņemot vērā, ka Skrivens un Tokarskis šosezon kopā ir nospēlējuši teju trīs reizes mazāk spēles nekā Kondons , par viņu spējām spriest nebūtu objektīvi, taču patlaban rādītāji ir zemi, tas ir, 66.un 76.vieta.

Lai gan vārtsargi ir vitāla komandas sastāvdaļa, tomēr viņu sniegums ir atkarīgs no vairākiem faktoriem, piemēram, ja aizsargi ļaus izdarīt brīvus un daudz metienus pa saviem sargātajiem vārtiem, agri vai vēlu salūzīs arī komandas pēdējais glābiņš. Acīs uzreiz iekrīt P.K. Subens, kurš nereti izceļas ar skaistām un filigrānām māņkustībām, tomēr bieži, dodoties uzbrukumā, tiek zaudēta ripa, kas noved pie bīstamiem momentiem savā laukuma pusē. Starp visiem Nacionālās līgas hokejistiem tieši Subens visvairāk zaudē ripu, proti, 85 reizes. Tāpat šīs kategorijas top desmitniekā atrodas arī vēl viens monreālietis – Andrejs Markovs (61 reizi). Subens savas kļūdas, metoties uzbrukumā, kompensē ar sakrātajiem punktiem. Savukārt aizsargiem, kuriem punkti nekrājas tik viegli, piemēram, Džefam Petrijam un Aleksejam Jemeļinam lietderības koeficients ir zemākais starp komandas aizsargiem, attiecīgi, -6 un -8. Tomēr pretstatā kanādietim šie divi hokejisti kopā savākuši teju divas reizes mazāk punktu.

Ir skaidrs, ka Galahera un Praisa traumas komandu izsita no līdzsvara, kas noveda pie apkaunojošiem rezultātiem decembrī un janvārī, tomēr ir jāsaprot, ka šī ir tikai aisberga redzamā daļa. Realitātē visa organizācija būvēta ap pāris spēlētājiem. Šajā brīdī ģenerālmenedžerim vajadzētu sākt domāt veidus, kā sarežģīto situāciju atšķetināt. Monreālas “Canadiens” vadība pierādījusi, ka visas olas saliktas vienā groziņā, jo brīžos, kad komandai nepieciešams uzlabot sniegumu vienā, vai otrā laukuma pusē, par to atbildīgi galvenokārt ir atsevišķi spēlētāji, kuriem aizstājēju pagaidām nav. Patlaban "Canadiens" ar 58 punktiem ieņem 12.vietu Austrumu konferencē, un ,visticamāk, izslēgšanas spēles ies secen. Tomēr tam vajadzētu atvērt acis, ka komandai nepieciešams domāt ilgtermiņā, kas nozīmē, ka tūlītēji rezultāti ne vienmēr ir primārais. Situācija nav bēdīga, tomēr skaidrs ir viens – jāstrādā ar skatu nākotnē, jo ar pāris talantīgiem un lielu daļu viduvējiem hokejistiem izturēt regulārās sezonas 82 spēles, nepiedzīvojot milzīgu snieguma kritumu un sasniegt izslēgšanas spēles, nebūs viegli. Monreālai trūkst izteiktu snaiperu. Ja sezonas sākumā vārtu garšu sajuta Galahers, tad pēc piedzīvotā savainojuma, sniegums krasi kritās.

Ir pienācis brīdis, kad “Canadiens” vajadzētu pastiprinātu uzmanību pievērst jauno, perspektīvo spēlētāju iegūšanai. Nav noslēpums, ka pēdējo gadu NHL draftu ieguvumi komandai lielu pienesumu nedeva. Protams, 2010.gadā tika iegūts Galahers, kuram ir visas iespējas un dotības kļūt par lielisku hokejistu, tomēr ar viņu vienu vien nepietiek. Atcerēsimies 2007.gada NHL draftu, kad Monreāla izvilka laimīgo loterejas biļeti, iegūstot Raienu Makdonu, Maksu Pačioretī un P.K Subenu, taču nākamie gadi noteikti neizdevās tik veiksmīgi. Šobrīd šī problēma ir sasniegusi savu augstāko punktu, un, visticamāk, ne Praiss, ne Galahers nespēs to labot. Alberts Einšteins reiz teicis, ka vājprātība ir darīt vienu un to pašu ar cerību sagaidīt dažādus rezultātus. Patlaban, šķiet, ka vadība tiešām uzskata, ka kāpjot uz viena un tā paša grābekļa, situācija kļūs labāka.

Izmantotie resursi:SportingCharts: Visualizing NFL, MLB, NBA, and...Official Site of the National Hockey League |...2015-16 NHL Hockey Stats and League Leaders -...CANADIENS DE MONTREALWhat happened to the Montreal Canadiens? | The...What is causing the Montreal Canadiens to...