Atbildot uz jautājumu, kurš vadīs „Liepājas” komandu šī gada Virslīgā, kluba prezidents Māris Verpakovskis atbildējis: „Viktors Dobrecovs. Tā mēs izlēmām. Viņš ir jauns, grib sevi pierādīt un ir pilns entuziasma. Viktoram deg acis, un mums vajag tieši tādu cilvēku.”
Liela intriga ir par to, vai pats Verpakovskis plāno iejusties futbolista lomā jaunizveidotajā FK „Liepāja”. Uz šo jautājumu Māris atbildējis šādi: „Varbūt simboliski kādā spēlē iziešu laukumā. Man bija sapnis beigt karjeru Liepājā, tāpēc to gribētos. Protams, vajadzēs atsākt trenēties, mēnesi neko neesmu darījis, taču, tā kā vēl tikko spēlēju Grieķijas Superlīgā, domāju, ka būšu atbilstošā formā.”
Par „Liepājas” mērķiem Verpakovskis saka: „Ambīcijas un mērķi ir lieli. Bet, protams, ne pirmajā gadā. Mūsu uzdevums ir nostāties uz kājām un būt vismaz tikpat augstu kā pērn, tas ir, 5.vietā. Saprotam, ka viegli nebūs, bet nevar prasīt no komandas jau pirmajā sezonā iekļūt Top 3. Ilgtermiņā vēlamies izveidot komandu, kas cīnīsies par iekļūšanu Eiropas līgas vai Čempionu līgas grupu turnīrā. Es nezinu — četru vai piecu gadu laikā, bet mēs to gribam. To, ka tas ir iespējams, pierādīja „Ventspils”, kas iekļuva Eiropas līgā, un „Skonto”, kam pagājušajā sezonā tas gandrīz izdevās. Baltkrievijas BATE un Kazahstānas „Shakhter” arī ir pierādījuši, ka tas ir reāls un īstenojams mērķis un no tā nav jākautrējas.
Ja vienreiz izdodas uzspēlēt šādā līmenī, vari pēc tam atsperties, jo no UEFA saņem labu naudu. „Ventspils” šo iespēju neizmantoja, nepareizi izlietoja naudu, sākās domstarpības, mainīja trenerus un sastāvu. Ja naudu iegulda kluba attīstībā, iespējams ilgtermiņā izveidot konkurētspējīgu klubu un, teiksim, katru otro gadu iekļūt kādā no grupu turnīriem. Ļoti gribu, lai tribīnēs atgriežas skatītāji. Tajā pašā 2007.gadā taču bija labs līmenis, uz lielajām spēlēm Virslīgā, tādām kā „Skonto” pret „Liepājas metalurgu”, nāca 5000 līdzjutēju.”
Verpakovskis atminas arī savu skandalozo pāreju no "Liepājas metalurga" uz "Skonto": "Liepājas komandas līdzjutēji man šo soli nepiedeva, un to varēja labi just laukumā. Taču toreiz diemžēl nevarēju rīkoties savādāk — tāda bija situācija Latvijas futbolā. "Skonto" bija flagmanis, un, ja gribēju kaut ko sasniegt, man bija jāpāriet uz Rīgu."
Pilnu atbildi par savu pārēju uz "Skonto" un pilnu interviju (tā ir visai plaša) lasiet laikraksta „Sestdiena” pēdējā numurā.
Izmantotie resursi:Laikraksts „Sestdiena”