22. ziemas olimpiskās spēles Sočos tika atklātas septītajā februārī un ilga nedaudz vairāk nekā divas nedēļas. Atklāšanas ceremonijā Latvijas delegāciju vadīja karognesējs Sandis Ozoliņš, taču šobrīd viņš kopā ar pārējo hokeja izlasi olimpiādes norises vietu jau pametis.
Noslēguma ceremonijā Latvijas karogs bija uzticēts olimpiskajam vicečempionam bobslejā Daumantam Dreiškenam, kurš kopā ar pilotu Oskaru Melbārdi arī palika piektajā vietā divnieku konkurencē. Grandiozajā ceremonijā ietilpa gan milzīga skolnieku kora izpildīta Krievijas himna, gan cilvēku „jūrā” peldoša laiva, kas simbolizēja olimpisko ceļojumu, tāpat organizētāji arī prata pasmaidīt par sevi, aktieru izveidotajos piecos olimpiskajos apļos atverot tikai četrus, tādējādi atgādinot par tehnikas misēkli atklāšanas ceremonijā.
Ceremonijas noslēgumā, sekojot tradīcijām, Soči simboliski nodeva olimpisko karogu nākamās ziemas olimpiādes rīkotajai Pjončanai, kas lika stadionā ieskanēties Āzijas motīviem. Savā uzrunā Soču olimpiādes veiksmīgo izdošanos atzīmēja arī SOK prezidents Tomass Bahs, kurš oficiāli noslēdza šīs olimpiskās spēles.
Latvija šajās olimpiskajās spēlēs ieguva četras medaļas – ar divām no tām iepriecināja kamaniņu sportisti, attiecīgi divniekos un komandu stafetē. Divniekos Latvijas godu ar bronzu aizstāvēja Juris un Andris Šici, kuri kopā ar Mārtiņu Rubeni un Elīzu Tīrumu ieguva bronzu arī komandu stafetē. Lieliski sevi biatlona trasē pierādīja arī Andrejs Rastorgujevs, kurš ieguva devīto vietu iedzīšanā.
Sudraba medaļu skeletona sacensībās ieguva Martins Dukurs, kurš piekāpās tikai neapturami ātrajam Krievijas pārstāvim Aleksejam Tretjakovam, savukārt viņa brālis Tomass palika sāpīgajā ceturtajā vietā. Soču trase veiksmīga bija arī bobslejistiem, kuri ar pilotu Oskaru Melbārdi priekšgalā un stūmējiem Arvi Vilkasti, Daumantu Dreiškenu un Jāni Strengu izcīnīja sudraba medaļas. Latvijas sportistu sasniegtais ļāva mūsu valstij ierindoties 23. vietā medaļu kopvērtējumā valstu ieskaitā. Četras medaļas vienās olimpiskajās spēlēs Latvijai izdevies iegūt tikai 2004. gada vasaras olimpiādē Atēnās, kad mūsu sportisti pārveda četrus sudrabus.
Medaļu kopvērtējumā uzvaru izcīnīja Krievija, kura izcīnīja 13 zelta medaļas, bet individuāli vissekmīgākā bija Nīderlandes ātrslidotāja Irēna Vīsta, kurai divas zeltas un trīs sudraba medaļas. Par veiksmīgām šīs olimpiskās spēles var saukt arī Kanādas un Norvēģijas delegācijas, medaļu rekordus pārspēja Francijas un Polijas sportisti, savukārt Vācijai medaļu ziņā šīs ir visneveiksmīgākās spēles pēc valsts apvienošanas, kuras būtu vēl neveiksmīgākas, ja ne absolūtais triumfs (četras zelta medaļas) kamaniņu sportā.
Šīs olimpiskās spēles arī paliks atmiņā kā pēdējās viņu karjerā vairākiem izciliem sportistiem – Latvijas kamaniņu braucējam Mārtiņam Rubenim, Itālijas pārstāvim Armīnam Cīgeleram, biatlonistam Ūlem Einaram Bjerndālenam, Krievijas kamaniņu braucējam Albertam Demčenko, somam Tēmu Selennem, kurš tika atzīts par hokeja turnīra vērtīgāko spēlētāju, iespējams, arī slavenajiem hokejistiem Sandim Ozoliņam, čeham Jaromīram Jāgram un zviedram Danielam Alfrēdsonam.
Nākamās ziemas olimpiskās spēles norisināsies pēc četriem gadiem Pjončanā, Dienvidkorejā, savukārt nākamās vasaras olimpiskās spēles 2016. gadā notiks Riodežaneiro, Brazīlijā.
