„Līdz pēdējam grūdienam ar maniem 19,25 metriem pietika pamatsacensībām, bet tad kādi trīs aizgrūda par mani vairāk,” turpat par divpadsmitnieku vien Māris cīnījās. „Jutos normāli. Saspricēja man pretsāpju līdzekļus un dragāju. Pagājušogad ielauzu divus pirkstus, šogad pēc ziemas cīpslas bija iekaisušas, divreiz lielākas nekā parasti, gandrīz kā pirksti. Pārējais jau vairs nav nekas īpašs – pie pārējām sāpēm jau esmu pieradis.
Sacensības apliecināja, ka vel jāstrādā. Īpaši tām negatavojamies. Braucām – kā būs, tā būs. Vienubrīd ar treneri Guntaru Gailīti apsvērām domu vispār nebraukt, bet visi noteikumi izpildīti, izlases vadība pateica, ka jābrauc. Tad arī braucām.”
Par mēģinājumiem Māris saka, ka „tie tādi viegli sanāca – apgriežas, bez īpašas spēka piepūles un ātruma. Jādabū klāt ātrums un nedaudz spēks. Tad būs labi. Iepriekšējā treniņā Somijā aizvakar lietū grūdu lodi ap divdesmit metriem. Arī agrais laiks netraucēja, jo ap desmitiem man Murjāņos ir parastais treniņu laiks.”
Vaicāts par parastajām problēmām pirms mačiem, Māris tikai atsmej, ka „ar galvu viss bija pilnīgā kārtībā. Labi gulēju. Tas nozīmē, ka viss ir kārtībā. Ja ir pirmsstarta drudzis, divas – trīs stundas pirms modinātāja zvana ir augšā un sāk trīties pa gultu."
