07.02.2014. 22:57
Māris Verpakovskis intervijā "MatchDay" stāsta par saviem laikiem Ukrainā un atzīst, ka laiks Kijevas "Dynamo" viņam bija labākais karjerā. Verpakovskis, lai gan intervijā jautāts praktiski tikai par laiku Ukrainā, atklāj, ka viņam, visticamāk, būtu bijusi iespēja palikt ilgāk Spānijas čempionāta klubā "Getafe", ja vien tā brīža komandas treneri Berndu Šusteru darbā nepaaicinātu Madrides "Real".

Māris Verpakovskis: "Kijevas "Dynamo" man saistās ar patīkamām atmiņām, īpaši pirmie trīs gadi. Tas bija manas karjeras augstākais punkts. Bijām Ukrainas čempionāta līderi un spēlējām Čempionu līgā.

Atbraucāt uz Kijevu, kad komandu trenēja Aleksejs Mihaiļičenko. Ar kuru treneri klājās visvieglāk un kāpēc?Laikam jau tieši pie Mihaiļičenko jutu pārliecību par saviem spēkiem. Viņš man vairāk uzticējās, turklāt es viņa vadībā demonstrēju savu labāko sniegumu. Kaut arī treneri mainījās, sagatavošanās sistēma palika praktiski tāda pati. Mēs taču strādājām pēc Lobanovska sistēmas. Uzskatu, ka manas karjeras posmā "Dynamo" komanda visspēcīgāk spēlēja tieši Mihaiļičenko vadībā.

Viņš aizgāja pēc zaudējuma Čempionu līgā mājās pret "Trabzonspor". Pēc viņa atstādināšanas teica, ka viņš jums, spēlētājiem, uzlika pārāk lielas slodzes treniņnometnēs..."Dinamo" vienmēr pēc pirmssezonas slodzēm lēni iegāja sezonā. Taču pēc tam mēs rudenī uzņēmām tempu. Arī tajā sezonā mēs tomēr iekļuvām Čempionu līgas grupu turnīrā ar Jozefu Sabo un savācām grupā 10 punktus. Nezinu, cik tas bija liels Sabo nopelns. Uzskatu, ka lielākā mērā tie bija Mihaiļičenko darba augļi.

Ar tādām slodzēm kā "Dynamo" jūs pēc tam vēl saskārāties Eiropas klubos?Nē, neko tādu vairs nekur citur neredzēju. Taču, cik sapratu, es "Dynamo" neizgāju cauri pat pusei tam, ko Lobanovskis komandai lika darīt agrāk. Tā man stāstīja cilvēki, kas ar viņu strādāja.

Kas jūs šai sistēmā visvairāk biedēja?Visgrūtāk bija iziet nometnes Jaltā. Pat grūti iztēloties, cik mēs tur skrējām - vienkārši bija jauns, un slodzes viegli padevās. Domāju, ja tagad tik noskrietu, laikam jau nomirtu. Starp citu, pieredzējušie spēlētāji testos neatpalika. Tas pats Valentīns Beļkevičs daudzos rādītājos bija līderis.

Beļkevičs bija "Dynamo" līderis?Viens no līderiem. Par to, kā viņš spēlēja, vispār nevarēja būt jautājumu. Tādas piespēles maz kurš spējīgs atdot. Tāda dispečera manās nākamajās komandās nebija. Piespēle zonā, un man bija jāieraujas tajā. Katra viņa spēle - vārti vai rezultatīva piespēle. Joprojām atceros, kā ar Valentīnu spēlēju. Sekoju "Dynamo" vēl pirms ierašanās Kijevā un man ļoti patika, kā viņš spēlēja kopā ar Hackeviču.

Jūs bijāt "Dynamo" periodā, kad klubs mainījās un komandā parādījās aizvien vairāk leģionāru. Runā, tieši tad sākās lielākās problēmas. Daudzi vienkārši nesaprata, uz kādu klubu atbraukuši...Sākumā mums bija neslikts kolektīvs, mēs dažreiz pat kopā pavadījām laiku. Neteiktu, ka bija daudz problēmu. Un rezultātus arī uzrādījām labus. Pēc tam komandā ieplūda aizvien vairāk leģionāru, parādījās daudz brazīliešu, un sākās bardaks. Nebija vienota kolektīva. Iespējams, tik daudz leģionāru nevajadzēja, kā arī nevajadzēja tik bieži veikt rotāciju.

Vai tiesa, ka Diogo Rinkovs varēja atbraukt no atvaļinājuma ar 10 kilogramiem liekā svara?Tā notika vienreiz, kad viņam bija trauma. Taču mums neko tādu neļāva, jo bija sodi. Komandā tādas lietas vienkārši nepalaida garām. Rinkons pēc tam daudz skrēja. Neteikšu, ka tie bija 10 liekie kilogrami - manuprāt, tomēr mazāk.

Jūs pie soda nekad netikāt?Nē, tādās situācijās nenokļuvu. Sodi bija arī, ja neveiksmīgi spēlējām. Labi atceros, ka mūs bija jāsoda par izlidošanu no Čempionu līgas kvalifikācijas pret Šveices "Thun". Igors Mihailovičs [Surkis] toreiz ar mums skarbi parunāja. Viņš vispār šādās situācijās nenoturēja emocijas, taču ar laiku viņam pārgāja. Kad bija reāli jāsoda, viņš piedeva. Taču, kad viņš stipri sadusmojas, var sodīt ar ļoti lielu summu.

Analizējot to periodu, daudzi nonāk pie domas, ka "Dynamo" bieži mainījās treneri, kas negatīvi ietekmēja rezultātu. Piekrītat?Nevaru nepiekrist. Iespējams, ar laiku Igors Mihailovičs saprata, ka nevajag tik ātri pieņemt tamlīdzīgus lēmumus. Tagad mēs redzam, ka treneriem tiek dots daudz vairāk iespēju nekā agrāk. Paskatieties, kāda tagad situācija Kijevā. To pašu var teikt par Gazajeva un Sjomina gadījumiem. Surkis viņiem zaudējumus piedeva daudz lielākā mērā nekā Mihaiļičenko. Zaudējām pirmo spēli "Trabzonspor", bet viņu uzreiz atlaida. Karš taču tobrīd vēl nebija zaudēts.

Pēc Mihaiļičenko pie "Dynamo" stūres stājās Sabo, kurš sacīja, ka jūs pēc apprecēšanās esat pārstājis spēlēt futbolu. Kāpēc viņš kaut ko tādu paziņoja?Man no paša sākuma neizveidojās labas attiecības ar Jozefoviču. Pat nezinu, kāpēc. Iespējams, par manām kāzām viņš tā saka, taču es uzskatu, ka tas ir murgs. Ja mēs neveiksmīgi spēlējām, tad viņš katrā preses konferencē sauca manu vārdu. Piekrītu, ka nespēlēju labāko futbolu, kaut kādā mērā pazaudēju pārliecību. Un noteikti nespēlēju, kā "Dynamo" karjeras sākumposmā. Taču kāzas nebija iemesls.

Kādi tad bija krituma iemesli?Viens no iemesliem bija attiecības ar treneri - zaudēju pārliecību. Pēc tam saslimu un kādu brīdi izkritu no sastāva. Atgriezos, taču ar mani vairs nerēķinājās. Kijevas "Dynamo" ir liels klubs un skaidrs, ka bija liela konkurence. Pēc tam sāku braukāt pa īrēm.

Vai tiesa, ka pēc viena no mačiem pret "Shakhtar" jūs kļuvāt par vienu no mīļākajiem Bernda Šustera [tobrīd trenēja "Shakhtar", pēc tam cita starpā "Getafe", "Real", bet pašlaik "Malaga" - aut.] spēlētājiem?Tā runāja. Pēc tam viņš trenēja Spānijā un pasauca mani uz "Getafe". Tur mēs ļoti labi spēlējām - iekļuvām Spānijas kausa finālā, pirmo reizi kvalificējāmies Eirokausiem. Un viņš gribēja pagarināt manu īri, taču Šusters kļuva par Madrides "Real" galveno treneri. Ar viņu gribējās pastrādāt ilgāk.

Ar kuru partneri jums vislabāk sanāca spēlēt uzbrukumā?Ar Maksu Šackihu bija vislabākā savstarpējā sapratne. Klebers vairāk saprata brazīliešus, bet Miļevskim toreiz reti uzticējās.

Esat pārsteigts, ka "Dynamo" neatrodas Ukrainas čempionāta 1. vietā?Sekoju "Dynamo" spēlēm, man mājās pat ir ukraiņu telekanāls "2+2". Man ir neierasti redzēt balti zilos tik zemu. Gaidu, kad Blohina komanda pacelsies savā līmenī. No otras puses, saprotu, ka šobrīd Ukrainas Premjerlīgā ir daudz lielāka konkurence. Ja agrāk čempionātā bija tikai "Dynamo" un "Shakhtar", tad tagad pieslēgušies "Metalist" un "Dnipro".

Izmantotie resursi:Dynamomania.com - Сайт болельщиков “Динамо” КиевMatchDay



Kučans Vasilijs Grieķu-romiešu cīņa, Jostu cīņa, Pludmales cīņa
FTA
Reģistrēties