02.02.2015. 13:33
Latvijas futbola treneris un funkcionārs Aleksandrs Starkovs savulaik bija galvenais treneris nacionālajā izlasē (2001-2004, 2007-2013) un Maskavas "Spartak" klubā (2004-2006). Sarunā ar krievu izdevumu "Sport-express" mūsu speciālists atzīst, ka Latvijas izlasei ir praktiski neiespējami tikt uz finālturnīru, taču patiesībā viss nav tik skumji, kā var šķist.

Strādājot ar Maskavas klubu, savulaik jums pārmeta, ka atteicāties no spartakiešu futbola.- Esmu vienkāršs futbola treneris. Lai uz jūsu jautājumu atbild tie, kuri man pārmeta. Katram treneris ir savs futbola redzējums - vadoties no tā katrs speciālists grib izveidot labāku komandu, nevis izdabāt kāda atmiņām.

Pazīstamais krievu futbolists Dmitrijs Aļeņičevs savulaik "Spartak" klubā atklāti iestājās pret jums. Ko jūs teiktu viņa atbalstītājiem?- Ir tēmas, par kurām nevēlos runāt, pat ar jūsu cienījamo izdevumu.

Vai pēc darba Maskavā jūsu redzējums mainījās?- Par šo tēmu varētu sarakstīt grāmatu. "Spartak" klubā es strādāju ar izciliem spēlētājiem! Viens pats Nemanja Vidičs ar savu iespaidīgo intuīciju atklāja man futbola noslēpumus, par kuriem iepriekš pat nenojautu. Sajūsminājos par Jegora Titova tehniskajiem un taktiskajiem risinājumiem. Tā laika iestrādnes es vēlāk veiksmīgi izmantoju, trenējot Latvijas izlasi.

Kāda ir jūsu attieksme pret jauno leģionāru limitu Krievijas līgā? - Saprotams, ka limitam būtu jāaizsargā vietējo futbolistu intereses. Minēšu tādu piemēru: savulaik "Skonto" spēlējušais Marians Pahars ieguva tiesības pāriet uz "Southampton" tikai tad, kad sezonas laikā bija nospēlējis 75 % maču Latvijas izlasē. Tādā vaidā Anglija aizsargā savu futbola tirgu no "atkritumiem". Bet vispār muļķīgi prasīt treneriem, vai viņiem vajadzīgi leģionāri. Treneriem vajadzīgi kvalificēti izpildītāji, neatkarīgi no nacionalitātes.

Vai jūs piekristu strādāt Krievijas vidusmēra klubā?- Es nesēžu bez darba, man nav nostaļģijas pēc trenera darba. Darbojos futbolā, vadot Latvijas Futbola federācijas nacionālo izlašu komiteju, konkrēti strādāju ar 17-18 gadus veciem puišiem. Kaut gan, ja būs interesants piedāvājums, tad aizdomāšos, protams.

Pēc jūsu aiziešanas no Latvijas izlases tā vairs pat nesapņo par tikšanu uz lielajiem turnīriem. Vai nenožēlojat savu lēmumu?- Nē, turklāt manā vietā stājās viens no spilgtākajiem Latvijas spēlētājiem - Marians Pahars, ar kuru man ir lieliskas attiecības. Euro 2016 kvalifikācijā mums ir ļoti sarežģīta grupa - Nīderlande, Čehija, Turcija, spēcīgi progresējusī Islande, Kazahstāna. Spēlē ar turkiem mūsu izlase parādīja visai interesantu futbolu, tā kā patiesībā viss nav tik skumji, kā var šķist.

Vispār tamlīdzīga līmeņa komandām tagad ir reāli nokļūt pasaules vai Eiropas čempionātā?- Tas praktiski ir neiespējami. Mūsu tikšanu uz Euro 2004 visi nosauca par brīnumu, es neapstrīdu, taču neuzskatu to par nejaušību. Toreiz finālturnīrā Portugālē mēs izskatījāmies cienījami, nospēlējām neizšķirti ar Vāciju. Vienkārši tolaik mums bija nobriedusi nopietna komanda - ne tikai uz laukuma, bet arī ģērbtuvēs. Un arī Latvijas futbola vertikāle bija būvēta pareizi.

Kāpēc šķīrāties no "Skonto", ko padarījāt par 12-kārtējo Latvijas čempionu un varējāt turpināt šo zelta sēriju?- Šis jautājums nav jāadresē man, bet gan kluba vadībai. Kaut gan arī tagad ar to man ir normālas attiecības. Mana sirds joprojām pieder "Skonto", kur vadu meistarklases jauniešiem un otrajai komandai.

Izmantotie resursi:sport-express.ru



Ozolnieku Sporta skola Ozolnieki, Stadiona 5, Ozolnieku p., Ozolnieku n., LV-3018
Titova Jeļena Aerobika, Sporta dejas, Akrabatiskajs Rok-n-Rols
FTA
Reģistrēties