„Toreiz bija pavisam citi laiki. Tie bija jauni noteikumi, jeb citiem vārdiem sakot, nebija īpaši noteiktu noteikumu. Būt „universālajam cīkstonim” nozīmēja būt labākajam visur,” stāsta Oļegs Taktarovs, kurš savu profesionālā MMA cīkstoņa karjeru uzsāka 1993. gadā Rīgā (Latvijā) „Rīgas cirkā” notiekošajā turnīrā, bet divus gadus vēlāk ASV viņš kļuva par prestižā turnīra „UFC 6” uzvarētāju.
„ Īsta cīņa var ilgt dienu, divas dienas, kaut vai nedēļu. Tolaik raundi nebija ierobežoti ar piecām minūtēm un dažbrīd tie ilga pat pusstundu. Kāpēc? Tāpēc, ka pēc astoņpadsmitās minūtes sportists var vienkārši salūzt. Kad nebija laika ierobežojumu, cīkstoņi vispār nezināja cik laika viņiem vajadzēs pavadīt cīņu laukumā. Viss bija atkarīgs no cīkstoņiem pašiem.”
„Lai kļūtu par turnīra „UFC 6” čempionu man vienā vakarā vajadzēja aizvadīt trīs cīņas. Iedomājieties, vispirms vajag uzvarēt pirmo cīņu, tad otro un atstāt spēkus priekš trešās.”
Taktarovs pirmajā cīņā piecdesmit septītajā sekundē ar sāpju paņēmienu uzveica amerikāni Deivu Banetau (6-5-1), otrajā duelī tikās ar Entoniju Maciasu (26-18-0), kuru, lai uzvarētu krievam bija nepieciešamas vien deviņas sekundes, bet finālā gandrīz astoņpadsmit minūtes spēkojās ar MMA leģendu Tanku Abotu (10-15-0).
„Nebija arī svara ierobežojumu. Svara starpība varēja būt pat vairāku desmitu kilogramu. Es svēru 90 kg, bet mans pretinieks 120 kg. Un tik un tā dažs labs mūsdienu „eksperts” aizdomājas uzrakstīt, ka Taktarovs nav īsts čempions,” sašutumu neslēpa Taktarovs.
„Jūs zināt kā atšifrējas burti UFC? Ultimate Fighting Championship. Tas ir čempionāts, kas nozīmē, ka čempionāta uzvarētājs kļūst par čempionu. Tikai pēc tam viņi sāka aizvadīt supercīņas, lai noskaidrotu superčempionus. Īstie čempionāti beidzās 90tajos, bet mūsdienās stiprākie tiek noskaidroti tikai ar vienu cīņu.”
Izmantotie resursi:UFC and MMA News, Rumors, and Blog by...
