Par 2013. gada Nedzirdīgo vasaras olimpiādē izcīnīto trešo vietu vieglatlētikas 110 metru basjersprintā Grēniņam ar Ministru kabineta rīkojumu tā gada nogalē tika piešķirta naudas balva 7200 latu (tai skaitā 1488 latus nodokļu samaksai). Tāpat pie prēmijām tika arī sportista trenere Mārīte Lūse un apkalpojošais sporta darbinieks Varis Strazdiņš (viņš arī Latvijas Nedzirdīgo sporta federācijas prezidents) – katram pienācās pa 1800 latiem (tai skaitā 192 lati nodokļu samaksai).
Grēniņš skaidro, ka pēc Sporta likuma Nedzirdīgo olimpiādei jābūt vienlīdzīgai ar paralimpiskajām un olimpiskajām spēlēm. Viņš norāda, ka līdz šim prēmijas par sasniegumiem šajās sacensībās piešķirtas 100% apmērā no maksimālās summas, taču viņa gadījums esot vienīgais, kurā tas nav noticis. Tā vietā Grēniņš, Lūse un Strazdiņš saņēmuši vien 20% no maksimālās prēmijas.
Izglītības un zinātnes ministrija skaidro, ka privātpersonai nav dotas tiesības iesniegt iesniegumu par naudas balvas piešķiršanu. Pat gadījumā, ja sportista sasniegums atbilst Noteikumos minētajiem kritērijiem un Latvijas Nacionālās sporta padome Ministru kabinetam izsaka priekšlikumu par naudas balvas piešķiršanu, Ministru kabinetam ir tiesības naudas balvu nepiešķirt.
Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta departamenta direktors Edgars Severs skaidro, ka pēdējos gados par sasniegumiem olimpiskajās spēlēs un paralimpiskajās spēlēs vienmēr ir tikušas piešķirtas naudas balvas maksimāli paredzētajā apmērā, taču par sasniegumiem Nedzirdīgo spēlēs nekad nav piešķirtas naudas balvas maksimālajā apmērā. Turklāt esot svarīgi atzīmēt, ka tikai kopš 2012. gada nogales naudas balvas maksimālo apmēru par sasniegumiem paralimpiskajās un Nedzirdīgo spēlēs pielīdzina naudas balvas maksimālajam apmēram par sasniegumiem olimpiskajās spēlēs. „Attiecībā uz Nedzirdīgo spēlēm Ministru kabinets jau ir lēmis par to, ka ir jāpārskata pielīdzināšanas pamatotība,” piebilst Severs.
Pēc Izglītības un zinātnes ministrijas ieskata, apstāklis, ka Nedzirdīgo vasaras spēlēs, kuras nedzirdīgo sportā ir uzskatāmas par četrgades nozīmīgākajām sporta sacensībām, vairākās disciplīnās nepiedalās pat seši sportisti (komandas), līdz ar to, pat tikai piedaloties, ir iespējams izcīnīt vietu pirmajā sešiniekā, liecina par to, ka minētās sacensības arī starptautiskā līmenī netiek uzskatītas par pietiekami nozīmīgām (salīdzinoši olimpiskajās un paralimpiskajās spēlēs šādas situācijas nav konstatējamas).
Naudas balvu piešķiršanas nosacījumiem atbilda ne tikai Grēniņa izcīnītā trešā vieta 110 metru barjerskrējiena, bet arī Lauras Gailes izcīnīta piektā vieta teikvondo, Ilzes Āres izcīnītā sestā vieta augstlēkšanā, kā arī Agitas Intsones, Ivetas Krazes un Māras Kursītes izcīnītā piektā vieta orientēšanās stafetē sievietēm. Tomēr, ņemot vērā naudas balvu izmaksai pieejamos ierobežotos valsts budžeta līdzekļus, IZM priekšlikumā padomei par naudas balvu piešķiršanu tika rosināts naudas balvas par sasniegumiem 2013. gada Nedzirdīgo vasaras olimpiādē piešķirt tikai sportistiem, kuri ir apsteiguši vismaz pusi no startējušajiem (šim nosacījumam atbilda tikai Grēniņš, turklāt arī tikai tādēļ, ka divi no konkurentiem tika diskvalificēti), savukārt naudas balvas procentuālo apmēru noteikt līdzīgi kā citos gadījumos, kad ir konstatējama ierobežota konkurence, tas ir, 20% no noteikumos noteiktā maksimālā naudas balvas apmēra.
Grēniņš uzstāj, ka patiesībā IZM nav iedziļinājusies sacensību protokols, jo 110 metru barjersprintā esot bijuši desmit dalībnieki un tikuši aizvadīti pusfināla skrējieni. Tam apstiprinājumu 2013. gada Nedzirdīgo olimpiādes mājaslapā gan neizdodas atrast. Vienlaikus Grēniņš atgādina, ka arī paralimpiskajās spēlēs atsevišķās disciplīnu klasēs ir ierobežota konkurence. Tomēr arī šajā gadījumā viņam ir daļēja taisnība. Aigars Apinis šogad Riodežaneiro paralimpiskajās spēlēs diska mešanā F52 klasē zeltu izcīnīja septiņu sportistu konkurencē, Edgars Bergs lodes grūšanā F35 klasē bronzu ieguva sešu sportistu konkurencē, bet Diāna Dadzīte zeltu šķēpmešanā F56 klasē un bronzu diska mešanā F55 klasē izcīnīja 12 sportistu konkurencē.
Administratīvā apgabaltiesa pieņēma lēmumu noraidīt apelāciju par iepriekš Administratīvajā rajona tiesā pieņemto lēmumu, tomēr Grēniņš sola, ka šis lēmums tiks pārsūdzēts Augstākajā tiesā. Advokātu biroja "Kļaviņš Ellex" jurists Andris Lazdiņš, iepriekš iepazīstoties ar lietu, secinājis, ka juridiski esot pamats strīdēties par pieņemto lēmumu. "Mēs uzskatām, ka, izvērtējot sacensību nozīmīgumu un dalībnieku skaitu, abas šīs sacensībās atrodas vienlīdzīgos un salīdzināmos apstākļos. Attiecīgi arī piešķirto naudas balvu apmēram par sasniegumiem šajās sacensībās jābūt vienlīdzīgam, kā rezultātā spriedums tiks pārsūdzēts," saka Lazdiņš. "Uzskatām, ka ir diskriminējoši panākumus Nedzirdīgo spēlēs, kas arī notiek reizi četros gados un kurās piedalās sportisti no visas pasaules, novērtēt kā piecas reizes mazāk nozīmīgu notikumu par paralimpiskajām spēlēm un olimpiskajām spēlēm."
Advokāts nenoliedz, ka pēc noteikumiem Latvijas Nacionālā sporta padome, izstrādājot priekšlikumu Ministru kabinetam par naudas balvu piešķiršanu, izvērtē sacensību nozīmīgumu, sacensībās piedalījušos valstu skaitu un sportistu vai komandu skaitu. Attiecīgi, ja sacensības ir noteikušas ievērojami ierobežotas konkurences apstākļos, sportistiem var tikt piešķirtas arī zemākas balvas par noteikumos maksimāli paredzētajām. "Tomēr konkrētajā lietā ir būtiski, ka Nedzirdīgo spēlēs (tāpat kā paralimpiskajās spēlēs) pēc noklusējuma ir ierobežotas konkurences apstākļi, jo tajās var piedalīties tikai sportisti ar veselības problēmām," uzsver Lazdiņš.
Grēniņš ir divdesmitkārtējs Latvijas čempions dzirdīgajiem dažādās disciplīnās - 60m, 100m, 200m, 60m/b, 110m/b, tāllēkšana un trīssoļlēkšana. Tāpat viņš ir pārstāvējis Latviju arī starptautiskās sacensībās dzirdīgo sportistu konkurencē, ieskaitot dalību Pasaules universiādē un Eiropas čempionātā telpās. Māris atzīst, ka viņam nav liegts piedalīties arī dzirdīgo sacensībās, taču IZM attieksme, sak, tie taču ir veseli sportisti, viņam ļoti nepatīk. "Aizbāziet ausis ar korķi un pastaigājiet 48 stundas. Tas ļoti ietekmē vestibulāro aparātu, kas nodrošina cilvēkam līdzsvara sajūtu. Metot kūleņus, man paliek nelaba dūša," piemēru min Grēniņš, kurš dzirdes aparātu lieto jau kopš bērnības.
Šobrīd Grēniņa, Lūses un Strazdiņa pieteikums par labvēlīgāka administratīvā akta izdošanu un pienākuma uzlikšanu Ministru kabinetam izmaksāt Grēniņam naudas balvu 51 723,39 eiro apmērā, Lūsei naudas balvu 17 928,18 eiro apmērā un Strazdiņam naudas balvu 7 683,51 eiro apmērā jau ir Augstākajā tiesā.
