Ungārijas izlases galvenais treneris Bernds Štorks: "Pēc zaudējuma pret Šveici bija ļoti svarīgi uzvarēt šo spēli. Tas bija mūsu galvenais mērķis – uzvarēt. Uzskatu, ka komanda nospēlēja labi. Centāmies, cik spējām, un sastāvā izdarījām dažas izmaiņas, ņemot vērā to, kā spēlē Latvija. Veicām dažas izmaiņas aizsardzības malās. Aizvadījām labu spēli. Protams, uzbrūkot vairāk nekā parasti, arī pretiniekiem tiek dotas iespējas izcelties, tiek dots plašums pretuzbrukumiem. Tomēr uzskatu, ka bijām pelnījuši panākumu, un paldies manai komandai par labi paveiktu darbu."
- Tie laikam bija ātrākie vārti, kopš esat pie Ungārijas izlases stūres. Vai šie vārti kaut kādā veidā mainīja taktiku?- Gribējām iesist pēc iespējas ātrāk, tas bija galvenais. Guvām ļoti labus vārtus. Izspēlējām uzbrukumu, un Ādāms Ģurčo guva ļoti labus vārtus. Domāju, ka spēle kopumā bija laba. Esmu ļoti apmierināts ar stilu, kādā spēlējām. Un domāju, ka spējām turpināt tikpat labā stilā, kādā spēlējām iepriekšējā mačā.
- Latvija spēlēja tāpat, kā bijāt gaidījuši?- Domāju, ka sagatavoju savu komandu tam stilam, kādā Latvija spēlēs. Viņi vairāk aizsargājās un gaidīja iespēju pretuzbrukumiem. Zinājām to, un dažās situācijās mums arī veicās. Taču veiksme ir nepieciešama, kad spēlē tik uzbrūkošā stilā, kādā to darījām. Zinājām Latvijas spēles stilu un labi sagatavojām komandu.
- Teicāt, ka bijāt pelnījuši uzvarēt, bet vai jums bija sajūta, ka kontrolējāt spēli? Latvijai bija 4-5 lieliskas iespējas.- Jā, bet, tik daudz spēlējot pie pretinieku vārtiem, dažreiz pretiniekiem atstāj zonas pretuzbrukumiem. Tas ir skaidrs, ka dažās situācijās mums veicās, taču mums bija ātrāk jāgūst otrie vārti, lai pilnībā izšķirtu spēles likteni. Atsevišķās epizodēs mums bija mērķtiecīgāk jāiet uz vārtiem un jāiesit, bet citādi mēs kontrolējām spēli. Nākotnē mums jācenšas vārtu tuvumā spēlēt tiešāk, tomēr uzskatu, ka dominējām šajā spēlē.
- Kāds bija iemesls izdarītajai maiņai pēc pirmā puslaika?- Domāju, ka mums vajadzēja iegūt lielāku kontroli vidējā līnijā – atstarpe starp mūsu centra pussargiem un uzbrukumu bija pārāk liela. Tas bija iemesls nomainīt Niko [Nemaņu Nikoliču], lai ar [Lāslo] Kleinheislera palīdzību vairāk kontrolētu viduszonu. Tā bija taktiska maiņa, tai nebija nekāda sakara ar spēlētāja sniegumu. Niko cenšas, cik var, bet rīkojos komandas interesēs un tobrīd uzskatīju, ka šī maiņa ir nepieciešama, lai stabilizētu komandas spēli. Manuprāt, tas bija labs lēmums.
- Kā vērtējat abu centra aizsargu sniegumu? Kāds bija pārmaiņu iemesls?- Viņi pirmoreiz spēlēja kopā šādā stilā un tāpat pirmoreiz kopā ar šiem malējiem aizsargiem. Mans mērķis bija iegūt lielāku jaudu flangos. [Labās malas aizsargs Barnabāšs] Beše ir labs uzbrūkošā tipa spēlētājs, tāpat kā Mihājs Korhuts [kreisajā malā]. Zinājām, ka Latvija vairāk spēlē no aizsardzības un ka mums ir jārada vairāk iespēju flangos. Un mums tam bija nepieciešami šāda veida spēlētāji. Domāju, ka viņi nospēlēja ļoti labi.
Ļoti labi zinu šos spēlētājus arī no "Euro 2016". Korhuts labi nospēlēja pret Portugāli, arī Beše epizodiski spēlēja. Komandā ienākošie jaunie spēlētāji ir mūsu nākotne, un mēs viņiem devām iespēju. Un viņi to izmantoja. Tāds arī bija šo pārmaiņu iemesls. Lai spēlētu uzbrūkoši, mums bija vajadzīgi svaigi spēlētāji, kuri var pieslēgties uzbrukumiem. Un viņi ir uzbrūkošāka tipa nekā tie, kuri spēlēja iepriekš – pret Šveici mums vajadzēja pastiprināt aizsardzību, tāpēc [Tamāšs] Kādārs spēlēja kā kreisās malas aizsargs, arī Atila [Fiola, labās malas aizsargs] ir vairāk aizsardzības tipa spēlētājs.
- Kurš no Latvijas izlases spēlētājiem bija bīstamākais?- Nevēlos saukt vārdus no pretinieku komandas. Domāju, ka viņi centās spēlēt vertikāli un Valērijs Šabala, desmitais numurs, ir bīstams spēlētājs. Manuprāt, spējām viņu kontrolēt. Nav viegli spēlēt pret komandu, kas visu laiku aizsargājas un kurai ir ļoti ātri spēlētāji. Nav viegli katrā epizodē koncentrēties par visiem 100%, kad uzbrūc un vēlies gūt vārtus.
